Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
16. jūnijs, 2016
Drukāt

Rīgas festivāla noslēgumā – Mālera grandiozā “Tūkstošu simfonija”

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Rīgas festivāla noslēgumā 18. jūnijā Dzintaru koncertzālē skanēs viena no grandiozākajām virsotnēm klasiskās mūzikas vēsturē – Gustava Mālera Astotā simfonija jeb Tūkstošu simfonija, kuras atskaņojums notiek reizi desmit gados. Simfoniskais orķestris, sieviešu, vīru un zēnu koris, zvaigžņots starptautisku solistu ansamblis atskaņos mūzikas brīnumu, kas paceļas pāri laikiem un tautām. Atskaņojums – igauņu diriģenta Olari Eltsa vadībā.

Austriešu vēlīnā romantisma meistara Astotās simfonijas atskaņošanā iesaistīts ļoti liels mūziķu pulks – astoņi solisti, apjomīgs jauktais koris, bērnu koris un neierasti liels simfoniskā orķestra sastāvs. Simfonijas pirmiestudēšanas laikā 1910. gada rudenī producents Emīls Gūtmanis mārketinga nolūkos deva skaņdarbam pavārdu “Tūkstošu simfonija”.

“Gan skanējuma, gan idejas ziņā Mālera 8. simfonija ir viens no grandiozākajiem skaņdarbiem simfoniskās mūzikas vēsturē. Simfonijas pamatā izmantota Gētes “Fausta” otrās daļas teksts – skaņdarbs ir gan Mālera mūzikas kredo, gan Gētes filozofijas iemiesojums. Jebkura koncertorganizācija uzskata par lielu godu, ja izdodas sapulcināt tādus spēkus, kas spēj īstenot šā skaņdarba atskaņojumu,” stāsta Rīgas festivāla mākslinieciskais vadītājs Artūrs Maskats.

Pabeidzis Astoto simfoniju, Gustavs Mālers (1860–1911) vēstulē draugam Rihardam Špehtam rakstīja, ka radījis “līksmu dāvanu tautai. Visas manas iepriekšējās simfonijas bija tikai prelūdijas šai. Citi mani opusi ir traģiski un subjektīvi, savukārt šis ir milzīgs, neaptverams prieka sniedzējs”.

Simfonijas pirmatskaņojums 1910. gada septembrī bija tās radītāja diriģenta karjeras triumfs. Tā izrādījās pēdējā reize, kad Mālers diriģēja Eiropā, un arī pēdējā reize, kad viņš pirmatskaņoja pats savu simfoniju. Grandiozo apmēru dēļ tā netiek iestudēta bieži, kamdēļ iespēja to dzirdēt klātienē ir ar jo īpašāku svaru. Arī Latvijā tas ir reti atskaņots opuss – 2005. gada jūnijā Latvijas Nacionālajā operā savu versiju piedāvāja Andris Nelsons, bet 2008. gadā ar Imantu Resni pie diriģenta pults tā izskanēja “Arēnā Rīga”, sveicot Latviju 90 gadu dzimšanas dienā. Savukārt tās Latvijas pirmatskaņojums notika Paula Megi interpretācijā 1993. gada jūnijā Dzintaru koncertzālē.

Rīgas festivāla noslēgumā grandiozais opuss skanēs igauņu diriģenta Olari Eltsa lasījumā, piedaloties Latvijas Radio korim, Valsts akadēmiskajam korim “Latvija”, Rīgas Doma zēnu korim un Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim. Kopīgā ansamblī vienosies soprāni Liene Kinča, Alisa Zinovjeva, Kristīne Gailīte, mecosoprāni Tuija Knihtila (Igaunija) un Oļesja Petrova, kā arī igauņu tenors Juhans Tralla.

Atskaņojumā piekritis piedalīties arī pasaulslavenais latviešu basbaritons Egils Siliņš. Dziedonis stāsta: “Mālera 8. simfoniju pats dziedāšu pirmoreiz, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc piekritu piedalīties. Emocionāli mani ļoti interesē piedzīvot šo grandiozo mūziku klātienē, jo vokāli simfoniskajā žanrā grūti iedomāties kaut ko vēl pārāku skaņveides ziņā – šis aspekts ļoti aizrāva un uzrunāja. Ir saprotams, kādēļ to izpilda tik reti – to spēj paveikt tikai ļoti profesionāli spēki – gan mūzikas sarežģītības dēļ, gan skaņdarba izpildītāju sastāva milzīgo mērogu dēļ – astoņi solisti, kori, milzu orķestris – viss ir divreiz lielāks nekā ierasts lielās formas skaņdarbā.”

“Ir milzīga gandarījuma sajūta, ka Rīgā, kur joprojām nav koncertzāles, norisinās šāds festivāls, kurā šogad uzstājušies izcili pasaules orķestri un kurš turklāt ir vareni paplašinājis savas žanriskās robežas, aptverot simfonisko mūziku, džezu, kora mūziku un muzikāli teatrālu žanru. Milzīgs paldies visiem māksliniekiem – tikai pateicoties viņu talanta mirdzumam un darbam, šis ir kļuvis iespējams!” pirms Rīgas festivāla noslēguma rezumē A. Maskats.

 

Varbūt noder!!

18. VI 20.00 Dzintaru koncertzāles Lielajā zālē

Biļetes: “Biļešu paradīzes” kasēs, www.bilesuparadize.lv

Cena: EUR 7 – 35

Pievienot komentāru

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un KalniņuDiriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+