Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
24. novembris, 2015
Drukāt

Rīgas mežiem ražas gads

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Aivars Tauriņš

Simt vērtīgāko meža nozares uzņēmumu sarakstā, vērtējot tos pēc apgrozījuma, SIA “Rīgas meži” atrodas viducī, taču sarakstā, kas atspoguļo valstij samaksātos nodokļus, galvaspilsētai piederošo mežu apsaimniekotāji ir pirmajā desmitniekā. Pēdējā gada laikā uzņēmums savu apgrozījumu kāpinājis par 58%. Iegādāts mežizstrādes komplekts, ekskavators, plānoto jaudu sasniegusi zāģētava un iestādīta jauna priežu sēklu plantācija. “Sapņi, ar kādiem dzīvojām visus šos gadus, ir piepildījušies. No šī viedokļa “Rīgas mežiem” šis bijis ražas gads,” secina uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš.

– Kopš nodibināja SIA “Rīgas meži”, pagājuši astoņi gadi. Vai astoņnieks ir laimīgs skaitlis?

– Jā, šis mums ir viens no ražīgākajiem gadiem, jo konkrētus apveidus ieguvušas lietas, par kurām kādreiz tikai sapņojām.

Šogad aprīlī iegādājāmies paši savu harvesteru un forvarderu. Esam bagāti, nu mums pašiem ir savs mežizstrādes komplekts. Traktori strādā cauru diennakti, trīs maiņās. Kad pirms gadiem pieciem uzaicinājām darbā pirmos rociniekus, zāģējām Daugavas mežniecībā priedes Rīgas operas skatuves jaunajai grīdai, šis sapnis par harvesteru jau bija, bet tas likās tik tālā nākotnē. Taču tagad savā mežā strādājam paši ar saviem spēkiem.

– Kas notiek ar rociniekiem?

– Mums ir dažādas cirsmas, dažādas vajadzības, viņi turpina strādāt. Puiši ar motorzāģiem un krūmgriežiem šobrīd strādā pilsētā, kopj Biķernieku mežu. Sākumā cilvēki bija lielā stresā un satraucās, ka Rīgā tiek izcirsts mežs, bet šobrīd viņi jau pieprasa, lai darbi tiktu veikti pēc iespējas ātrāk, lai viss mežs būtu skaists. Un es jau domāju par to brīdi, kad mēs bez steigas un ažiotāžas sāksim visa Mežaparka sakopšanu. Līdz šim mēs to kopjam tikai tā civilizētajā daļā, kur ir celiņi un daudz cilvēku. Tam ir savi iemesli, jo līdz šim Mežaparkam nav bijis apsaimniekošanas plāna. Nesakoptajā daļā neviens neko nav darījis vismaz gadus četrdesmit.

Šogad esam noasfaltējuši vēl ceļus un asfalta labās kvalitātes dēļ kļūstam par iecienītāko skrituļošanas vietu Rīgā.

Nekas nav sastindzis, viss attīstās dinamikā, un mēs aizvien labāk saprotam, kādus šos rociniekus gribam. Mēs ļoti rūpējamies par tiem, kas strādā mūsu mežos. Ņemam štatā, maksājam visus nodokļus, rūpējamies par darba drošību un pērkam veselības polises. Tāpēc arī gribam saņemt darbu attiecīgā kvalitātē. Aizvien vairāk skatāmies, lai mūsu darbaspēks būtu kvalificēts un gudrs. Nākotnē vēlamies savu mežu kopt tikai pašu spēkiem.

– Esat nopietni ķērušies arī pie grāvju tīrīšanas.

– Augustā iegādājāmies savu pirmo ekskavatoru. Mēs esam par to domājuši, sprieduši, kopš pastāv “Rīgas meži”, jo atrodamies pietiekami zemās, purvainās vietās un ir ļoti svarīgi, lai būtu laba melioratīvā sistēma. No gada gadā šie grāvji ir aizauguši, plus vēl bebri, ja neko nedarīsim, ir reāla iespēja daudzas meža platības pazaudēt.

Šogad iegādājāmies ekskavatoru ar visu tam nepieciešamo aprīkojumu un sameklējām augsti kvalificētu operatoru. Ir jānodrošina gan degvielas piegāde, gan traktora apsardze naktīs, tas nav nemaz nav tik vienkārši.

Esam rakuši jau pirmos trīs mēnešus. Rezultāti ir ļoti labi. Ja salīdzinām izmaksas, kādas bija, tikpat daudz kubikmetru izrokot Eiropas Savienības līdzfinansētā projekta ietvaros, tad jāsecina, ka, ievērojot visas tās pašas kvalitātes prasības, ar savu tehniku sanācis divas, varbūt pat trīs reizes lētāk.

