Mobilā versija
Brīdinājums +2.4°C
Oļģerts, Aļģirds, Aļģis, Orests
Piektdiena, 20. janvāris, 2017
21. augusts, 2015
Drukāt

Prieks, ka ideja nu īstenota!

Foto - Anda KrauzeFoto - Anda Krauze

17. septembrī Latvijas Peldēšanas federācija laidīs klajā izdevumu “Peldējums gadsimta garumā”. Tā veidošanā piedalījusies Rīgas Doma kora pedagoģe, vēsturniece ILZE JĀKOBSONE, dzimusi 1967. gadā Rīgā.

“Peldēšanas sports Latvijā”, kas ir uz dokumentālām liecībām balstīts izvērsts stāsts par peldēšanas sporta attīstību laikā no 20. gs. sākuma līdz mūsdienām. Grāmata būs unikāla gan teksta, faktu, gan daudzo fotogrāfiju un uzziņu dēļ. Tās veidošanā milzu darbu ieguldījusi vēsturniece Ilze Jākobsone:

– Peldēšanas biedrības bijušas jau pirms 20. gs., taču tās bija vāciešu veidotas. Latvieši 1903. gadā Majoros nodibināja tā dēvēto peldēšanas skolu. Jau 1905. gadā pieņēma statūtus Majoru peldēšanas biedrībai. Ideja par grāmatu tapa nejauši – strādājot Latvijas vēstures muzejā, reiz svētkos Āraišos satikos ar slaveno peldētāju Artūru Jakovļevu (triju olimpisko spēļu dalībnieks). Prieks, ka ideja nu īstenota!

Ilze Jākobsone atgādina faktu, ka pirmais Latvijas čempionāts peldēšanā notika 1923. gada 21. un 22. jūlijā atklātajā peldētavā Rīgā, Balasta dambī. Tā atradās Daugavas kreisajā krastā, aptuveni tagadējās “Swedbank” augstceltnes pakājē. Dalībniekiem uzrādot pieticīgus rezultātus, pirmajās Latvijas meistarsacīkstēs visskaļāk atzīmējies jelgavnieks vācu tirgotājs Edgars Hermans Frišenbruders un Mākslas akadēmijas students I Rīgas Atlētu kluba biedrs Ferdinands Buholcs (bijis Imantas pulka strēlnieks, strēlnieku žurnāla “Kaija” ilustrators). Meistarsacīkstes sākās ar stafetes peldējumiem, kas, nojaušams, bija ieplānots skatītāju pievilināšanai. Sportisti sacentās dažādos stilos: uz krūtīm (varžveidīgais), uz sāniem, uz muguras un brīvajā jeb rāpojošajā stilā, kā tolaik tos dēvēja. Brīvais stils ilustrēja ārkārtīgi dažādu izpratni par peldēšanu, citējot vēsturnieci: “Katrs mala, kā prata…” Sacensību noslēgumā bija vienīgā disciplīna sievietēm – 100 m uz krūtīm (mūsdienu brasa aizsākumi), lai krūšu daļa būtu ūdenī piesegta: sportistu ķermeņu, īpaši sieviešu, atkailināšanās tika stingri ierobežota. Piemēram, pēc dāmu finiša peldētājas ātri ietina dvieļos. Liela uzmanība tika pievērsta abu dzimumu peldkostīmu piegriezumam. No mūsdienu viedokļa raugoties, šķiet komiska prasība sievietēm vilkt biksītes zem peldkostīma. Cik lielā mērā jābūt nosegtam ķermenim, noteica ne tikai morāle, bet arī Starptautiskās Peldēšanas federācijas (FINA) izstrādātie noteikumi.

 

IZLASĪJU


7. augusta “Mājas Viesī” izlasīju Vijas Beinertes rakstu “Nekas nav jāsacer” – sarunu ar vienu no spilgtākajām un noslēpumainākajām latviešu gleznotājām – Anitu Kreitusi. Cik stiprs ir viņas garīgums!

*

Mani interesē vēstures pētniecība. Tāpēc iedziļinājos arī Ulda Neiburga rakstā “Latviešu sarkanarmiešu atgriešanās”. Pārdomu vērti fakti!

*

Patīk ceļot, tāpēc uzmanību piesaistīja Ilzes Pētersones publikācija “Kuģī sūce!”, kas ievilina kuģīšu braucienos pa Francijas kanāliem.

PIEREDZĒJU

+ Prieks par apjomīgo peldēšanas vēsturei veltīto izdevumu! Paldies visiem, kas palīdzēja tā izveidē!

– Kad uzzinu par kārtējo kukuļdošanu, kļūst šķērmi… Vai tiešām viss pērkams par naudu?

PLĀNOJU

24. augusts

Pabeigšu lasīt Kurcio Malapartes (1898–1957) pēckara gados tapušo eseju grāmatu ”Nolādētie toskānieši”.
1. septembris

Atkal jaunā mācību gada pirmā darba diena. Un atkal vadīšu skolā vēstures stundas.

 

 

Pievienot komentāru

Tramps spiests taisnoties: Man nav nekā kopīga ar Krieviju (4)Draudzības ordeni nāksies sūtīt atpakaļ
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Ticība pensiju sistēmai – jauna reliģija

“Swedbank” šonedēļ pasākumā žurnālistiem analizēja Latvijas pensiju sistēmas ilgtspēju un stāstīja par Latvijas iedzīvotāju vēlmēm vecumdienās. Bankas veiktā sabiedriskās domas aptaujā atklājies, ka attiecībā uz vēlamo pensijas apmēru cilvēku gaidas kļūst arvien augstākas – kā vēlamo pensijas apmēru cilvēki min 885 eiro. Taču vienlaikus aptauja liecina, ka Latvijas iedzīvotāji ir skeptiski noskaņoti par pensiju sistēmas ilgtspēju un 10 ballu skalā to novērtē vien ar piecām ballēm. Bankas sniegtā informācija un komentāri tika apspriesti arī sociālajos tīklos, un, lūk, Ojārs Stūre savā tviterkontā raksta: “Diskusija par pensijām no sociālekonomiskas lēnām pārtop reliģiskā – daži tic, ka pensijas būs, citi ne…” Kāds Igors viņa domu paturpina: “… jāiet skaitīt lūgšanu svētdienā pie Valsts sociālās apdrošināšanas biroja.”

Juris Lorencs: Diena, kas izmainīs pasauli?Līdz ar Trampa ievēlēšanu kārtis pasaules politikā izdalītas no jauna.
Lasītāju aptauja
Vai atbalstāt militārās mācības ieviešanu vidusskolā?
Draugiem Facebook Twitter Google+