Latvijā
Sabiedrība

Rīgas puika Liepājā; NATO partizāni; Radio 5 hibrīdkarš. “LA” nedēļas apskats 9

Rīgas puika Liepājā

“Uģi – tu esi cilvēks ar lielu burtu! Tu esi cilvēks un policists, no kura jāņem piemērs!” “Vēlos pateikt lielu paldies jums! Jūs mūs, brīvprātīgos, no pirmās minūtes sagaidījāt Tosmarē, nenogurstoši mums atkārtojāt visu pieejamo informāciju, nenogurstoši vadījāt policijas darbu mazā puisēna meklēšanā! Un līdz pēdējai minūtei arī pats visā piedalījāties!”

Šādi lasītāju komentāri ir portālā “liepājniekiem.lv” pie laikraksta “Kurzemes Vārds” pagājušās piektdienas numura raksta “Smago lietu magnēts”, kas veltīts Valsts policijas Liepājas iecirkņa kriminālpolicijas nodaļas priekšniekam Uģim Āvam. Viņš gandrīz divas nedēļas vadīja mazā Liepājas puikas Ivana meklēšanu, čakli informēja žurnālistus, sabiedrību par lietas virzību.

Lai arī pazudušo bērniņu atrada mirušu pēc vairākām dienām, nav daudz cilvēku, kas ļoti kritizētu Liepājas policistus. Gluži pretēji: U. Āvas veikto un attieksmi slavē. Gribas cerēt, ka arī U. Āva turpinās būt viens no policijas pozitīvajiem tēliem. Arī sadarbībā ar žurnālistiem un informējot sabiedrību. Kad preses konferencē pajautāju viņam par cilvēku atbildību Ivana bojāejas lietā, U. Āva atcirta, ka varbūt arī žurnālistiem vajadzēs uzņemties atbildību. Taču to pateica tā, ka pat apvainoties negribējās. Pēc tam gaitenī vēl par motocikliem parunājām…

Kā raksta “Kurzemes Vārds”, U. Āva Liepājā strādā pavisam nesen, jo sieva (tagad Liepājas tiesas tiesnese) gribējusi atgriezties dzimtajā pilsētā. Uģis bijis ar mieru strādāt par vienkāršu inspektoru, bet viņam piedāvāts priekšnieka amats. To viņš ieņem kopš 1. marta.

U. Āva vidusskolu beidzis 1986. gadā Rīgā, paspējis vēl padienēt padomju armijā. Studējis. “Mums bija forša kultūras vēstures pasniedzēja, kurai bija frāze: ko tu esi darījis šīs zemes labā? Un tad es domāju – iešu uz kriminālpoliciju strādāt, varbūt iepatīkas,” viņš saka intervijā laikrakstam. Policijā kopš 1991. gada, bijis kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks Rīgas Ķengaraga un Centra rajonā, strādājis arī pie sagruvušā lielveikala “Maxima” lietas. Liepāju tikai iepazīst, bet liepājniekus jau slavē – bijuši ļoti atsaucīgi meklēšanas darbos.

“Man kā Rīgas puikam ir interesanti – šeit notiek vistu zādzības un traktoriem degvielu nolej, ar ko iepriekš ikdienā nebiju saskāries,” “Kurzemes Vārdam” saka U. Āva.

Ir 11 gadus vecs dēls un četrus gadus veca meitiņa, kas meklēšanas darbu laikā naktī modusies un jautājusi tētim, vai Ivans nav atrasts.

Uģis neslēpj, ka ir atvērts, emocionāls un pārdzīvo traģēdijas. Iespējams, arī mazliet pārgalvīgs, sieva aizliegusi motociklu…

Darījums. “Lietuvas tilti”

Latvijas ceļu un tiltu būvniecības kompānija “Latvijas tilti”, kam Lietuvas tiesā jāaizstāvas pret apsūdzību par korupciju Klaipēdas ostā, saņēmusi jaunu šīs ostas pasūtījumu un par 10,2 miljoniem eiro padziļinās un rekonstruēs divas ostas piestātnes, kurās pārkrauj baltkrievu kālija minerālmēslus.

Pirms gada jūnijā Lietuvas Īpašās izmeklēšanas dienests (STT) Klaipēdas jūras ostā īpašā operācijā aizdomās par kukuļošanu aizturēja toreizējo Klaipēdas ostas infrastruktūras vadītāju Ģediminu Zumaru un AS “Latvijas tilti” valdes priekšsēdētāju Genadiju Kamkalovu, kurš uzreiz tika atstādināts no amata. Maija vidū STT nodeva tiesai krimināllietu par korupciju lielos apmēros, kas pēc Lietuvas Kriminālkodeksa paredz cietumsodu no diviem līdz astoņiem gadiem.