Kopējais grāvju garums ir milzīgs. Ja mūsu ekskavators rok divdesmit gadus, tad visi grāvji ir sakārtoti un atkal viss jāsāk no sākuma. Tāpēc kolēģi jau jautā – kad mēs nopirksim vēl vienu ekskavatoru?

Tur, kur strādā ekskavators, vispirms iet rocinieki, paņem lietaskokus un izzāģē pamežu.

To visu savācam, sašķeldojam un vedam uz savu zāģētavu. Esam nopirkuši arī jaudīgu grāvju appļaušanas tehniku. Redzot, cik laimīgi izskatās mežsargi un mežziņi, kuru apgaitās šī tehnika strādā, sapratu, ka tādu mašīnu mums tiešām vajag. Tātad cilvēki ir noilgojušies pēc sakārtotības.

– Kā klājas jaunajai zāģētavai?

– 2015. ir gads, kurā zāģētava sasniegusi plānoto jaudu. Ņemot vērā grūtības, kādas ir jaunam uzņēmumam, to darot no nulles, tukšā vietā, tas ir veiksmīgi. Izveidot gan ražotni, gan kolektīvu, panākt, lai tas strādā ritmiski un efektīvi bez būtiskiem pārtraukumiem, es tiešām uzskatu, ka tas ir liels panākums. Es gribētu uzteikt mūsu zāģētavas direktoru Jāni Stankēviču un visu viņa komandu. Jaunā paaudze, kas ienāk mūsu apritē, ir spējīga, gudra un strādīga. Tie ir saimnieki, kādus mēs gribētu redzēt.

– Kādreiz jūs zāģētavu salīdzinājāt ar orķestri, kam jāsaspēlējas. Vai orķestris ir saspēlējies?

– Orķestris ir izveidots. Gada sākumā pārgājām uz darbu divās maiņās. Ja tehnika ļautu, mēs strādātu trīs maiņās. Izņemot ēveles un kaltus, mēs savulaik iegādājāmies Krievijā ražotu tehniku un esam iemācījušies ar to strādāt, sasniedzot diezgan labus rezultātus. Droši vien pienāks brīdis, kad to nomainīsim pret augstražīgām citzemju iekārtām, jo zināsim, ka to mākam.

Vēl svarīgāk ir tas, ka esam tirgū. Tādi, kādi mēs vienā dienā tajā parādījāmies ar savu produkciju, nebijām ne gaidīti, ne saukti. Iespraukties šajā apritē nav tik vienkārši – sveiki, es arī te esmu!

– Šobrīd tirgi pasaulē brūk.

– Tik un tā pasaulē nebūs nevienas dienas, kad netiks ražotas mēbeles. Šūpošanās ir, bet tā notiek visur. Ir labie un sliktie gadi, ar to jārēķinās. Ja mēs šādā sarežģītā tirgus situācijā mēģinām noturēties kājās, tad brīdī, kad viss nostabilizēsies, mūsu pozīcija būs vēl labāka. Mūsu produkcija iet līdz pat Korejai, Japānai. Tiesa, mums nav tiešo kontaktu, strādājam ar starpniekiem.

Patiesībā mūsu segments ir nelielas mēbeļu ražotnes Latvijā, Igaunijā, Polijā. Tās, kurām vajadzīgi 100 – 200 kubikmetri kvalitatīvu zāģmateriālu mēnesī. Skatāmies arī uz Skandināvijas pusi. Mēs esam ļoti elastīgi un gatavi pēc izmēriem piegādāt tieši to, ko klientiem vajag. Ideāli būtu, ja viss sagatavotais materiāls aizietu kā mēbeļu sagataves maziem ražotājiem.

– Vai maciņš kļūst biezāks no tā, ka savu priedi var izlaist caur savu zāģētavu?

– Nenoliedzami! Protams, sākumā, tāpat kā jebkurā biznesā, ir jārēķinās, ka uzreiz lielos plusos nebūsi. Tā var notikt tikai īpašos apstākļos, kad tirgus ir tukšs un tu esi pirmais spēlētājs. Protams, koku tirgū neviens pēc mums nav izslāpis un jārēķinās arī ar kaut kādiem zaudējumiem pieļauto kļūdu dēļ. Tagad esam iemācījušies sabalansēt ražošanu ar mežizstrādi, kas nemaz nav tik vienkārši, jo abas lietas – gan zāģētavu, gan savu mežizstrādi – esam organizējuši no nulles.

