Mobilā versija
Brīdinājums +0.9°C
Johanna, Hanna, Jana
Piektdiena, 15. decembris, 2017
21. augusts, 2015
Drukāt

Prieks, ka ideja nu īstenota!

Foto - Anda KrauzeFoto - Anda Krauze

17. septembrī Latvijas Peldēšanas federācija laidīs klajā izdevumu “Peldējums gadsimta garumā”. Tā veidošanā piedalījusies Rīgas Doma kora pedagoģe, vēsturniece ILZE JĀKOBSONE, dzimusi 1967. gadā Rīgā.

“Peldēšanas sports Latvijā”, kas ir uz dokumentālām liecībām balstīts izvērsts stāsts par peldēšanas sporta attīstību laikā no 20. gs. sākuma līdz mūsdienām. Grāmata būs unikāla gan teksta, faktu, gan daudzo fotogrāfiju un uzziņu dēļ. Tās veidošanā milzu darbu ieguldījusi vēsturniece Ilze Jākobsone:

– Peldēšanas biedrības bijušas jau pirms 20. gs., taču tās bija vāciešu veidotas. Latvieši 1903. gadā Majoros nodibināja tā dēvēto peldēšanas skolu. Jau 1905. gadā pieņēma statūtus Majoru peldēšanas biedrībai. Ideja par grāmatu tapa nejauši – strādājot Latvijas vēstures muzejā, reiz svētkos Āraišos satikos ar slaveno peldētāju Artūru Jakovļevu (triju olimpisko spēļu dalībnieks). Prieks, ka ideja nu īstenota!

Ilze Jākobsone atgādina faktu, ka pirmais Latvijas čempionāts peldēšanā notika 1923. gada 21. un 22. jūlijā atklātajā peldētavā Rīgā, Balasta dambī. Tā atradās Daugavas kreisajā krastā, aptuveni tagadējās “Swedbank” augstceltnes pakājē. Dalībniekiem uzrādot pieticīgus rezultātus, pirmajās Latvijas meistarsacīkstēs visskaļāk atzīmējies jelgavnieks vācu tirgotājs Edgars Hermans Frišenbruders un Mākslas akadēmijas students I Rīgas Atlētu kluba biedrs Ferdinands Buholcs (bijis Imantas pulka strēlnieks, strēlnieku žurnāla “Kaija” ilustrators). Meistarsacīkstes sākās ar stafetes peldējumiem, kas, nojaušams, bija ieplānots skatītāju pievilināšanai. Sportisti sacentās dažādos stilos: uz krūtīm (varžveidīgais), uz sāniem, uz muguras un brīvajā jeb rāpojošajā stilā, kā tolaik tos dēvēja. Brīvais stils ilustrēja ārkārtīgi dažādu izpratni par peldēšanu, citējot vēsturnieci: “Katrs mala, kā prata…” Sacensību noslēgumā bija vienīgā disciplīna sievietēm – 100 m uz krūtīm (mūsdienu brasa aizsākumi), lai krūšu daļa būtu ūdenī piesegta: sportistu ķermeņu, īpaši sieviešu, atkailināšanās tika stingri ierobežota. Piemēram, pēc dāmu finiša peldētājas ātri ietina dvieļos. Liela uzmanība tika pievērsta abu dzimumu peldkostīmu piegriezumam. No mūsdienu viedokļa raugoties, šķiet komiska prasība sievietēm vilkt biksītes zem peldkostīma. Cik lielā mērā jābūt nosegtam ķermenim, noteica ne tikai morāle, bet arī Starptautiskās Peldēšanas federācijas (FINA) izstrādātie noteikumi.

 

IZLASĪJU


7. augusta “Mājas Viesī” izlasīju Vijas Beinertes rakstu “Nekas nav jāsacer” – sarunu ar vienu no spilgtākajām un noslēpumainākajām latviešu gleznotājām – Anitu Kreitusi. Cik stiprs ir viņas garīgums!

*

Mani interesē vēstures pētniecība. Tāpēc iedziļinājos arī Ulda Neiburga rakstā “Latviešu sarkanarmiešu atgriešanās”. Pārdomu vērti fakti!

*

Patīk ceļot, tāpēc uzmanību piesaistīja Ilzes Pētersones publikācija “Kuģī sūce!”, kas ievilina kuģīšu braucienos pa Francijas kanāliem.

PIEREDZĒJU

+ Prieks par apjomīgo peldēšanas vēsturei veltīto izdevumu! Paldies visiem, kas palīdzēja tā izveidē!

– Kad uzzinu par kārtējo kukuļdošanu, kļūst šķērmi… Vai tiešām viss pērkams par naudu?

PLĀNOJU

24. augusts

Pabeigšu lasīt Kurcio Malapartes (1898–1957) pēckara gados tapušo eseju grāmatu ”Nolādētie toskānieši”.
1. septembris

Atkal jaunā mācību gada pirmā darba diena. Un atkal vadīšu skolā vēstures stundas.

 

 

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Gaidi ar maisu!

Nacionālā apvienība apspriešanai koalīcijā sagatavojusi likuma grozījumu projektu, kas paredzēs bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentus nodot Latvijas Nacionālajam arhīvam. Šāds priekšlikums iesniegts, lai atvieglotu šo dokumentu pētīšanas procesu un to publicēšanu ar zinātniskajiem komentāriem līdz 2018. gada 31. decembrim. Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšnieks Jānis Maizītis sacījis, ka VDK dokumentu nodošana Latvijas Nacionālajam arhīvam būs politiķu izšķiršanās, nevis drošības iestādes kaprīzes vai negribēšana. SAB priekšnieks sacīja – ja dokumenti tiek pārvietoti uz valsts arhīvu, ir jālikvidē Totalitārisma seku dokumentācijas centrs, kā arī jāgroza likums. Bijušās VDK Zinātniskās izpētes komisijas pārstāvji līdz šim bieži sūdzējušies par SAB liktajiem šķēršļiem, lai varētu pētīt dokumentus.

Vai vidējai izglītībai Latvijā jābūt obligātai?
Draugiem Facebook Twitter Google+