Rīgas Latviešu biedrībā pieminēs Andreju Pumpuru 1
Atzīmējot eposa “Lāčplēsis” autora Andreja Pumpura 175 gadu jubileju un viņa saikni ar Rīgas pilsētu un Rīgas Latviešu biedrību, šodien plkst.18 Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē notiks sarīkojums “Latviešu nacionālā eposa “Lāčplēsis” autoram Andrejam Pumpuram – 175″, informēja Rīgas Latviešu biedrības biroja vadītāja Stella Līpīte.
Sarīkojumā “Latviešu nacionālā eposa “Lāčplēsis” autoram Andrejam Pumpuram – 175″ piedalīsies filoloģijas doktore, Latvijas Universitātes profesore Ausma Cimdiņa ar akadēmisko uzrunu “Andrejs Pumpurs un latviešu literatūra”, pulkvedis Jānis Hartmanis ar uzrunu “Andrejs Pumpurs – latviešu karavīrs”, eposa “Lāčplēsis” jaunākā izdevuma mākslinieku radošās grupas vadītājs, Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) mācībspēks, profesors Valdis Villerušs, LMA rektors, profesors Aleksejs Naumovs, grāmatu izdevējs, apgāda “Jumava” vadītājs Juris Visockis, rokoperas “Lāčplēsis” autors, komponists Zigmārs Liepiņš, kā arī Pumpura 175. jubilejas pastmarkas autore Lilija Dinere, aktrise Anita Grūbe, koklētāji Evita Vebrasa, Dzintars Spīčs, Egija Preise, Rīgas Latviešu biedrības jauktais koris un kamerkoris “Austrums” Ārija Šķepasta vadībā.
Sarīkojumā skanēs uzrunas, Pumpura eposa “Lāčplēsis” lasījumi, kora dziesmas ar Pumpura vārdiem un Liepiņa, Māras Zālītes rokoperas “Lāčplēsis” fragmenti. Būs apskatāma arī apgāda “Jumava” izdotā Pumpura eposa “Lāčplēsis” ilustrāciju skiču oriģinālu izstāde.
Tautas atmodas darbiniekam, dzejniekam, karavīram, ievērojamajam latviešu 19.gadsimta dzejniekam un spilgtajam tautiskā romantisma pārstāvim Pumpuram 22.septembrī tiks svinēta 175 gadu jubileja.
Rīt plkst. 14 Pumpura atdusas vietā Lielajos kapos tiks noturēts svinīgs atceres brīdis.
Pumpura (22.09.1841.-06.07.1902.) nozīmīgi dzīves notikumi, personības un profesionālā attīstība un daiļrade bijusi cieši saistīta ar Rīgas pilsētu un Rīgas Latviešu biedrību.
No 1874. līdz 1876. gadam Rīgā Pumpurs strādāja Riharda Tomsona uzņēmumos un kopā ar Bernhardu Dīriķi atvēra grāmatu veikalu. Pumpurs aktīvi darbojās Rīgas kultūras un sabiedriskajā dzīvē un Rīgas Latviešu biedrībā, viņš bija tās domnieks. No 1876. gada līdz 1880. gadam Pumpura gaitas kā karavīram veda prom no Latvijas. Rīgā Pumpurs atgriezās 1880. gadā, un 1888. gadā kā veltījums trešajiem Vispārīgajiem latviešu Dziedāšanas svētkiem, ko rīkoja Rīgas Latviešu biedrība, iznāca ilgi un rūpīgi tapušais eposs “Lāčplēsis”.
Dzejnieks mūžībā aizgāja 1902. gadā. Viņa izvadīšanu rīkoja Rīgas Latviešu biedrība. Dzejnieks apbedīts Lielajos kapos Rīgā, kur Pumpura kapa vietā Rīgas Latviešu biedrība 1929. gadā pasūtīja un uzlika tēlnieka Kārļa Zāles veidotu pieminekli.
1961. gadā par godu Andreja Pumpuraa 120-gadei PSRS tika izlaista pastmarka.
