Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
29. janvāris, 2015
Drukāt

Rīgas mākslas porcelāns Jelgavā

Foto - Gunārs KušķisFoto - Gunārs Kušķis

Līdz 8. februārim Jelgavas Mākslas un vēstures muzejā skatāma kolekcionāra Pētera Avena Rīgas mākslas porcelāna izstāde.

“Kolekcionāri ir muzeju priekšposteņi” – tā savā laikā teicis mākslinieks, arī kolekcionārs un mākslas eksperts Mārtiņš Zaurs. Tik vērienīga Rīgas mākslas porcelāna darbu izstāde Latvijā vēl nav bijusi ne no kolekcionāru krājumiem, ne apvienojot tos ar muzejos esošiem darbiem. Izstādē eksponēti 87 labākie darbi, kuri atlasīti no Avena kolekcijā esošajiem 400 Rīgas mākslas porcelāna darbiem. Visi minētie eksponāti tematikas ziņā ir pietuvināti Latvijas Republikas gadadienai. Izstāde ir Avena dāvana valsts svētkos. Izstādītos darbus, kuri ir ievietoti vitrīnās, izceļ šo vitrīnu iekšējais apgaismojums, kas ļauj ieraudzīt patieso porcelāna mirdzumu un liek runāt šo darbu krāsām.

1918. gadā tika nodibināta jauna valsts – Latvija. Līdz ar tās izveidošanu tapa arī jauna māksla, ko raksturoja gan izteikta nacionālā identitāte, gan saikne ar aktuālajām parādībām Eiropas mākslā. Veidojās spilgtas mākslinieciskās personības. Trīs jauni mākslinieki – gleznotāji Romans Suta un Aleksandra Beļcova, kā arī grafiķis Sigismunds Vidbergs – iedibināja nacionāli-konstruktīvu stilu, kur laikmetīgais, novatorisms, modernās idejas organiski apvienojās ar nacionāliem mākslas elementiem. 1925. gada 1. februārī tika dibināta un oficiāli reģistrēta mākslinieciskās rūpniecības un mākslas popularizēšanas biedrība “Baltars” (“ars Baltica” – Baltijas māksla), kas bija pazīstama kā porcelāna apgleznošanas darbnīca “Baltars” – tas bija Rīgas mākslinieciskā porcelāna sākums. Šis mākslas veids Latvijā bija visjaunākais. Nedaudzajos darbnīcas pastāvēšanas gados “Baltars” izstrādājumi guva labas atsauksmes gan Latvijā, gan ārzemēs un pierādīja, ka tās nosaukums izvēlēts pareizi. Apgleznošanai izmantoja M. Kuzņecova (Rīga) un ārzemju fabriku traukus. Latvijā nebija mākslinieku, kuriem būtu iemaņas darbā ar porcelānu, tādēļ tika pieaicināts pieredzējis praktiķis Dmitrijs Abrosimovs, kurš bija strādājis M. Kuzņecova fabrikās Krievijā. Mākslinieks izstrādāja metus, un D. Abrosimovs tos realizēja uz dažādiem priekšmetiem: šķīvjiem, vāzēm, bļodām u. c. Panākumi un atzinība neizpalika, un jau 1925. gadā Parīzes Starptautiskajā dekoratīvi lietišķās mākslas izstādē “L’Exposition Internationale des Arts Dècoratifs et Industriels” S. Vidbergs, R. Suta un arī darbnīca “Baltars” tika apbalvota ar medaļām. Darbnīca gaidīto peļņu nenesa, jo radītie priekšmeti bija dārgi un tos varēja iegādāties tikai turīgi ļaudis. Porcelāns ir trausls, un tā transportēšana ir riskanta, tāpēc “Baltars” darbi ir saglabājušies samērā maz. Tie ir privāto kolekciju un muzeju lepnums. Lai gan darbnīca pastāvēja līdz 1928. gadam, tās mākslinieku veikums ir atstājis iespaidu uz dekoratīvās mākslas attīstību Latvijā.

