Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
21. oktobris, 2013
Drukāt

Rīgas pieminekļu uzraugs neuzskata, ka Uzvaras piemineklis ir nojaucams (21)

Foto: LETAFoto: LETA

Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis piedalās Rīgas Brāļu kapu Noslēdzošās sienas atjaunātās pilsētu ģerboņu galerijas atklāšanas pasākumā.

Rīgas Pieminekļu aģentūras vadītājs Guntis Gailītis neuzskata, ka Uzvaras piemineklis ir nojaucams; ap pieminekli esošo teritoriju varētu papildināt ar muzeju, kurā būtu pieejama informācija par otrā pasaules kara notikumiem.

Gailītis norādīja, ka jautājums par to, vai piemineklis būtu nojaucams, nav tik vienkāršs, pirms tālākās rīcības nepieciešams uzklausīt vēsturnieku, Rīgas pilsētas viedokli, pieminekļa autoru viedokli. Svarīgi arī zināt, ko tieši pieminekļa autori ar tā ideju vēlējušies vēstīt sabiedrībai.

“Tas ir valstisks jautājums,” atbildot uz jautājumu, vai piemineklis būtu nojaucams, atbildēja Gailītis.

Runājot par iniciatīvu demontēt Uzvaras pieminekli, ko ar saviem parakstiem atbalstījuši vairāk nekā 10 tūkstoši pilsoņu, Gailītis to noraidīja, sakot, ka pieminekļus parasti nost nejauc. “Varam jau emocionāli runāt, taču tā nekur nedara, nevaram otro pasaules karu izsvītrot no savas vēstures,” pauda Gailītis.

Tāpat, ņemot vērā, ka esošā teritorija ar pieminekli ir visai liela, tajā varētu izveidot, piemēram, muzeju, kurā būtu pieejama informācija par otrā pasaules kara notikumiem.

Jau vēstīts, ka portālā “manabalss.lv” ir savākti desmit tūkstoši parakstu par iniciatīvu “Rīgas īstā Uzvaras laukuma atjaunošana”, kas ietver arī prasību demontēt esošo memoriālu. To plānots iesniegt Saeimā kā kolektīvo iesniegumu, kam ir īpaša izskatīšanas kārtība.

Pie Uzvaras pieminekļa ik gadu lielākoties krievvalodīgie 9.maijā svin Otrā pasaules kara beigu gadadienu. Rīgas domes mērs Nils Ušakovs (“Saskaņas centrs”) jau paziņojis, ka šī ideja kurina naidu un neiecietību un “garantējis, Rīgā netiks nojaukts neviens piemineklis”.

Ja iniciatīva nonāks Rīgas domē, tā tiks nodota Rīgas pieminekļu aģentūrai, sacīja pašvaldības pārstāvis Uģis Vidauskis. Uzvaras piemineklis ir Rīgas domes aģentūras “Rīgas pieminekļu aģentūra” pārziņā.

Pievienot komentāru

Komentāri (21)

  1. L. Grantiņš LRTT Atbildēt

    Gailītis ir VDK darbinieks. Ko tad citu lai viņš saka.

  2. Un arī tu Gunti mākslas cilvēks, režisors pievienojies latviešu kangariem?!

  3. Kauns par tādiem kangariem, kā Guntis Gailītis

  4. Kur tu teci , kur tu teci, gailīti mans
    No rītiņa agrumā, no rītiņa agrumā
    Ciemā teku, ciemā teku
    Uz antonijs ieliņu!

  5. PARAKSTIES par čekas (VDK) maisu atvēršanu un publicēšanu!
    Portāls ..
    Promaskaviski elementi turpina stūrēt Krievijas virzienā un mēs naivi turpinām balsot par tiem. Čekas maisu atvēršana ļaus samazināt naidīgās kaimiņvalsts ietekmi. Deputati un DP zina, kas ir maisos, bet slēpj to no ierindas vēlētāja. Varu deret, ka maisos atradisies ari gailitis, sparitis un eihenbaums.
    Aicini parakstīties radus, draugus, paziņas!

  6. Vel viens pretīgs kremļa jūdass. Tādu nolādētu gnīdu nomest no amatiem un patriekt uz elli . Kur tādi latvijiešu mēsli rodas ? Vai okupācija mankurts nellaizīja okupantu rokas un pakaļas ? Pretīgi ka šadiem švaļiem un atkritumiem ir iedoti barotavas amati .

  7. Vēl kaut ko te blakus uzbūvēt? Nu, tā var izrunāties cilvēks, kurš ir absolūti atrauts no dzīves un kuram nav ne bērnu, ne mazbērnu. Šis parks un tā celiņi ir viena no retajām vietām pilsētām, uz kuriene brauc vai puse Rīgas pasportot. Vasarā te cauru dienu ir riteņbraucēji, skrituļotājiun skrējēji. Ziemā slēpotāji.
    Būtu prieks, ja šis parks būtu labāk apgaismots.
    Vai kāds var pateikt, kas ir šī monumenta autors?

