Latvijā
Rīga

Rīgas dome pieņem jaunus ierobežojumus jautājumu uzdošanā 16


Nils Ušakovs
Nils Ušakovs
Foto – Edijs Pālens/LETA

Opozīcijai pametot pirmdienas vakarā sasaukto Rīgas domes ārkārtas sēdi, ar koalīcijas balsīm atkal mainīts pašvaldības nolikums, atceļot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) kritizētos ierobežojumus domes sēdēs uzdodamo jautājumu skaitam, tā vietā nosakot tiem laika ierobežojumu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL/TB-LNNK) pirmdienas rītā izdeva rīkojumu, kas apturēja marta sākumā pieņemtos pašvaldības nolikuma grozījumus, kuri paredz, ka deputāti nedrīkst domes sēdēs uzdot vairāk par trim jautājumiem. Dažas stundas vēlāk Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) pavēstīja, ka sasauks domes ārkārtas sēdi, lai atceltu jautājuma skaita ierobežojumus, tā vietā ieviešot laika ierobežojumu.

Līdz ar domes pirmdienas vakarā pieņemto lēmumu, jautājumiem par vienu lēmumprojektu turpmāk tiks atvēlētas 20 minūtes, bet par budžetu jautājumus uzdot varēs pusotru stundu. Plānots, ka grozījumi pašvaldības nolikumā stāsies spēkā jau otrdien, 27.martā, kad dome plāno lemt par pašvaldības budžeta grozījumiem, pilsētas izdevumus palielinot par 42,38 miljoniem eiro.

Sākoties domes ārkārtas sēdei, opozīcija aicināja domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu (S) sēdi pārtraukt, pamatojot to ar vairākiem juridiskiem šķēršļiem un paužot, ka sēdes sasaukšana būtībā ir pretlikumīga. Diskusijas noritēja paaugstinātos toņos, opozīcijas deputātiem raidot pārmetumus domes vadībai un vadībai cenšoties kolēģus nomierināt.

Pēc pārtraukuma atgriežoties zālē, opozīcijas deputāti paziņoja, ka atstāj, viņuprāt, nelikumīgi sasaukto domes sēdi. Deputāts Juris Pūce (LA) pauda viedokli, ka sēde notiek, neievērojot pašvaldības nolikuma normas un neļauj deputātiem paust viedokli un pārstāvēt vēlētājus. Pēc Pūces teiktā, opozīcijas frakcijas lēmumu atstāt sēdi pieņēmušas, konsultējoties ar VARAM juristiem un amatpersonām.

Opozīcijai pametot sēžu zāli, koalīcija izsludināja īsu pārtraukumu un turpināja sēdi.

Ušakovs lūdza savu vietnieku Andri Ameriku (GKR) vēlreiz atkārtot grozījumu nepieciešamību. Ameriks skaidroja, ka iepriekš bija grūti saprast, kā noteikt uzdoto jautājumu limitu. “Līdz ar to mēs iepazināmies ar citu pašvaldību pieredzi. Daudzviet nav noteikts jautājumu, bet gan laika limits, ko mēs plānojam pārņemt. Es domāju, ka šādi grozījumi sekmēs lēmumu pieņemšanu. Taču, ja deputāti varēs pamatot, ka 20 minūšu laikā viņi nav paspējuši iepazīties ar visu viņiem nepieciešamo informāciju, konkrēto jautājumu drīkstēs izņemt no domes sēdes kārtības un atkal skatīt nākamajā sēdē,” paskaidroja vicemērs.

Viņš piebilda, ka pa to laiku deputāti varēs visu viņiem vajadzīgo informāciju iegūt no kompetentajiem departamentu darbiniekiem un citiem speciālistiem, pēc kā jautājums tiks atgriezts darba kārtībā, taču bez jautājumu sesijas. “Jautājums uzreiz nonāks debašu sadaļā,” skaidroja Ameriks.

Deputāts Mihails Kameņeckis (S) papildināja vicemēru, norādot, ka šie ierobežojumi attieksies tikai uz domes sēdēm, proti, komitejās šādi ierobežojumi nebūs.

Savukārt deputāts Oskars Putniņš vēlējās precizēt, cik liels laika limits jautājumu skatīšanai ir citās pašvaldībās. Ameriks sacīja, ka vairumā tas ir desmit minūtes. Tāpat viņš gribēja precizēt, vai 20 minūtes būtu tikai jautājumu vai arī atbilžu laika limits. Ameriks sacīja, ka tas ir kopējais jautājumu sesijas laiks. “Ja priekšsēdētājs redz, ka ir daudz neskaidro jautājumu, šo jautājumu ņems ārā no sēdes un notiks iepriekš paskaidrotā procedūra,” atkārtoja Ameriks.

Tāpat Putniņš jautāja, vai vicemērs ir pārliecināts, ka VARAM neatcels arī šos grozījumus, uz ko Ameriks atbildēja, ka neesot gan, jo “uz ministru tiekot izdarīts liels politiskais spiediens”. “Arī mūsu opozīcijas kolēģi pieturas pie tā, ka demokrātijai jābūt bez jebkādām robežām. Citās pašvaldībās opozīcijas arī ir sūdzējušās, taču ministrija viņu nolikumus ir atzinusi par labu esam. Ja ir viens likums un viena taisnība visiem, tad tā jābūt arī Rīgas gadījumā,” pauda vicemērs.

