Mobilā versija
+0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
21. augusts, 2015
Drukāt

Prieks, ka ideja nu īstenota!

Foto - Anda KrauzeFoto - Anda Krauze

17. septembrī Latvijas Peldēšanas federācija laidīs klajā izdevumu “Peldējums gadsimta garumā”. Tā veidošanā piedalījusies Rīgas Doma kora pedagoģe, vēsturniece ILZE JĀKOBSONE, dzimusi 1967. gadā Rīgā.

“Peldēšanas sports Latvijā”, kas ir uz dokumentālām liecībām balstīts izvērsts stāsts par peldēšanas sporta attīstību laikā no 20. gs. sākuma līdz mūsdienām. Grāmata būs unikāla gan teksta, faktu, gan daudzo fotogrāfiju un uzziņu dēļ. Tās veidošanā milzu darbu ieguldījusi vēsturniece Ilze Jākobsone:

– Peldēšanas biedrības bijušas jau pirms 20. gs., taču tās bija vāciešu veidotas. Latvieši 1903. gadā Majoros nodibināja tā dēvēto peldēšanas skolu. Jau 1905. gadā pieņēma statūtus Majoru peldēšanas biedrībai. Ideja par grāmatu tapa nejauši – strādājot Latvijas vēstures muzejā, reiz svētkos Āraišos satikos ar slaveno peldētāju Artūru Jakovļevu (triju olimpisko spēļu dalībnieks). Prieks, ka ideja nu īstenota!

Ilze Jākobsone atgādina faktu, ka pirmais Latvijas čempionāts peldēšanā notika 1923. gada 21. un 22. jūlijā atklātajā peldētavā Rīgā, Balasta dambī. Tā atradās Daugavas kreisajā krastā, aptuveni tagadējās “Swedbank” augstceltnes pakājē. Dalībniekiem uzrādot pieticīgus rezultātus, pirmajās Latvijas meistarsacīkstēs visskaļāk atzīmējies jelgavnieks vācu tirgotājs Edgars Hermans Frišenbruders un Mākslas akadēmijas students I Rīgas Atlētu kluba biedrs Ferdinands Buholcs (bijis Imantas pulka strēlnieks, strēlnieku žurnāla “Kaija” ilustrators). Meistarsacīkstes sākās ar stafetes peldējumiem, kas, nojaušams, bija ieplānots skatītāju pievilināšanai. Sportisti sacentās dažādos stilos: uz krūtīm (varžveidīgais), uz sāniem, uz muguras un brīvajā jeb rāpojošajā stilā, kā tolaik tos dēvēja. Brīvais stils ilustrēja ārkārtīgi dažādu izpratni par peldēšanu, citējot vēsturnieci: “Katrs mala, kā prata…” Sacensību noslēgumā bija vienīgā disciplīna sievietēm – 100 m uz krūtīm (mūsdienu brasa aizsākumi), lai krūšu daļa būtu ūdenī piesegta: sportistu ķermeņu, īpaši sieviešu, atkailināšanās tika stingri ierobežota. Piemēram, pēc dāmu finiša peldētājas ātri ietina dvieļos. Liela uzmanība tika pievērsta abu dzimumu peldkostīmu piegriezumam. No mūsdienu viedokļa raugoties, šķiet komiska prasība sievietēm vilkt biksītes zem peldkostīma. Cik lielā mērā jābūt nosegtam ķermenim, noteica ne tikai morāle, bet arī Starptautiskās Peldēšanas federācijas (FINA) izstrādātie noteikumi.

 

IZLASĪJU


7. augusta “Mājas Viesī” izlasīju Vijas Beinertes rakstu “Nekas nav jāsacer” – sarunu ar vienu no spilgtākajām un noslēpumainākajām latviešu gleznotājām – Anitu Kreitusi. Cik stiprs ir viņas garīgums!

*

Mani interesē vēstures pētniecība. Tāpēc iedziļinājos arī Ulda Neiburga rakstā “Latviešu sarkanarmiešu atgriešanās”. Pārdomu vērti fakti!

*

Patīk ceļot, tāpēc uzmanību piesaistīja Ilzes Pētersones publikācija “Kuģī sūce!”, kas ievilina kuģīšu braucienos pa Francijas kanāliem.

PIEREDZĒJU

+ Prieks par apjomīgo peldēšanas vēsturei veltīto izdevumu! Paldies visiem, kas palīdzēja tā izveidē!

– Kad uzzinu par kārtējo kukuļdošanu, kļūst šķērmi… Vai tiešām viss pērkams par naudu?

PLĀNOJU

24. augusts

Pabeigšu lasīt Kurcio Malapartes (1898–1957) pēckara gados tapušo eseju grāmatu ”Nolādētie toskānieši”.
1. septembris

Atkal jaunā mācību gada pirmā darba diena. Un atkal vadīšu skolā vēstures stundas.

 

 

Pievienot komentāru

Egils Līcītis: Valdības ideoloģijaAtskaitīdamies parlamentā, premjers Māris Kučinskis runāja diezgan skaidrā valodā, de iure proklamēdams pašrocīgi vadīto valdību kā nacionāli konservatīvu.
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāpēc man alga izmaksāta rubļos?

Kādā valūtā nodokļi, tādā arī alga

Ministru prezidents Māris Kučinskis pagājšnedēļ Saeimā uzstājās ar ikgadējo ziņojumu par valdības paveikto un iecerēto. Savā uzrunā viņš mudināja strādāt pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, kā arī rosināja apsvērt iespēju ļaut uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus citās valūtās. “Vēl, domājot par izcilu uzņēmējdarbības vidi, kāpēc mums liegt uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus arī citās valūtās, ne tikai eiro? Es te neredzu nekādas problēmas. Domāju, nevienam nav noslēpums, ka Helsinku “Stockmann” lielveikalā pircējs, maksājot skaidrā naudā, var norēķināties arī Krievijas rubļos. Kas ir ieguvējs? Pircējs, uzņēmējs un Somijas valsts – tātad tās iedzīvotāji. Mums jādomā arī par šādām iespējām.”

Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (9)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat politiķu piemēru, pašiem kūtri iesaistoties zemessardzē?
Draugiem Facebook Twitter Google+