Mākslas muzejs “Rīgas birža” ieguvis jaunu pastāvīgu starptautiski atpazīstamu zīmi – pasaulslavenā Krievijas mākslinieka Dmitrija Gutova darbu “Gondola”. Tas radīts “Rīgas biržas” ātrijam kā Borisa un Ināras Teterevu fonda dāvinājums muzejam.


Lasītākie

Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 174

“Krievi mūs burtiski aprīs!” Ukraiņu komandieris skaidro iespējamās kara pauzes briesmas

Neizmet, turpini izmantot – 10 praktiski pielietojumi ikdienā tavam vecajam viedtālrunim

Lasīt citas ziņas

Vienpadsmit metrus garo mākslas darbu “Gondola” Dmitrijs Gutovs veidojis īpaši mākslas muzejam “Rīgas birža” pēc mākslas zinātnieces Helēnas Demakovas uzaicinājuma. Tas ir jau otrais mākslinieka un mākslas zinātnieces kopdarbs Rīgā. 1995. gadā Dmitrijs Gutovs piedalījās Helēnas Demakovas kūrētajā projektā “Piemineklis” (“Monument”) Rīgas pilsētas vidē ar mākslas darbu “Nemiers valda manā sirdī”. Arī šoreiz mākslas darbu iedvesmojuši dvēseliski saviļņojumi.

Pusaudža gados Gutovs žurnālā “Inostrannaja ļiteratura” izlasījis scenāriju Mikelandželo Antonioni filmai “Zabriskie point”, kur vienā no filmas noslēguma ainām burtiski krāsainos gabalos uzsprāgst patērētāju sabiedrības “labumi”. “”Gondola” ir sastindzis īstas Venēcijas gondolas sprādziens – telpisks, taču reizē lineāri skaidrs vēstījums,” saka mākslas kuratore Helēna Demakova. No sprādziena haosa radīts kosmoss – sakārtota kultūras pasaule. Tajā nav nekā lieka, tās forma ir ārkārtīgi skaidra.

Ziemeļkorejā izdota jauna dziesma, kura slavina tās līderi kā “draudzīgu tēvu”

Vīrs pārdzīvo, ka esmu augstākā amatā. Kā izglābt attiecības?

Agresorvalsts Krievija plāno uz paralimpiskajām spēlēm Parīzē sūtīt vairāk nekā simts sportistus

Mākslas kritiķis un kurators Aleksandrs Jevangeli teicis, ka Gutova darbu novatoriskais raksturs meklējams apbrīnojamajā spējā no pilnīgi dažādiem avotiem – tīri gleznieciskiem meklējumiem, kas reizēm robežojas ar abstrakciju, grafiskā dizaina, Austrumu kaligrāfijas, konceptuālās tradīcijas, intelektuālām padomju un pasaules kultūras studijām – radīt savu, neatkārtojamu autora amalgamu, jaunu estētisku sakausējumu.

Ievērojamais krievu mākslinieks Anatolijs Osmolovskis rakstījis, ka Dmitrija Gutova māksla attiecas uz visu 20. gadsimta mākslas vēsturi. Viņš uzskata, ka Gutova “Gondola” ataino tradīcijas un avangarda savijumu laikmetīgās mākslas tapšanas gaitā, kur Kazimira Maļeviča supremātiskās un Vladimira Tatļina “lidojošās” formas mijas ar kultūras vēstures dzīlēs rodamo harmoniju un reizē dramatisku dinamiku.