  8. Gailīti, Gailīti, nu gan nodziedāji dumjības…

  9. Protams, ka jauc nost. Ļeninekli taču tauta pati ar savām rokām nogāza, jo tas bija okupācijas simbols. Tāds pats statuss ir stabam Pārdaugavā.

  10. Ja viņš domātu savādāk, tad nestrādātu par Rīgas pieminekļu uzraugu ušakova vadītajā domē.

  11. Pieminekli veikārši vajadzētu norobežot no laukuma ar aptuveni 4 metrua augstu betona sienu, līdzīgu Berlīnes mūrim visa laukuma garumā. Tā kā piemineklis atrodās vairāk laukuma ziemeļos, sienas iekšpusē būtu ērti izbūvēt skatātāju tribīnes (par cik šī teritorija pirmsākumos bija paredzēta dziesmu svētku laukuma izbūvei), telpas tirdzniecības kioskiem, biļešu kasēm un administratīvi saimnieciskām vajadzībām. Īstenot pagājuš gadsimta 30-tajos gados slavenu arhitektu ieceri un sapņus.

  12. Jābūt drosmīgiem novākt pieminekli… Saņemamies, drosmei! Tad novācam 🙂

  13. “Ja iniciatīva nonāks Rīgas domē, tā tiks nodota Rīgas pieminekļu aģentūrai, sacīja pašvaldības pārstāvis Uģis Vidauskis.”

    Nekā nebija.
    Ar Rīgas domi mums viss ir skaidrs.

    Tā kā Rīga ir galvaspilsēta un šis ir valstiski svarīgs jautājums, tad par šo pieminekli ir jāpieņem īpašs likums, un tas ir jānojauc, Rīgas domei stāvot pie ratiem.

  14. Es šitā āksta runu vakar redzēju pa TV.

    Runāja viņš dikti emocionāli un sparīgi, bet ļoti izvairīgi un nesaprotami. Beigās tā arī nepalika skaidrs – ko viņš īsti ar to bija gribējis teikt.

    Tā vien šķiet, ka cilvēkam ir dots no Rīgas priekškunga Ušakova uzdevums noriet pieminekļa nojaukšanas ierosinājumu, bet vai nu sirdsapziņa ir liegusi gluži atklāti pret to iestāties, vai arī šis ir pabijies atklāti nostāties sava saimnieka pusē, vai nu rēķinoties ar kaitējumu reputācijai vai, varbūt, vadoties no taktiskiem apsvērumiem.

    Bet kopumā palika tāds gļēva inteliģenta iespaids, kas trīc par savu vietu pie siles un par savas ādas veselumu, un tādēļ ir gatavs laizīt roku tam, kas stiprāks, pārdot ideālus un pūst miglu acīs līdzpilsoņiem. Nu, apmēram tā kā tas bija 1940. gadā un pēcāk…

  15. Gailītim vajag beidzot izgulēt dzērumu!

  16. Gailītis šoreiz paragru nodziedāja. Visas Latvijas valdības nozares ir sevi pierādijušas politiski par vāju lai aizsargātu tautas un Latvijas intereses pret Krievijas maigo varu. Latviešiem jau ir Okupācijas un Kara muzeji. Risks ir kad Gailīša ieteiktais muzejs par 2PK laiku kristu Krievijas ”Ruskij mir” ietvaros caur piekāpīgu Latvijas valdību. Cerams kad Krievijas propagandas un slavas muzejs šeit netiks veidots.

  17. Ligumā, kuru parakstīja Latvija ar Krieviju, nav juridiski pieminēti (nosaukti) un uzskaitīti, kādi pieminekli, memoriāli interesē Krieviju un kādi Latviju. Uz šo brīdi es neesmu pārliecināts, vai Brīvības piemineklis skaitās piederīgs Latvijai, jo liguma sarakstos nav minēts. Nav minēts arī pārdaugavas kauna (okupācijas simbols) stabs. Tas varētu nozīmēt, ka noslēgtais līgums ar Krieviju, nav juridiski saistošs Latvijai.

    • Brīvības piemineklis – sekojošam rakstam vajadzētu palīdzēt pārvarēt šaubas kad piederība ir Latvijai. Šis bija un ir saprotams sabiedrisks līgums.
      ..

      • Varbūt nav ko brīnīties, bet kaut kādā veidā Wikipedia internet saite kur ir latviski aprakstīts par Brīvības pieminekli ir pazuduse bez paskaidrojumiem. Kādu laiciņu viņa bija pieejam. Var jau būt kad LA administrācija neļauj norādīt uz citām interneta saitēm? Ieteicu lasītājiem pašiem uzmeklēt ”Brīvības piemineklis” internetā.

Draugiem Facebook Twitter Google+