Foto – Dainis Bušmanis

Rīgas Brīvostai kruīza kuģi nesot vien divus procentus kopējo ienākumu 0

Lai gan Rīgas Brīvostas pārvaldē (RBP) kopš gada sākuma ir likvidēta Kruīzu kuģu un pasažieru daļa, aktīvs darbs pie kruīzu kuģu kustības organizēšanas Rīgas ostā turpinās. Patlaban tas vairāk orientēts uz atbildību par ostas, nevis pilsētas mārketingu un reklāmu.

Reklāma
Reklāma

 

10 apetīti nomācoši produkti, kas jāēd katru dienu 23
Putinam draud briesmas, par kurām pagaidām zina tikai nedaudzi 15
Mājas
12 senlatviešu ticējumi par Jurģu dienu: kāda šī diena, tāda visa vasara? 25
Lasīt citas ziņas

RBP pārstāve Kristiāna Esta skaidro, ka Rīgā patlaban sāk veidoties līdzīga kārtība kruīzu apkalpošanā, kāda tā ir daudzviet pasaulē, kad procesu vada vairākas savstarpēji sadarbojošās institūcijas. “Mums jānodrošina, lai kuģis varētu piestāt, bet pašvaldībai un tūrisma aģentūrām – pasažieru tālākās aktivitātes un vajadzības,” skaidro K. Esta.

RBP ik gadu martā dodas uz pasaulē lielāko kruīzu izstādi Maiami, kur piedalās kruīza kompānijas, ostas, tūrisma aģentūras un pilsētas, kā arī uz Eiropas kruīzu izstādi. Kruīzi Rīgā nesākas un nebeidzas, tāpat arī kuģi pie mums ļoti reti paliek pa nakti, tāpēc ēdināšana un izmitināšana kompānijas principā neinteresē. Brīvosta tiecas to mainīt, un apstākļi esot labvēlīgi – lidostai “Rīga” ir ļoti labi savienojumi ar daudzām pasaules pilsētām, un tā atrodas tuvu brīvostai. Turklāt nosacījumu maiņa iesaistītu kruīzu apkalpošanā arī Rīgas viesnīcu un restorānu biznesa pārstāvjus, tāpat palielinātu brīvostas ienākumus.

CITI ŠOBRĪD LASA

K. Esta gan pauž, ka kruīza kuģi Rīgas ostai neesot ļoti liels peļņas avots – tie nes vien divus procentus kopējo ienākumu.

“Patlaban drīzāk šo jomu var uzskatīt par skaistu brīvostas hobiju un tēla, prestiža uzturēšanas instrumentu,” skaidro Esta. Par katru pasažieri RBP saņem divus eiro: vienu – iebraucot Rīgā, otru – izbraucot. Vēl kuģim jāmaksā piestātnes un kanāla maksa, kā arī termināļa un aģenta maksa, ko neiekasē RBP.

Piemēram, 19. jūnijā ostā uz astoņām stundām piestāja izpriecu kuģis “Columbus 2”, uz kura klāja pārsvarā bija vācu tūristi. Tā kopējā tonnāža ir 30 277, uz kā pamatojoties aprēķināta kanāla maksa 6055,4 eiro un piestātnes maksa 2573,55 eiro. Bet par 607 pasažieriem noteikta 1214 eiro pasažieru maksa. Kopumā kuģis RBP ienesa 9842,95 eiro jeb 6890,07 latus.

Gandrīz visi kuģi, kas ienāk Baltijas jūras reģionā, iegriežoties arī Rīgas ostā – kopumā pārstāvot vairāk nekā 20 kruīzu kompānijas. Kruīzu sezona turpinās no maija līdz septembrim. Pēdējo trīs gadu laikā Rīgā ienākuši pavisam 225 kruīza kuģi, kas galvaspilsētā ieveduši 205 182 tūristus (sk. tabulā). Šogad Rīgā iecerēts uzņemt 72 izklaides kuģus ar aptuveni 80 000 pasažieriem.

