Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
9. septembris, 2013
Drukāt

“Rīgas konferencē” diskutē par pasaules politiku

Foto - LETAFoto - LETA

Nedēļas nogalē notikušajā ikgadējā starptautiskajā forumā “Rīgas konference” politiķi neiztika bez Latvijas veiksmes stāsta cildināšanas, pārvarot ekonomisko krīzi.

 

Forumā ārlietu un drošības 
eksperti sprieda, kā stiprināt Eiropas drošību, pastiprināta uzmanība bija pievērsta ES sadarbībai ar bijušajām PSRS valstīm, kuras iekļautas ES Austrumu partnerības politikā un kurās par ietekmi cīnās Krievija.

Šogad konference sākās ar diskusiju par to, vai Eiropa joprojām ir spēlētājs globālajā ekonomikā, bet vēlāk konferencē vairāk sprieda par drošības izaicinājumiem. Latvijas premjers Valdis Dombrovskis uzsvēra, ka Eiropa joprojām ir globāls spēlētājs un daudzas valstis izvēlējušās savas ārzemju valūtas rezerves turēt eiro. Tomēr viņš norādīja arī, ka pasaule satraucas par ES, kuru pašlaik skārusi parādu krīze, lai gan ASV un Japānai parādi ir lielāki. “Ir kas cits, kas rada šaubas – tā ir konkurētspējas krīze, ar kuru saskaras Eiropa. Piemēram, pētniecībā un attīstībā ASV mūs apsteidz ar būtisku pārsvaru,” skaidroja V. Dombrovskis.

Horvātijas premjers Zorans Milanovičs diskusijā sacīja, ka pār Latviju pirms ekonomiskās krīzes kritis lāsts, kad straujā attīstība pārvērtusies ekonomiskajā krīzē, bet tā tikusi svētīta ar to, ka tā likusi Latvijai mainīties un atgriezties uz izaugsmes ceļa.

Bijušais Grieķijas ekonomikas un finanšu ministrs Janoss Papantoniu arī atzinīgi novērtēja Latvijas paveikto, taču arī norādīja, ka Dienvideiropā šāds risinājums nestrādātu. “Taupība nevar atrisināt fiskālās problēmas, jo tā samazina IKP. Fiskālā politika nevar būt vienāda visās valstīs. Dienvidu valstīm nepieciešams savs Māršala plāns ekonomiskajai attīstībai,” sprieda J. Papantoniu. Tiesa gan, vēlāk – noslēdzošajā konferences diskusijā par ES stratēģisko perspektīvu – Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis sacīja – ja pārējā Eiropa pret ekonomisko krīzi izturētos tāpat, kā to darīja Latvija, visticamāk, ekonomiskā krīze Eiropā būtu pārvarēta.

 

Cīņa par kaimiņvalstīm

Vēlāk diskusijas konferencē bija vairāk par politiskajiem un aizsardzības jautājumiem, kas skāra arī nesenos notikumus ES Austrumu partnerības (AP) valstīs. Nesen Armēnija, kas ir AP valsts, atteicās no nodoma slēgt Asociācijas līgumu ar ES par labu iestāšanos Muitas savienībā un iekļaušanos topošajā Eirāzijas savienībā. Tas parāda, ka Krievija un ES pašlaik konkurē par Kaukāza reģiona valstīm, Ukrainu, Moldovu un Baltkrieviju (AP valstis).

Lietuvas bijušais premjers Andrjus Kubiļus atzina, ka Krievija ES AP un atbalstu šīm valstīm uztver nopietni.

“Krievija cieš no pēcimperiālistiskā sindroma. Tas padara dzīvi reģionā sarežģītāku. Putins velta daudz laika, lai dotos uz Armēniju un Ukrainu. Taču mēs neredzam Eiropas Savienības amatpersonas Rompeju, Barozu un Eštoni, kas reaģētu un atbildētu ar savām vizītēm. To ir svarīgi apzināties, gaidot Viļņas samitu,” sacīja A. Kubiļus.

Jāatgādina, ka Viļņas samitā ES varētu dot zaļo gaismu Asociācijas līgumam ar Ukrainu, bet Gruzija cer šo līgumu ar ES parakstīt nākamā gada vasarā.

Gruzijas ārlietu ministre Maija Pandžikidze teica, ka saistībā ar Austrumu partnerību ir vērojams spiediens no Krievijas puses, taču arī atzina, ka Gruzijas ciešāka iekļaušanās eiroatlantiskajās struktūrās radītu lielāku interesi Abhāzijai un Dienvidosetijai atgriezties Gruzijas sastāvā. Ukrainas ārlietu ministra vietnieks Andrijs Oļefirovs atzina, ka Asociācijas līgums mainītu Ukrainas sabiedrību un padarītu to konkurētspējīgāku. “Pievienoties ES ir ilgs mūsu mērķis, bet tajā pašā laikā mēs vēlamies saglabāt esošo bezvīzu režīmu ar Krieviju,” teica ministra vietnieks.

Kā viens no konferences īpašiem notikumiem tika minēts Baltkrievijas ārlietu ministra vietnieces Aļenas Kupčinas dalība konferencē. Saistībā ar AP viņa uzsvēra, ka tā zaudējot savu pievilcību. “Ja jūs piedāvājat palīdzību, tad palīdziet, bet tikai nesāciet izvirzīt prasības. Mums ir jāciena valstu izvēles, kas ir balstītas to tautu vēlmēs,” sacīja A. Kupčina, piebilstot, ka mūsdienu Baltkrievija attīstoties kā suverēna valsts ar savu Eiropas identitāti. Tomēr diskusijas beigās A. Kubiļus pauda cerību, ka Ukrainas Asociācijas līgums ar ES būs signāls arī Baltkrievijai.

 

Ilvess kritizē

Konferencē tika skarti arī jautājumi par ES un NATO militārajiem tēriņiem, piemēram, Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess atsaucās uz savu valsti, kas tērē divus procentus no IKP aizsardzībai, kā to prasa NATO standarti. “Problēma ir tā, ka ir valstis, kas nemaksā atbilstošas summas. Mums ir jāpārveido noteikumi, iespējams, maigākā versijā.

Jāņem vērā, ka nākamgad būs jauns Eiropas Savienības padomes priekšsēdētājs un jauns Eiropas Komisijas priekšsēdētājs, kā arī jauns ES augstais pārstāvis „vienalga kā” jautājumos (domāta ES augstākā pārstāve ārlietās un drošības jautājumos Ketrina Eštone – Red.). Es saku „vienalga kā”, jo spriežu pēc izdarītā,” sacīja T. H. Ilvess.

Atlantijas padomes militārais eksperts Džuliāns Lindlejs-Frenčs savukārt kādā diskusijā norādīja, ka Eiropai būs jāinvestē līdzekļi savas militārās infrastruktūras uzlabošanai un ka Eiropai ASV vadība militāros jautājumos ir nepieciešama vēl vairāk nekā iepriekš.

 

Fakti

“Rīgas konference 2013” jau astoto gadu pēc kārtas pulcē vairāk nekā 30 valstu vadītājus, ministrus, diplomātus, ekspertus, akadēmiķus un žurnālistus.

Pasākumu organizē Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO) sadarbībā ar Latvijas Aizsardzības ministriju un Ārlietu ministriju.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+