Rīgas pils ugunsgrēka tiesa turpinās; ugunsdzēsējs norādījis, ka grūti noteikt tā sākumpunktu 1
Ņemot vērā izdegušo platību, ir visai grūti noteikt, kur sākas degšanas Rīgas pilī, ceturtdien Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā teica viens no lieciniekiem – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieks.
Vienlaikus viņš pieļāva, ka, visticamāk, degšana sākusies bēniņos.
Ugunsdzēsējs skaidroja, ka diez gan daudz pastāstīt nevarot, viņš pildījis savus pienākumus un viņa uzdevums bija apturēt degšanu konkrētā jumta posmā.
Liecinieks skaidroja, ka, ierodoties notikumu vietā, no pils jumta bija redzami dūmi, un pēc tam jau bija redzama liesma.
Ugunsdzēsējs precīzu laiku neatceras, kad ieradies notikuma vietā, taču, kad viņš ieradās dzēst pils ugunsgrēku, notikuma vietā bija ieradušās citas VUGD tehnikas vienības. Konkrētas detaļas gan ugunsdzēsējs nevarēja nosaukt, akcentējot, ka to varētu izdarīt, izmantojot pils ēkas shēmu.
Savukārt otrs liecinieks, VUGD darbinieks Māris Strādnieks savās liecībās skaidroja, ka pilī bija apgrūtināta iekļuve, precīzāk nevarēja atbildēt, kas tieši traucēja, jo precīzi neatceras. Vienlaikus viņš akcentēja, ka pils pagalmā, iespējams, atradās būvgruži.
Arī Strādnieks tiesas sēdē atstāstīja ar veicamajiem darbiem un to izpildi. Viņš skaidroja, ka ugunsgrēkā vietā bija milzīgs karstums, kas apgrūtināja dzēšanas darbus.
Trešais liecinieks, VUGD darbinieks stāstīja, ka, dzēšot no sastatnēm, strādāt esot bijis visai grūti, darbus traucēja būvniecības materiāli, kuri atradās pie Rīgas pils. Arī viņš skaidroja, ka ugunsgrēka platība bija liela, tāpēc ir grūti komentēt to, kurā vietā tieši liesmas varētu būt izcēlušās.
Plānots, ka kopumā liecības tiesā sniegs teju 100 liecinieku. Pagaidām vēl nav zināms, kad liecības tiesā sniegs paši apsūdzētie. Apsūdzības uzrādītas trim fiziskām personām – Ivaram Rībam, Jurim Kassalietim, Imantam Jurkevičam. Apsūdzētie savu vainu neatzīst.
Saskaņā ar izvirzīto apsūdzību, pie kriminālatbildības sauktas divas uzņēmumu norīkotās atbildīgās personas, kuru pienākumos ietilpa nodrošināt normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību ievērošanu, kā arī pie kriminālatbildības saukta viena uzņēmumā strādājošā persona, kuras nevērīga rīcība darba izpildes laikā izraisīja ugunsgrēku.
Vienlaicīgi prokurors šo kriminālprocesu tiesai nodevis arī pret četrām juridiskajām personām, uzskatot, ka tām piemērojami piespiedu ietekmēšanas līdzekļi par nepienācīgi veiktu uzraudzību un kontroli Rīgas pils rekonstrukcijas laikā.
Jau vēstīts, ka tiesa 9. martā atcēla mantas arestu uzņēmiem “Re&Re”, “SBRE” un “Friteks”, tādējādi apmierinot juridisko personu pārstāvju pieteiktos lūgumus par mantas aresta atcelšanu.
“Re&Re” bija noteikts arests naudas līdzekļiem 946,74 tūkstošu eiro apmērā, savukārt “SBRE” 715,35 tūkstošu eiro apmērā, atzīmēja “Re&Re” un “SBRE” pārstāvis zvērināts advokāts Jānis Muižnieks.
2013.gada 20.jūnija vakarā Rīgas pilī, kur noritēja rekonstrukcija, izcēlās ugunsgrēks. Kopējā pils degšanas platība bija 3200 kvadrātmetru – izdega jumta konstrukcijas un bēniņu telpa 2400 kvadrātmetru platībā, 4.stāvā – 600 kvadrātmetru platībā, bet 3.stāvā – 200 kvadrātmetru platībā.
Rīgas pils remontdarbus veic pilnsabiedrība “SBRE”, kuru veido “Skonto būve” un “Re&Re”.