Tā arī dzīvojam – mācoties. Kaut arī visiem liekas, ka tādā ražotnē nekas īpašs nevar notikt un viss ir skaidrs, patiesībā ir jāiet cauri visai augšanas gaitai – jāizslimo masaliņas, cūciņas, jāmācās staigāt utt. Šobrīd mēs mācāmies nostāties uz kājām un pieteikt sevi. Ar bērna periodu būsim tikuši galā un nu iesim cauri pusaudža periodam. Kad ieiesim stabilā fāzē, tad arī parādīsies īstā atdeve. Šobrīd vēl esam ceļā uz to, bet labi ir tas, ka ar katru dienu situācija uzlabojas.

– Kādas kļūdas vairs nepieļaujat?

– Pirmajā gadā plānojām, kāda mums vasarā būs vajadzīga noliktava, jo ziemā jāsagatavo pietiekami daudz koksnes. Pirmajā un otrajā gadā ar šiem apjomiem kļūdījāmies. Teorijā viss bija skaidrs, bet dzīve ienesa nopietnas korekcijas. Mums jāiemācās reaģēt arī uz klimatiskiem apstākļiem. Labs meistars ir tikai tas, kas labas kvalitātes produktu sarūpē dažādos laika apstākļos. Pagājusī ziema mums bija pārsteigums. Ļoti svarīga ir arī fondu sagatavošana. Gribam panākt, ka ciršanas fonds, kas tiek gatavots mūsu mežizstrādei, tiek sagatavots ļoti savlaicīgi. Mēs gribētu strādāt ar trīs gadu fondu. Tam jābūt ļoti precīzam īpaši kopšanas un izlases cirtēs.

– Un atkal esat gatavi jaunas rūpnīcas celtniecībai?

– Mēs gatavojamies celt vēl vienu ražotni – granulu rūpnīcu. Ņemot vērā, ka mums ir divi komponenti – izejviela un siltums, pie mūsu zāģētavas tai noteikti jābūt. Gatavojoties zāģētavai, mēs ļoti koncentrējāmies uz vienu ideju un vienu risinājumu, bet šobrīd granulu ražotnes celtniecības plāniem pieejam ļoti fundamentāli – piesaistījām nopietnus konsul­tantus un daudz laika veltījām, lai iepazītos ar to, kas jau darbojas tādos apjomos, kā to plānojām arī mēs. Esam apbraukājuši visu Baltiju un sapratuši – cik ražotņu, tik arī pieeju. Visi ražo vienu un to pašu produktu, taču metodes un risinājumi ir dažādi. Tā kā priekšstatu guvām, daudz vieglāk vedās sarunas ar konsultantiem un tiem, kuri mums piedāvā iekārtas. Šobrīd esam gatavi iepirkuma procedūrai, ieskaitot celtniecības darbus. Jo pamatīgāk izstrādāta specifikācija, jo vieglāk sokas iepirkumā. Nākamajā gadā sāksim iepirkumu.

– Pērn pavasarī iestādījāt priedītes, kuru sēklas iegūtas jau trešās pakāpes sēklu plantācijā. Kā tām klājas?

– Pieaugumi ir iepriecinoši. Meža atjaunošana mums ir ļoti svarīga. Ja priedi cērtam, tad to arī stādām, ja egli cērtam, tad to arī stādām. Visas mūsu jaunaudzes ir kvalitatīvas un atbilst nākotnes vajadzībām, kādu mēs to redzam.

Šogad mēs pieņēmām lēmumu slēgt savu priežu sēklu plantāciju Olainē, jo tās resursi ir izsmelti. Taču blakus mūsu kokaudzētavai ir jauna plantācija, kurā savu selekcionāra mūža pieredzi ieguldījis profesors Imants Baumanis. Šogad iestādījām vēl vienu sēklu plantāciju. Varbūt tas ir pats svarīgākais notikums “Rīgas mežu” dzīvē šajā gadā! Tas ir Imanta Baumaņa mūža lolojums. Būs kāds laiciņš jāpagaida, līdz tā dos pirmās sēklas, bet no plantācijas, kuru iestādījām pirms desmit gadiem, mēs jau gadus trīs vācam čiekurus. Sertifikācijas komisija sēklu kvalitāti novērtēja kā pārāko. To mēs redzam arī dīgtspējā un pieaugumos – no jaunajām sēkliņām stādiņi iznāk īpaši skaisti. Par to es priecājos visvairāk, jo tā ir mūsu nākotne. Lai Rīgas priede, kas vienmēr bijusi mūsu lepnums, nākotnē būtu vēl skaistāka.

Arī kokaudzētavā viss negāja viegli. Taču stādi, kādi ir tagad, mūs apmierina. Esam izveidojuši jaunu stādu piegādes sistēmu un pavasarī, stādīšanas laikā, viss notiek ļoti operatīvi. Arī mežu atjaunošanā esam atteikušies no ārpakalpojuma, un rezultāti ir redzami. Mēs paši mežu stādām, kopjam un ar to kopā dzīvojam.

Pievienot komentāru

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+