R. Suta visvairāk ir devis metus mākslas porcelāna darbiem darbnīcai “Baltars”. Viņa darbiem ir skaidra izpratne par formu stilizāciju, kompozīciju. Sutas radošās darbības laiks bija plašs, un visur viņš bija novators, gan glezniecībā, grafikā un dekoratīvajā mākslā. Sevišķi bija tuva tautas vēsture. Viens no interesantākajiem darbiem ir viņa kompozīcijas par senlatviešu kāzu tēmām. Viņa darbos pārsvarā dominē sarkanīgi brūno toņu gamma. Izstādē no 22 “Baltars” priekšmetiem 16 ir R. Sutas radīti.

A. Beļcovas izvēlēto tēmu loks ir daudz plašāks, viņa emocionāli interpretējusi dažādu tautu ornamentiku un kolorītu. Nozīmīgu vietu mākslinieces daiļradē ieņem krieviskie sižeti. Šie darbi liecina par senkrievu mākslas izpratni. Viņas daiļradē ir raksturīgs romantisms, emocionalitāte, smalka krāsu un ritma izjūta.

S. Vidberga, ka jau grafiķa, darbi izceļas ar smalku un izteiksmīgu zīmējumu, kompozīcijas veidotas dinamiski. Viņš savos darbos balstās uz melnām kontūrlīnijām, ar sarkaniem un zelta krāsas akcentiem. Tas viss padara šos darbus izsmalcinātus. S. Vidberga “Baltars” darināto darbu sižeti ir gan ainas no latviešu tautas dzīves, gan laikmetīgi motīvi un austrumu tēma.

Beidzoties “Baltars” darbībai, 1929. gadā tika nodibināta jauna porcelāna apgleznošanas darbnīca “Burtnieks”, tā piederējusi Benjamiņu ģimenei. Darbnīcu vadīja S. Vidbergs. Šeit darbojās tādi populāri tā laika mākslinieki, kā, piemēram, Niklāvs Strunke, Ansis Cīrulis u. c. Kā tehniskais izpildītājs atkal darbojās D. Abrosimovs. Apgleznoja ne tikai vāzes un šķīvjus, bet arī pelnu traukus. Darbnīca pastāvēja līdz 1939. gadam. Izstādē redzami 18 labākie “Burtnieka” darbi, lielākoties to autors ir S. Vidbergs. Vēl “Burtniekam” darbojoties, 1933. gadā daudzšķautņainais mākslinieks Niklāvs Strunke kopā ar gleznotāju Erastu Šveicu nodibināja darbnīcu “Ripors”, un tās īsajā darbības laikā (līdz 1934. gadam) tika radīti darbi ar augstu māksliniecisko līmeni. Izstādē šī darbnīca pārstāvēta ar deviņiem darbiem, un no tiem astoņi gatavoti pēc N. Strunkes metiem. Tautiskā romantisma virzienā darinātie darbi izceļas ar dinamiskumu un idejas skaidrību. Sevišķi interesanta un pārliecinoša ir dekoratīvo šķīvju sērija, kas veltīta 8. dziesmu svētkiem 1933. gadā.

Bez šiem Rīgas mākslas porcelāna stūrakmeņiem – “Baltars”, “Butnieks” un “Ripors” – arī akciju sabiedrība “M. S. Kuzņecovs” un Jakova Karla Jesena fabrika izgatavoja neskaitāmus mākslas porcelāna priekšmetus, kuri redzami izstādē. Šajās fabrikās kā viena no noteicošām ievirzēm kļuva sadarbība ar profesionāliem māksliniekiem, kā, piemēram: R. Suta, Vilis Vasariņš, Jānis Kuga, Herberts Mangolds u. c. Kā mākslinieku ideju īstenotāji uz traukiem šajās fabrikās darbojās labākie fabriku meistari, kuri šeit strādāja vairākās paaudzēs. Izstādē pārstāvētie priekšmeti ļauj iegūt priekšstatu par fabrikās ražotiem mākslas porcelāna priekšmetiem un iepazīties ar katra mākslinieka radošo rokrakstu.

Avena kolekcijas izstāde ļauj novērtēt mākslinieku ieguldījumu mākslas porcelāna attīstībā Latvijā no 1925. līdz 1940. gadam.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (1)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+