Rīgas pilij beidzot pagaidu jumts 0
Vakar Kultūras ministrijā (KM) ilgā sanāksmē lēma par Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM), Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) un Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) krājumu pārvietošanu no Rīgas pils telpām uz pagaidu krātuvēm.
Sanāksmē piedalījās valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ), KM un Rīgas pilī esošo muzeju vadītāji – Arnis Radiņš, Māra Lāce un Ilze Knoka. Neraugoties uz atsevišķu muzeju pārstāvju iepriekš izteiktām šaubām, vakar visi iesaistītie nonākuši pie slēdziena, ka nepieciešama krājumu pārcelšana uz piemērotākām un drošākām telpām, turklāt muzejiem jāpamet Rīgas pils telpas iespējami drīzā laikā, lai saglabātu kultūrvēsturiskās vērtības un eksponātus.
KM uzskata – lai nodrošinātu kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu, jāvienojas par to uzglabāšanai piemērotāko risinājumu. Ministrija kā vienu no risinājumiem ir piedāvājusi iespēju Latvijas Nacionālās bibliotēkas topošās ēkas krātuvē izvietot nozīmīgu RMM krājuma daļu, kam tur būtu vispiemērotākie klimatiskie apstākļi, piemēram, manuskriptu un citu kultūrvēsturisko vērtību uzglabāšanai. Izskanējuši arī piedāvājumi citu muzeju krājumu pagaidu uzglabāšanai.
Klātesošie muzeju un KM pārstāvji iepazinās ar VNĪ veiktajiem aprēķiniem par muzeju pārvietošanu uz pagaidu krātuvēm, telpu tehnisko stāvokli, par atbilstīgu jauno telpu pielāgošanu un sagatavošanu muzeju vajadzībām. Paredzēts, ka VNĪ veiks precīzākus aprēķinus atbilstoši muzeju specifiskajām vajadzībām.
Tāpat sanāksmes dalībnieki vienojās, ka jāturpina aktīvs darbs pie jau agrāk plānotās jaunās muzeju krātuves ēkas (Rīgā, Pulka ielā) projekta īstenošanas līdz 2016. gada pirmajai pusei.
Savukārt pils nedēļas nogalē ieguvusi pagaidu jumtu visā ugunsgrēka skartajā platībā, līdz ar to lietus nekādus postījumus nevarot nodarīt, informē pils restauratoru – pilnsabiedrības “SBRE” – pārstāve Mārīte Straume. Iepriekš būvnieki Rīgas pils pagaidu jumtu pilnībā bija apņēmušies pabeigt līdz 31. jūlijam, taču darbus neesot varējuši laikus paveikt, jo nebija saņemta pils apsaimniekotāja – “Valsts nekustamo īpašumu” – atļauja piekļūt pils Konventa daļai. Būvuzņēmuma pārstāve pastāstīja, ka pilī turpinās arī citi darbi – būvnieki turpina nostiprināt pils pamatus un sakārtot pils apkures sistēmu, lai, iestājoties salam, varētu nodrošināt siltumu. Pašlaik būvnieki gaida ekspertīzes slēdzienu no “Valsts nekustamajiem īpašumiem”, lai varētu sākt izbūvēt pils pastāvīgo jumtu. Pēc saskaņota projekta saņemšanas no VNĪ atkarībā no projekta konfigurācijas pastāvīgā jumta izbūves darbus varētu veikt divu līdz trīs mēnešu laikā.
