Mobilā versija
-3.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
2. novembris, 2016
Drukāt

Rīgas koncertzāli necels krāsmatās (4)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Līdz šim publiskajā telpā visskaļāk izskanējusi Skanstes attīstības aģentūras gatavība īstenot Konferenču un koncertu centra projektu, kam jau noticis atklāts konkurss. Tomēr, kā uzsver premjers M. Kučinskis, nekas netraucē izvēlēties citu rajonu un koncertzāles projekta attīstītāju.

Nacionālajai koncertzālei jābūt arhitektoniski un akustiski ambiciozam projektam, taču tā tiks celta nevis kā atsevišķi stāvoša celtne, bet gan kā daļa no privātā investora projekta – darījumu klāstera –, izmantojot publisko-privāto partnerību, par kuras riskiem un ieguvumiem Kultūras ministrijai (KM) tagad jāveic detalizēti aprēķini, kas jāiesniedz valdībā līdz 2017. gada 30. jūnijam. Tā vakar lēma valdība.

 

Piecas reizes jānomēra

Kultūras ministre Dace Melbārde sēdē koncertzāles projektu pozicionēja kā daļu no Latvijas simtgades svētkiem veltītās infrastruktūras, norādot, ka primāri tas nepieciešams tieši valsts kultūras funkcijas veikšanai un ka līdz ar publisko-privāto partnerību tiek piedāvāts gan racionālākais, gan arī kvalitatīvākais risinājums. “LA” D. Melbbārde atzina: “Kā vēsturniece uz valdības lēmumu skatos ļoti piesardzīgi, jo jau divas reizes ir bijusi iespēja to īstenot, bet vienmēr kaut kas traucējis.”

Kā uzsvēra KM valsts sekretārs Sandis Voldiņš, vērtējot iespējas Rīgai tikt pie koncertzāles, KM ieskatā būtiskākie bijuši divi pamatkritēriji – funkcionalitāte un finanšu resursu pieejamība. Tā nu valdības izraudzītais virziens paredz, ka koncertzāle tiktu būvēta uz investoram piederošas zemes kādā no Rīgas attīstāmajām teritorijām un ka būves izmaksas finansētu konkursa kārtībā izvēlēts privātais partneris, kuram būtu arī tiesības šim mērķim saņemt Eiropas Savienības fondu finansējumu līdz 20 miljoniem eiro. Vienlaikus KM uzstāj, lai koncertzālē būtu arī darba telpas valsts galvenajam – Nacionālajam simfoniskajam – orķestrim (LNSO).

Kopumā gan no premjera Māra Kučinska teiktā, gan no sēdē notikušās ministru diskusijas tapa skaidrs, ka nav vienprātības par to, vai KM piedāvātais “racionālais” variants ar minimālu valsts un tikpat kā nekādu pašvaldības iesaisti (tā nodrošina tikai nepieciešamo satiksmes infrastruktūru) ļaus sasniegt ar nacionālo koncertzāli saistītos augstākos mērķus – kvalitatīvu pilsētvides attīstību, kā arī arhitektoniski un akustiski izcilu koncertzāli. “Par šādu lēmumu lemj reizi simt gados, un tā kultūrvēsturtiskā nozīme ir milzīga. Tāpēc piecas reizes jānomēra, vai, investējot mazāk, iegūsim to, ko varētu iegūt. Kultūras ministrijai vajadzētu izvērtēt visus aspektus, vai var ietvert un nodrošināt šo augsto ambīciju līmeni,” piesardzīgu skepsi par KM nodomiem pauda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, vienlaikus uzsverot, ka pret klāstera principu iebildumu neesot un ka Ekonomikas ministrijai vajadzētu kopā ar KM izvērtēt aprēķinus saistībā ar darījuma centrā paredzēto konferenču centra izveidi. Diskusijas gaitā izskanēja neizpratne par pašvaldības pasivitāti Rīgai tik nozīmīgā kultūras infrastruktūras projekta jautājumā. Kultūras ministre Dace Melbārde “LA” atzina, ka sarunas ar pašvaldību par šo jautājumu jau bijušas un vēl turpināsies, tomēr Rīgas vara par prioritāru uzskata Kongresu nama rekonstrukcijas projektu.

