Rīgas pils pagalma vārtu galveno portālu atkal rotā Dievmātes un Pletenberga ciļņi 1
Rīgas pils pagalma vārtu galveno portālā atgriezušies ciļņi Madonna ar bērnu” un “Mestrs Valters fon Pletenbergs”, LA.lv pavēstīja A/S “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).
Pērn pēc VNĪ pasūtījuma tika veikta vēsturisko ciļņu izpēte, kuras laikā tika konstatēta strauji progresējoša degradācija, kas draudēja ar ciļņu bojāeju to esošajā atrašanās vietā. Abi vēlās gotikas laikmeta ciļņi, kas ir valsts nozīmes mākslas pieminekļi un vecākie viduslaiku tēlniecības pieminekļi Latvijā, 2015. gada pavasarī tika noņemti zinātniskai izpētei un konservācijai to tālākai eksponēšanai Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā.
Tagad vēsturisko ciļņu vietā izveidotas un uzstādītas to kopijas, kas izgatavotas pēc rūpīgas oriģinālu izpētes, vairākkārtēju gadsimtu uzslāņojumu atsegšanas, paralēli analizējot Vilhelma Neimaņa pirms vairāk nekā simt gadiem izgatavotās ciļņu kopijas, kas atrodas Rīgas Doma krustejā.
Mākslas vēsturnieks, LZA prezidents, Rīgas pils atjaunošanas padomes priekšsēdētājs Ojārs Spārītis uzsver, ka oriģinālo akmens skulptūru nozīme Baltijas valstu kultūras vēsturē ir milzīga: “Dievmāte (vai Madonna ar bērnu) un Valters fon Pletenbergs – pārstāv divus Prūsijas un Livonijas kristianizēšanas simbolus – garīgo un laicīgo valdnieku tēlus. Dievmātes vārdā tika iekarota un kristianizēta gan tagadējās Polijas ziemeļaustrumu teritorijas, respektīvi senā Prūsija, gan Livonija, mūsdienu Latvijas un Igaunijas zemes, dēvējot tās par “Marijas zemi” – Terra Mariana. Savukārt Valteram fon Pletenbergam liktenis ļāva būt pārmaiņu laikmeta vēsturiskai personībai, kura kā laicīgais zemes valdnieks mūsu teritorijā ar politiskiem līdzekļiem pārtrauca viduslaiku saimniecisko un garīgo dzīvi un ar Reformācijas palīdzību ievadīja to Jauno laiku gultnē.”
Pēc vēstures liecībām, Valtera fon Pletenberga figūra izgatavota un uzstādīta ap 1515. gadu, bet Sv. Marija, lai arī iemūrēta pils nišā reizē ar mestru, varētu būt vēl senāka. Pletenberga figūra Rīgas pilī ir vienīgais līdz mūsdienām saglabātais ordeņa mestra attēlojums, būtībā portretējums.