Deputāts Ainārs Baštiks (GKR) taujāja, kāpēc šādi grozījumi tiek pieņemti tikai tagad. Vicemērs norādīja, ka līdz šim dome nebija saskārusies ar šādu jautājumu izskatīšanas ilgumu, kāds tas bija, piemēram, budžeta skatīšanas sēdē. “Ir bijis dažādi, bet, ja budžetu pieņem trīs dienas, un uzdod simtiem jautājumu par krūmiem, tas nav normāli. Tas bija iemesls, kāpēc mēs vispār sākām studēt citu pašvaldību pieredzi,” paskaidroja Ameriks.

Jautājumu sesijas noslēgumā deputāts Vjačeslavs Stepaņenko (GKR) paziņoja, ka “ir apdomājies” un vēlas atcelt savu iepriekš virzīto priekšlikumu izteikt balsojuma motivāciju pēc nobalsošanas par visiem priekšlikumiem, nevis pēc katra. “Daru to tāpēc, lai vēlāk netiktu pārmesta vārda brīvības ierobežošana un nebūtu citu pārpratumu,” skaidroja deputāts.

Debašu sadaļā arī Rīgas mērs atsaucās uz budžeta sēdi, kura ilga trīs dienas un kurā tika uzdoti tādi jautājumi kā “vai koks ir krūms un vai krūms ir koks?”. Tāpat viņš norādīja, ka budžeta grozījumi tika skatīti Finanšu komitejas sēdē, kur tika iztaujāta gan Finanšu departamenta vadītāja, gan citi departamentu pārstāvji.

“Vārds “destruktīvi” šodien tika piesaukts katrā otrajā teikumā. Godīgi sakot, es nevaru atcerēties, kad opozīcija tāda nav bijusi un tagad viņi draudēja kļūt vēl trakāki. Mēs mēģinājām ar viņiem sadarboties, taču viņi tikties atteicās. Tagad viņi atkal solīja draudzēties, taču beigās izvirzīja savus ultimātus no jauna,” pauda mērs, norādot, ka “mūsu uzdevums ir aizstāvēt pašvaldības darbiniekus”.

Savukārt deputāts Dainis Turlais (GKR) klāstīja, ka Rīgas dome ar pašlaik tajā notiekošo nav nekas unikāls, jo deputāti, piemēram, Ukrainā, mēdzot savā starpā arī kauties, taču šādas situācijas neesot redzētas Eiropas Savienības valstīs. Tāpat viņš atsaucās uz vairākiem pašvaldības nolikuma punktiem, kuri norādot, ka šodien sasauktā sēde bijusi likumīga un tiesiska.

Deputāts Vadims Baraņņiks (S) papildināja Turlā teikto, norādot, ka ministrs par sēdes norisi bija jāinformē tikai tad, ja tajā tiktu lemts par apturēto normu atcelšanu, nevis grozījumiem.

Noslēgumā arī deputāts Vjačeslavs Stepaņenko (GKR) pauda viedokli, ka “ministrs tikai tagad esot pamodies, ka šādi nolikumi citviet darbojas jau sen”. “Tikai tad, kad mēs sākām mēģināt sakārtot domes darba kārtību, ministrs sāk reaģēt uz it kā prettiesiskiem lēmumiem, bet tikmēr mums jāļauj mocīt domes darbinieki ar stulbiem jautājumiem. Droši vien viņam tagad nolikumi būs jāatceļ arī citviet. Man ir žēl, ka viņš atrodas šādā situācijā, bet mana sirdsapziņa ir tīra, jo ne jau mēs mākslīgi vilkām sēžu laiku,” pauda deputāts.

Nolikuma grozījumi tika pieņemti vienbalsīgi – ar koalīcijas deputātu balsīm.

Kā ziņots, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Gerhards aģentūrai LETA iepriekš pauda viedokli, ka, ieviešot laika ierobežojumu jautājumu uzdošanai, Rīgas domes vadība vēlas radīt sev komforta zonu un neieklausīties iedzīvotāju ievēlētā mazākuma viedoklī.

Ministrs norādīja, ka domei ir tiesības veikt atkārtotus grozījumus un ministrija tos atkārtoti vērtēs. “Pusotras stundas laikā izskatīt gandrīz miljardu eiro lielu budžetu, nedomāju, ka tas ir iespējams. Šādā veidā tiks izjaukts normāls domes darbs. Iedzīvotāji ir ievēlējuši savus pārstāvjus un rēķinās, ka viņu intereses tiks aizstāvētas, bet šajā scenārijā deputātiem nebūs iespēju saņemt visas atbildes, jo ir uzlikts kaut kāds laika ierobežojums ar vairākuma uzspiestu balsojumu,” kritiku neslēpa ministrs.

Ministrs gan pauda viedokli, ka “nekur normālā, demokrātiskā sabiedrībā budžeta skatīšana netiek ierobežota uzliekot pusotras stundas limitu,” taču tas tikšot vērtēts tikai pēc grozījumu pieņemšanas un saņemšanas.

LA.lv