Eiropas lielajās ostās piestāj teju visi kruīza kuģi, bet vidēja izmēra ostās, pie kurām kruīza kuģu jomā pieskaitāma arī Rīga, – pamīšus un ne vienmēr. K. Esta gan atzīmē, ka kruīzu rīkotāji esot apmierināti ar uzņemšanu, pakalpojumu kvalitāti un organizēšanu, un to apliecinot arī augošais kuģu skaits.

Reklāma
Reklāma

Vērtīgs ieguvums gan brīvostai, gan pilsētai kopumā esot lielākais kruīza kuģis, kāds jelkad iebraucis Rīgas ostā, – ietilpīgais “Costa Pacifica”, kas šogad pie mums viesosies pavisam piecas reizes.

 

Kruīza tūristi: 60+

Kruīza tūristi Rīgā nomaldoties ļoti reti. RBP to skaidro ar faktu, ka vairākums dodas organizētās ekskursijās. Turklāt izklaides kuģu pasažieru vidējais vecums ir 65 gadi, tāpēc arī tie, kas dodas pilsētā individuāli, esot apzinīgi un precīzi. Reiz Lielbritānijas vēstniecības pārstāvji pauduši izbrīnu, ka RBP ne reizi neesot bijis problēmu ar tās pilsoņiem. “Ar kruīza kuģiem no Anglijas pamatā ierodas pensionāri, kuri pasi tur pie sirds, ir miermīlīgi un tūrismu baudīt griboši ļaudis. Kādas gan ar šādiem cilvēkiem var būt problēmas?” retoriski jautā K. Esta. Kruīza kuģi uz Rīgu visbiežāk atved vāciešus, amerikāņus, zviedrus un angļus, taču pārstāvēto valstu klāsts esot ārkārtīgi plašs. Paretam Rīgas ostā piestājot arī kuģi, kas dodas apkārt visai pasaulei un šķērsojuši okeānu.

“Mēs zinām, ka varam uzņemt vairāk kuģu, tāpēc aktīvi pie tā strādājam,” jautāta par Rīgas brīvostas potenciālu, saka K. Esta. Tiekot domāts, ka arī Daugavas pretējā krastā reiz varētu parādīties kruīzu piestātne, lai pieaugtu ostas kapacitāte.

Iespējams, pienesumu nākotnes plāniem dos nākamgad maijā gaidāmā starptautiska kruīzu konference, kuras rīkošanas tiesības ieguvusi RBP. Tās ietvaros Rīgas ostā ieradīsies kruīza līnijas, prese, industrijas lietpratēji, kuriem Rīgas osta varēs parādīt savu piedāvājumu.

Jans no Vācijas Rīgā iebrauca ar jau minēto kruīza laineri “Columbus 2”. Viņaprāt, Rīga ir skaista, ļoti tīra pilsēta, kas pārsteidz ar zaļumu – daudzajiem kokiem un zālieniem. “Pastaigāju arī pa vecpilsētu, iemūžināju daudzās baznīcas, ar ko man tagad saistās Rīga. Mazliet nepierasti staigāt pa nelīdzeno bruģi,” viņš saka. Jans labprāt brauktu šurp vēlreiz. Viņš regulāri dodas kruīzu braucienos un skaidro, ka esot pavisam vienkārša sakarība – ja pilsēta ir garlaicīga, lielākā daļa pasažieru paliek guļam uz kuģa, ja vieta jauka – visi dodas pastaigās un ekskursijās. Rīgā vairākums kuģi pameta.

Arī “Columbus 2” pasažieri Gundi no Diseldorfas sajūsminājusi Vecrīga: “Apsēdos vienā no āra kafejnīcām un ar baudu noraudzījos uz mazajām skaistajām mājiņām un baznīcām. Man nepatīk daudzās modernās celtnes, jo tādu mums Vācijā ir papilnam, tāpēc tas, ko redzēju Vecrīgā, šķiet kas ārkārtīgi īpašs.”

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.