Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
4. februāris, 2013
Drukāt

Rīgas pārstāvniecība Briselē aktīvi meklē ES papildfinansējumu

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Jau devīto gadu Briselē līdztekus vairāk nekā 300 Eiropas Savienības pilsētu un reģionu pārstāvniecībām darbojas arī Rīgas pārstāvniecība. Kā atzīst tās vadītāja Inga Barisa, darbs ir attaisnojies, jo galvaspilsētai izdevies piesaistīt ievērojamus ES līdzekļus, piemēram, izglītības jomai. 


Tiesa gan, ar to vien Latvijas galvaspilsētai ir krietni par maz, jo akūti būtu nepieciešami līdzekļi Rīgas ceļu un transporta satiksmes infrastruktūras uzlabošanai, kas ļautu paaugstināt pilsētas starptautisko konkurētspēju, tranzīta satiksmi, uzņemtu galvenās pilsētas starp­rajonu transporta slodzes, izvadītu to uz ārējo ceļu tīklu, paaugstinātu satiksmes drošību, paplašinātu un sakārtotu maģistrālās ielas. “Valsts “satiksmes drošības uzlabojumiem” Rīgā paredzējusi vien 9,6 miljonus latu, lai arī pieprasījums realizēto projektu apjomā jau pārsniedz vairāk nekā 50 miljonus. Šā iemesla dēļ mēs pašlaik aktīvi strādājam pie iespējām tiešā veidā no ES piesaistīt finansējumu transporta infrastruktūrai,” norāda I. Barisa.

Līdz šim vislabāk veicies ar ES finansējuma piesaisti izglītības un sociālajai jomai, kas ir otra Rīgas prioritāte. Izmantojot struktūrfondu līdzekļus 19,5 miljonus latu, 19 skolās uzlabota infrastruktūra un viena pirmsskolas mācību iestāde uzcelta no jauna. Tomēr arī šajā jomā Rīga meklē iespējas piesaistīt ES finanses skolu un bērnudārzu, vēsturiskā centra ēku, kā arī jaunu sporta objektu infrastruktūru un pakalpojumu attīstībai.

“Nākamajā ES finanšu plānošanas periodā 10 miljardi eiro no ES Sociālā fonda tiks atvēlēti jauniešu bezdarba mazināšanai, kas ir aktuāla problēma arī Rīgā. Tādēļ viens no pārstāvniecības darbiem ir jau šobrīd gatavoties kvalitatīvu projektu pieteikumu iesniegšanai atbilstošajos ES finanšu instrumentos,” uzsver Inga Barisa.

Trešā un ne mazāk būtiskā prioritāte Rīgai ir dažādu kultūras objektu apsaimniekošana un nepieciešamās infrastruktūras veidošana. Inga Barisa teic, ka arī šeit galvaspilsēta sastapusies ar ierobežojumiem ES finansējuma piesaistē nacionālā līmenī.

I. Barisa: “Šajā plānošanas periodā Rīga bijusi izslēgta no vairākām nozīmīgām aktivitātēm, piemēram, nacionālas un reģionālas nozīmes daudzfunkcionālu centru izveides, kur pieejamais finansējums bija 17,5 miljoni latu. Tā vietā Rīgai piedāvāja konkurēt ar citām pašvaldībām par 7,5 miljonu latu piesaisti sociālekonomiski nozīmīgu kultūras mantojuma objektu atjaunošanā. Diemžēl no trim sagatavotiem projektiem atbalsts tika vienam projektam – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukcijai. Tāpēc ir būtiski vēl intensīvāk lūkoties pēc papildu iespējām piesaistīt ES līdzekļus.”

Apmierināta ar Briseles pārstāvniecības darbu ir arī Rīgas domes vadība, kas kā galveno pienākumu pārstāvniecībai min darbu ar Eiropas institūcijām, lai popularizētu Rīgu kā pievilcīgu sadarbības partneri un uzlabotu Rīgas iedzīvotāju dzīves kvalitāti, piesaistot papildu finansējumu no tiešajiem Eiropas Komisijas finanšu instrumentiem.

Andris Ameriks, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks: “Līdz šim visaktīvākais darbs tika veikts, sadarbojoties ar Rīgas domes Pilsētas attīstības un Izglītības, kultūras un sporta departamentiem. Tāpat, lai veicinātu ES finansējuma piesaisti dažādos projektos un uzsvērtu Rīgas pilsētas atvērtību sadarbībai ES ietvaros, 2014. gadā, kad Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, Rīgā plānots organizēt Reģionu komitejas izbraukumu sēdi, kurā piedalītos Reģionu komitejas locekļi, Eiropas kultūras politikas speciālisti, tūrisma un kultūras nozares pārstāvji.”

 

Pievienot komentāru

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga -0.8
Alūksne -5.0
Daugavpils -5.8
Saldus -3
Liepāja -2.0
Jelgava -7
Ventspils 0.0
Limbaži -5
Madona -5
Rēzekne -4
Draugiem Facebook Twitter Google+