Par to, ka koncertzāles jautājumā ambīcijas vajag paaugstināt un nevis pazemināt, pārliecināts bija arī M. Kučinskis, uzsverot, ka pretējā gadījumā skaidrs, ka “15 miljoni eiro tiks sadalīti pa būdiņām visas Latvijas teritorijā, un mēs neiegūsim vajadzīgo rezultātu”. Arī tas, ka saskaņā ar EK prasībām darījumu klasteris kopā ar koncertzāli jābūvē kādā Rīgas attīstāmajā teritorijā, nenozīmē, ka visai Latvijas kultūrai tik svarīgais infrastruktūras objekts tiks celts “kaut kādās krāsmatās”. Tajā pašā laikā premjers neslēpa, ka 2006. gadā starptautiskā konkursā uzvarējušajam Anda Sīļa projektam uz AB dambja, ko pati KM publiskajā retorikā joprojām uzskata par ideālāko koncertzāles risinājumu, šobrīd nav cerību tapt īstenotam.

 

Nomāt vai izpirkt

Ejot uz valdību, sākotnēji KM gan uzstāja uz to, ka koncertzāles jautājumā jāpieņem konkrētāks atskaites punkts, paredzot, ka valsts pakāpeniski izpirktu darījumu centra koncertzāles daļu, veicot maksājumus 12 gadu laikā no 2021. gada (šobrīd tos lēš kopā uz 12 mlj. eiro), līdz koncertzāles daļa nonāktu valsts īpašumā. Tomēr valdība vienojās kopumā par atbalstu publiskās-privātās partnerības variantam, dodot KM plašākas iespējas variēt, veicot aprēķinus. Kopumā diskusijā no ministru puses gan bija jūtama visai piesardzīga attieksme pret izpirkšanu. D. Melbārde uzsvēra, ka, izpētot citu valstu pieredzi, izpērkamā publiskā daļa veidotu apmēram 30% kompleksa, kura kopējās izmaksas tiek lēstas no 70 līdz 100 miljoniem eiro (tās segtu privātais investors arī ar ES fondu naudu). Savukārt LNSO direktore Indra Lūkina uzsver: “Mēs atbalstām vienīgi to variantu, kurā koncertzālē ir gan paredzēta pastāvīga mājvieta LNSO, gan arī valsts izpirkuma ceļā iegūst koncertzāli īpašumā.”

Kā “LA” atzīst S. Voldiņš, tagad KM konkursā izvēlēsies finanšu ekonomisko aprēķinu veicēju un visi aprēķini tiks saskaņoti ar Finanšu ministriju un Centrālo finanšu līgumu aģentūru. “Būs jāizvērtē divi scenāriji – vai nu mēs tikai nomājam koncertzāles telpas no privātā investora, vai arī laika gaitā tomēr izpērkam.” KM valsts sekretārs uzskata, ka izpirkšanas variants tomēr būtu saimnieciski izdevīgāks, jo ilgtermiņā nodrošinātu lielāku stabilitāti – sevišķi, ja runa ir par sadarbību ar privātu investoru, nevis ar pašvaldību, kā tas ir Liepājas “Lielā dzintara” gadījumā. “Jāņem vērā, ka noma būtu ļoti dārgs pasākums – Liepājas simfoniskais orķestris maksā 300 000 eiro gadā tikai par to.”

Līdz šim publiskajā telpā visskaļāk izskanējusi Skanstes attīstības aģentūras gatavība īstenot Konferenču un koncertu centra projektu, kam jau sadarbībā ar Latvijas Arhitektu savienību ir noticis atklāts meta konkurss. KM valsts sekretārs atzīst, ka “projekti, kas ir augstākā gatavības pakāpē, vienmēr aiziet ātrāk”, tomēr “arī šajā gadījumā tiks pārbaudīts, vai ir ievērotas visas prasības”. Turklāt nodomi saistībā ar šāda tipa darījumu klasteri kopā ar koncertzāli ir arī Zaķusalas attīstītājiem. “Neformāli runāts tikai par Skanstes rajonu, tomēr nekas netraucē izvēlēties citu rajonu un attīstītāju,” uzskata premjers M. Kučinskis. Viņš arī uzsver, ka “šobrīd esošais regulējums ļauj izslēgt visas aizdomas, ka sadarbība ar investoru var būt negodīga vai arī cenas var tikt uzpūstas”.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Ar šo koncertzāli steigties nevajag, jo tai ir jābūt ideālai!!! Akustikai vienreizējai, kā arī arhitektūrai, kas piemērota kopējai Rīgas arhitektūrai!

  2. Nacionālajai koncertzālei jābūt koalīcijas politiķu ambiciozitātei atbilstošai!

  3. Kongresu nams dažiem ir mīļāks tāpēc, ka cer uz padomijas(rašres) atgriešanos.
    Arī Rubiks vēl tepat pa rokai.
    Ar visiem rokudzelžiiem…

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+