Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
24. aprīlis, 2013
Drukāt

Rīgas mēra kandidāti zem uzņēmēju “smagās artilērijas” 


Foto - LETAFoto - LETA

Vakar uz Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) rīkoto diskusiju ar Rīgas mēra amata kandidātiem bija ieradušies visu lielāko partiju pārstāvji. Viņiem jau otro reizi šajā pavasarī nācās stāties uzņēmēju priekšā, lai atbildētu, kā risinās reizēm neērtus, bet uzņēmējiem svarīgus jautājumus, ja iegūs Rīgas atslēgu.

 

Divu stundu laikā tapa skaidrs – argumentēts rīcības modelis ir vien retajam pretendentam.

Katram politiķim piecās minūtēs nācās iezīmēt, kā nodrošinās godīgus un vienkāršus spēles noteikumus attiecībās ar uzņēmējiem, ko darīs, lai pašvaldība nekonkurētu ar privāto biznesu, turot kapitāldaļas uzņēmumos, kā arī – kā aktīvāk piesaistīs investīcijas un nodrošinās atbilstošu infrastruktūru uzņēmējdarbības attīstībai.

Reformu partijas pārstāve Inga Antāne uzsvēra: “Gada laikā jāizstrādā investīciju piesaistes stratēģija, nosakot prioritārās nozares, kā arī korupcijas mazināšanai jānodala lēmējvara no izpildvaras. Tāpat jāveic nekustamā īpašuma inventarizācija, lai būtu skaidrs, kādiem uzņēmējdarbības mērķiem tas var kalpot.”

Viņa, tāpat kā pārējie mēra amata kandidāti, izņemot Nilu Ušakovu, pārliecināta: pašvaldība ar uzņēmējdarbību var nodarboties vien tad, ja citi nepieciešamo pakalpojumu nenodrošina.

Noraizējusies par pašvaldības līdzšinējo iesaisti uzņēmējdarbībā arī Sarmīte Ēlerte (“Vienotība”), norādot – pašvaldības kapitālsabiedrību lietderība jāpārvērtē ik pēc trim gadiem.

Tikmēr Zemnieku savienības pārstāvis Armands Krauze uzsvēra, ka viņa vadībā Rīgā stimulēs uzņēmējus radīt jaunas darba vietas, lai mazinātu nekustamā īpašuma nodokli, pilnveidos satiksmi uz ostu, kā arī veicinās sociālo uzņēmējdarbību, kas ļautu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām iekļauties darba tirgū.

Savukārt uzņēmējs un Zaļās partijas pārstāvis Guntis Belēvičs uzskata, ka Rīgai būtu jāveido sava banka, jo lombardi tai jau piederot. Bet kopumā vairāk jādarbojas pašiem – jāražo logi un lifti, jāsiltina mājas. “Tas ļaus attīstīt vietējo uzņēmējdarbību, kas līdz šim īpašu atbalstu nav izpelnījusies,” pārliecināts Belēvičs.

N. Ušakovs (“Saskaņas centrs”) sava darba lietderību pamatoja ar skaitļiem – uzņēmējdarbība no pieaugošā tūrisma Rīgā pērn ieguvusi 750 miljonus eiro. Sadarbība ar Krievijas Federācijas reģioniem ļāvusi pieaudzēt eksportu par 25 procentiem jeb 280 miljoniem latu no kopējā eksporta apjoma. Jauno uzņēmēju atbalsta programma “Atspēriens” palīdzējusi uzsākt 84 projektus. “Netiešā veidā uzņēmējdarbība saņēmusi 750 miljonus latu, ko tērējām skolu un bērnudārzu remontiem. Jauna biznesa sākšanai pašlaik top biznesa inkubatori Jūrkalnes un Granīta ielā, kā arī Vienības gatvē,” skaidroja pašreizējais mērs. N. Ušakovs gan norāda, ka vairākkārt pieminētās nekustamā īpašuma atlaides piemērot izdosies ne ātrāk kā 2015. gadā.

Nacionālās apvienības pārstāve Baiba Broka savukārt uzskata, ka pašvaldībai jāatjauno izpratne par to, ka Rīga ir Latvijas galvaspilsēta: “Tādēļ visos iepirkumos bez izņēmuma prioritāte nosakāma Latvijā ražotai precei. Jāatjauno privātās un publiskās partnerības piedāvātās iespējas, lai atslogotu pašvaldības budžetu, bet, ņemot vērā pašvaldības ierobežotās iespējas pelnīt, jārosina konceptuālas debates par uzņēmumu ienākuma nodokļa pārdali.”

Uzklausījuši vīzijas, uzņēmēji ķērās pie “smagās artilērijas”. Valstī ir aptuveni 1500 dažādu stratēģisku dokumentu, kuri ietekmē arī uzņēmējus. Taču visbiežāk tajos minētās labās ieceres sabrūk brīdī, kad jātiekas ar ierēdni, kuram stratēģija jāīsteno dzīvē.

Broka uzskata, ka jāstrādā ar personālu, skaidrojot stratēģijas virsuzdevumus, kā arī jāattīsta elektroniskas saziņas pakalpojumi. Ušakovs atzīst, ka šo problēmu var atrisināt ne ātrāk kā desmit gadu laikā, metodiski analizējot darbinieku veikumu un konsekventi atlaižot tos, kuri netiek galā ar pienākumiem. Belēvičs
pārliecināts, ka viss atkarīgs no pilsētas mēra: ja viņš teiks, ka Rīgai der tikai plaukstošs bizness, arī ierēdņi sāktu tam ticēt. Savukārt Ēlerte pārliecināta, ka ierēdņu algai jābūt saistītai ar pakalpojumu un jāmainās politiskajai varai, kas gribētu mainīt sistēmu. Antānes aizņemtības dēļ Reformu partijas viedokli tālākajā diskusijā pauda Vilnis Ķirsis, uzsverot: “Ir jāmaina filozofija no “patērēt” uz “pelnīt”, tad arī ierēdņi mainīsies.”

Savukārt uz jautājumu, kādi personiski motīvi vedina kļūt par Rīgas mēru, pretendenti diezgan vienbalsīgi uzsvēra, ka ir rīdzinieki un vēlas pilnveidot savu pilsētu. Ķirsis bija visdaiļrunīgākais: “Uzaugot Rīgā, redzu, kā tā degradējas un vakaros kļūst aizvien tumšāka. Šajās vēlēšanās piedalos, lai Rīga nepārvērstos par spoku pilsētu, kurā gaiši ir tikai tramvaji.”

 

Pievienot komentāru

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +8.4
Alūksne +3.1
Daugavpils +5
Saldus +8
Liepāja +7.7
Jelgava +8
Ventspils +6.3
Limbaži +6
Madona +6
Rēzekne +4
Draugiem Facebook Twitter Google+