Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
18. februāris, 2014
Drukāt

Rīgas porcelāna bagātā vēsture

Publicitātes fotoPublicitātes foto

No 2014. gada 22. februāra līdz 27. aprīlim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja (DMDM) Lielajā zālē būs skatāma izstāde “Rīgas mākslas porcelāns. 1925–1940”, portālu LA.lv informēja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja speciāliste Nataļja Sujunšalijeva.

Nozīmīgo 2014. gadu, Rīgai esot Eiropas Savienības kultūras galvaspilsētas statusā, LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs sāk ar vērienīgu projektu. Pirmo reizi Latvijas mākslas vēsturē izveidota un skatītāju vērtējumam tiek nodota unikāla izstāde, kas apvieno vairākas porcelāna darbu kolekcijas, veidojot pilnīgāku priekšstatu par šīs mākslas nozares panākumiem un nozīmi Latvijas kultūras ainavā.

Izstādes pamatu veido eksponāti no LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja krājuma. Vērienīgajā mākslas skatē ar saviem darbiem piedalās arī Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, Rakstniecības un mūzikas muzejs. Izstādi papildina izcili, vēl līdz šim sabiedrībai nezināmi darbi no Zuzānu ģimenes, Gunta Belēviča un citām privātkolekcijām.

Rīgas porcelāna tēma piesaistījusi pazīstamā 20. gadsimta sākuma krievu glezniecības un porcelāna kolekcionāra Pētera Avena īpašu uzmanību. Viņa kolekcijā pašlaik ir jau apmēram 400 vienību, to skaitā vairāk nekā 40 darbnīcas “Baltars” mākslinieku radīto priekšmetu. Arī šogad muzejam gods parādīt viņa kolekcijas darbus izstādē Rīgā.

Ekspozīcija iepazīstina ar slavenākajiem Latvijas māksliniekiem – gleznotājiem un grafiķiem, kas Latvijas neatkarības iedvesmoti, 20. gadsimta 20.–30. gados pievērsās porcelāna apgleznošanai, radot laikmeta pārmaiņām atbilstošu, jaunu un spilgtu izteiksmes veidu – mākslas porcelānu. Izstāde īpaši akcentē Latvijas kultūras kanonā iekļauto porcelāna apgleznošanas darbnīcas “Baltars” (no latīņu valodas ars Baltica – Baltijas māksla; 1925–1928) mantojumu, kurā interpretēti 1920.–1930. gadu spilgtāko mākslas stilu un virzienu – konstruktīvisma, kubisma un Art Déco – izteiksmes līdzekļi, kas veiksmīgi sabalsojas ar katra mākslinieka individuālo rokrakstu un izvēlētajām tēmām.

Jau 1925. gadā Starptautiskajā dekoratīvās un industriālās mākslas izstādē Parīzē pēc jauno modernistu – Sigismunda Vidberga, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas – zīmētajām skicēm darbnīcā “Baltars” radītā mākslas porcelāna kolekcija tika apbalvota ar zelta medaļu. Atzinība gūta arī 1935. gadā Pasaules izstādē Briselē, Beļģijā un 1937. gadā Starptautiskajā mākslas un tehnikas izstādē Parīzē, Francijā, kur Kuzņecova fabrikas stends tika godalgots ar Grand Prix.

Šī plašā un daudzveidīgā izstāde ir apliecinājums Rīgas mākslas porcelāna fenomenam, kas ir ne vien unikāla mākslas parādība Latvijas un Eiropas kultūras kontekstā, bet līdztekus veido arī stāstu par Latvijas pirmās brīvvalsts vēsturi un Rīgu kā nozīmīgu Eiropas kultūras metropoli.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+