Rīgas cirka ēkai nepieciešama renovācija, kuru traucē tiesvedības 1
Rīgas cirka ēkai, kā arī tās kupolam nepieciešama renovācija, preses konferencē uzsvēra Rīgas cirka direktore Lolita Lipinska un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pasniedzējs Aigars Ūdris, kurš piedalās kārtējā ēkas kupola nestspējas pārbaudē.
Kā pastāstīja Ūdris, aptuveni ik pa desmit gadiem tiek pārbaudīta cirka kupola maksimālā nestspēja. Šogad pārbaude notiek septīto reizi. Jau pagājušā gadsimta vidū ticis konstatēts, ka kupola veidojošos metāla elementus ir skārusi korozija, tāpēc notiek pārbaudes par to, cik lielu smagumu drīkst uzlikt kupolam. Eksperti pēc tam dod ieteikumus cirkam par kupola izmantošanu.
Kā norādīja Ūdris, pirms pārbaudes veikšanas eksperti apskatījuši arī ugunsgrēka ietekmes vietu. “Uguns ir bijusi tuvu, bet ne tik tuvu, lai varētu uzskatīt, ka tā ietekmējusi kupolu,” norādīja Ūdris. Viņš paskaidroja, ka pārbaude ar astoņu tonnu iekāršanu kupolā noslēgsies pirmdien. Pēc tam vēl notiks asimetriskā slodzēšana ar mazākām slodzēm. Ūdris norādīja, ka pārbaužu laikā tiek iekārts maksimālais smagums, ko kupols var izturēt, bet cirka izrādēs tas ir daudz mazāks.
Lipinska pastāstīja, ka cirkā kupolu noslogo līdz divām tonnām. “Mēs nevaram aicināt tādus gaisa vingrotājus, kā vajadzētu, jo mēs nevaram noslogot kupolu ar divām, trim tonnām, kas viņiem būtu nepieciešams,” norādīja Lipinska.
Ūdris paskaidroja, ka kupola pārbaude nav saistīta ar ugunsgrēku. Tā bijusi ieplānota jau pirms šī notikuma. Kupols tiekot pārbaudīts ar noslogojuma palīdzību, lai nebūtu jāņem nost apmatojums, kas nosedz metāla konstrukcijas. Pēc neatkarības atjaunošanas Rīgas cirka kupola pārbaude notikusi 1993. un 2001.gadā.
“Mēs nevaram dot ilglaicīgas garantijas, jo labāk jau nepaliek. Visticamāk, tuvākajā laikā būtu nepieciešama kupola rekonstrukcija,” norādīja Ūdris.
Kā skaidroja Lipinska, sagaidāms, ka ekspertu ieteikumi daudz neatšķiries no pagājušās pārbaudes, kas notika 2001.gadā. “Protams, ir nepieciešama visas cirka ēkas rekonstrukcija, lai tā efektīvi varētu kalpot cirka vajadzībām,” uzsvēra cirka direktore. “Mūsu ēkai būtu jābūt skaistai, baltai neoklasicisma stila ēkai – līdzīgai mūzikas akadēmijas ēkai – , jo autors ir viens un tas pats,” norādīja Lipinska.
Viņa skaidroja, ka jau kopš 90.gadiem cirks gaida, kad šāda rekonstrukcija varētu notikt, bet to bremzē tiesas procesi par tiesībām uz cirka zemi. Kā pastāstīja Lipinska, tiesāšanās notiek ar Dzintru Žildi, kura kādreiz strādājusi cirkā par suņu dresētāju. Pašlaik rekonstrukcijai traucē tas, ka zemesgabals, uz kura atrodas cirka ēka, vēl joprojām nav ierakstīts zemesgrāmatā kā valstij piederošs.
“Tāpēc katru reizi, kad ir vajadzīga atļauja no būvvaldes, to nevaram saņemt. Tāpat tagad arī ar ugunsgrēkā cietušajām telpām. Ja mēs gribētu tās pārplānot, kas būtu vajadzīgs, tad būvvalde mums nedotu atļauju, jo neesam ierakstīti kā īpašnieki,” skaidroja Lipinska.
Cirka vadītāja norādīja, ka ēkas rekonstrukcijai būtu vajadzīgi lieli ieguldījumi. “Tur būtu runa par vairākiem miljoniem. Tas ir konceptuāls jautājums. Mums ir jāizlemj, ko darīt ar ēku, jo viens ir vienkārši nokrāsot sienas, bet otrs – veikt rekonstrukciju, pielāgojot ēku cirka vajadzībām,” norādīja Lipinska.
Kā ziņots, šajās dienās notiek Rīgas cirka ēkas kupola nestspējas fiziskā pārbaude ar astoņu tonnu statisku kontrolslogošanu.
19.martā izcēlās ugunsgrēks. Ugunsnelaimes platība bija 120 kvadrātmetri, un tajā gāja bojā pitons. Rīgas cirks zaudējumus pašlaik lēš līdz 35 000 eiro, bet atjaunošanas izdevumi gan tiek plānoti līdz desmit reizēm lielāki. “Nevar remontēt vienu stūri, nerenovējot visu pārējo stāvu,” iepriekš skaidroja Lipinska.
Jau ziņots, ka 2013.gada nogalē Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta atzina valsts īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Merķeļa ielā 4, Rīgā, kas sastāv no viena zemes gabala 3807 kvadrātmetru platībā. AT toreiz valsts Kultūras ministrijas (KM) personā un VSIA “Rīgas cirks” prasību pret Rīgas domi, Rīgas pilsētas zemes komisiju, bijušo cirka mākslinieci Dzintru Žildi un Vilhelmīni Mangali ar trešajām personām, tostarp AS “Reverta”, daļā par pienākuma uzlikšanu izmaksāt kompensāciju vai ierādīt līdzvērtīgu zemes gabalu noraidīja.
Kā aģentūra LETA noskaidroja AT, šai lietai vēl nav bijusi rīcības sēde Civillietu departamentā.
