Rīgas pils sāk atklāt noslēpumus 0
Dažos mēnešos, kopš aizsākti Rīgas pils rekonstrukcijas un izpētes darbi, arheologi jau sastapušies ar vairākiem interesantiem atradumiem. Arī turpmāk 14. gadsimtā tapusī pils varētu sagādāt vienu otru pārsteigumu, jo arheologiem tajā darba netrūkst.
Rekonstrukcijas un izpētes darbos Rīgas pils Austrumu piebūvē, kur agrāk atradās Valsts Ārzemju mākslas muzejs, noņemot grīdu un būvgružu slāni, skatam atklājies 1682. gadā celtās Arsenāla ēkas grīdas bruģējums. Tajā vēl sazīmējamas vietas, kur, jādomā, atradušās masīvas koka brusas lielgabalu stobru ripināšanai. Tuvāk Svina tornim zem piebūves korpusa grīdas vairāku metru dziļumā atklāts arī ķieģeļu mūrējuma fragments ar gaismas nišu luktura vai sveces ievietošanai. SIA ”Arhitektoniskās izpētes grupa” valdes priekšsēdētāja arheoloģe Baiba Eglāja uzsver, ka mūrējums varētu attiekties uz 13. gadsimta beigām, būt fragments no kādas rīdzinieku ēkas, kas šajā vietā atradusies vēl pirms ordeņa pils uzbūvēšanas, tātad pirms 1330. gada.
Daļa atrasto senlietu uzietas zem bijušā muzeja grīdas zviedru laika arsenāla bruģējuma līmenī, bet daļa izrakumos Rīgas priekšpils pagalmā. Arheologs Mārtiņš Lūsēns skaidroja, ka vairākums atradumu saistās ar 17. – 18. gadsimtu, kad Austrumu piebūvē izvietojās kara materiālu noliktava. Tās ir lielgabalu un muskešu lodes, musketes gaiļa mehānisms ar krama ieliktni, kājnieku pīķu uzgaļi, zemē izmētājami dzelkšņi kavalērijas atvairīšanai. Tāpat atrasti zirglietu fragmenti, vairākas Livonijas perioda monētas.
Ievērojamākais atradums ir maza svina un alvas sakausējuma Jēzus figūriņa, kas, jādomā, reiz atradusies pie krucifiksa. Arheologi vēl nav to precīzi datējuši, bet pieļauj, ka runa ir par 15. gadsimta vidu un tādā gadījumā tā ir senākā šāda figūra Latvijā.
Darbi Rīgas pilī tika sākti 2012. gada novembrī, un galvenais to veicējs ir būvfirmu “Re&Re” un “Skonto būve” izveidotā pilnsabiedrība “SBRE”. SIA ”Arhitektoniskās izpētes grupa” atbild par arheoloģijas jomu objektā. Darbus pilī plānots pabeigt 2,5 gadu laikā, un to kopējās izmaksas ir 21,78 miljoni latu bez PVN.
Rīgas pils rekonstrukcijas–restaurācijas projekta būvuzraugs Bruno Fībigs informēja, ka patlaban pēc sākotnējā stāvokļa novērtējuma speciālisti izstrādā pils restaurācijas metodiku. Paralēli ir sākta priekšpils pamatu nostiprināšana, kas 1995. gadā tikusi veikta tikai daļēji. Tuvākās nākotnes uzdevums ir arī Austrumu piebūves pamatu nostiprināšana. ”Nostiprināšana notiek, izbūvējot atsevišķus režģogus pamatu abās pusēs, pamatus savelkot kopā un izmantojot spiestos pāļus līdz 15 – 18 metru dziļumā, lai ēka turētos,” skaidroja Fībigs. Nostiprināmi arī visi pārsegumi, bet logus un durvis paredzēts izņemt, lai nogādātu restaurēšanai. Pavasarī tiks demontēta visa apkures sistēma. Ja laika apstākļi ļaus, atvērs arī jumta konstrukcijas, kas daudzviet pilij bojātas.
Baiba Eglāja ir pārliecināta, ka dažādi senlietu jaunatklājumi Rīgas pilī gaidāmi arī turpmāk: ”Katrā ziņā nopietnas arheoloģijas te būs vēl daudz.”