Kara laikā dibināta kā “Мостоотряд № 5” saspridzināto tiltu atjaunošanai, AS “Latvijas tilti” tagad ietilpst “LNK Industries Group”, un tās kontā jau vairāk nekā divu tūkstošu tiltu un hidrotehnisku būvju uzcelšana. Pēdējos gados uzņēmums ir kļuvis par tādiem kā “Lietuvas tiltiem”, jo kaimiņvalstī ir divas filiāles un liela daļa apjomīgu darbu tiek veikti tur. “Latvijas tilti” vai katru gadu ap 10 miljonu vērtībā uzvar konkursos Klaipēdas ostas piestātņu rekonstrukcijā. Pērn uzņēmums uzvarēja konkursā un šogad ostā padziļina Malku līci.

Prieks. NATO filmē nacionālos partizānus

NATO oficiālajā “Twitter” kontā aizvadītajā nedēļā parādījās īsfilma “Forest brothers. Fight fot the Baltics” (“Mežabrāļi. Cīņa par Baltiju”).

Tā apskatāma arī vietnē “YouTube”, kur pirmo trīs dienu laikā vien savāca 122 tūkstošus skatījumu un ap 200 atzinīgu komentāru no daudzām valstīm. Īsfilma ir nedaudz garākā par astoņām minūtēm, angļu valodā, ar angļu subtitriem. Sižets lakoniskā un reizē dinamiskā formā pavēsta par nacionālo partizānu kustības sākumu un motivāciju Baltijā – to, ka mērķis bijis neatkarīgas valsts atjaunošana un ka cīnītāji baudījuši plašu vietējo iedzīvotāju atbalstu. Filmā savu stāstu stāsta šobrīd Carnikavā dzīvojošais bijušais nacionālais partizāns Arvīds Ēriks Blūzmanis, tāpat igauniete Ilma Urika, kurai tolaik bija 13 gadu un kura piedalījās mežabrāļu apgādē ar pārtiku. Jāatzīmē, ka NATO vietnē apskatāmā isfilma akcentē nacionālo partizānu kara taktikas un pieredzes plašo izmantošanu visu triju Baltijas valstu īpašo uzdevumu vienību apmācībā. Kāds mūsdienu Lietuvas armijas pārstāvis stāsta, ka šī pieredze ir mazo grupu taktikas pamatā, kad nelielas izkliedētas vienības apvienojas, lai uzbruktu daudz lielākiem pretinieka spēkiem, bet tad atkal izklīst.

NATO informatīvais materiāls izsaucis astoņu minūšu filmiņai absolūti neadekvātu niknuma un sašutuma izvirdumu Krievijā. Turklāt viena no pirmajām pasteigusies izteikties Krievijas Ārlietu ministrijas sabiedrisko attiecību pārstāve Marija Zaharova, kas savā “Facebook” profilā aicinājusi “pasaules sabiedrību” dot novērtējumu šai “riebīgajai akcijai”. Pēc visa spriežot, lielo dusmu iemesls ir ne tikai tas, ka nacionālie partizāni filmā ir attēloti kā varonīgi cīnītāji par brīvību, bet arī sākumā skatāmais inscenētais mežabrāļu uzbrukums padomju armijnieku un čekistu soda vienībai. Mežabrāļi tajā uzvar. Viss kopā Krievijas medijiem licis izdarīt šizofrēnisku secinājumu, ka “NATO atbalsta fašismu”.

Izgāšanās. “Hibrīdkarš” – kā “vilks aitās”

Latvijas nacionālā drošība un tās apdraudējumi ir tēma, kas neatstāj vienaldzīgu, tieši tāpēc ik pa laikam uzrodas kāds, kam gribas kliegt “vilks aitās”, kad nekāda vilka pat tuvumā nav.

Nupat ar to izcēlies Latvijas Radio, kam radušās nesaskaņas ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) un īpaši tās priekšsēdētāja vietnieku Ivaru Āboliņu. “Hibrīdkara apstākļos šādi uzbrukumi vērtējami kā nacionālās drošības apdraudējums,” teikts LR izplatītajā vēstulē augstākajām valsts amatpersonām. Kas tad te apdraudēts?

Izrādās, galvenais nesaskaņu iemesls ir tas pats “Radio 5”, par kuru jau līdz šim lauzts ne mazums šķēpu un kura pastāvēšanas jēga ir ļoti neskaidra. Savulaik šis kanāls tika radīts un dāsni finansēts no budžeta līdzekļiem ar solījumiem, ka tiks piesaistīta un izglītota jauniešu auditoriju. Pagājuši gadi, bet ne viens, ne otrs nav noticis – lai gan “Radio 5” ir neliels pulciņš kvēlu pielūdzēju, kopumā auditorija ir nav plaša. Turklāt kanāls neatšķiras no daudziem citiem, kas pārsvarā spēlē un popularizē jaunāko ārzemju popmūziku. Rodas jautājums – kāpēc dažu “radio personību” izklaides jāapmaksā visai sabiedrībai?

NEPLP nesen piedāvājusi pārskatīt “Radio 5” būtību, lai tas vairāk orientētos uz Latvijā radītu mūziku, taču šī iecere izsaukusi asu pretreakciju. Var strīdēties, vai tam ir vajadzīgs īpašs radio kanāls, taču pasniegt, ka latviešu mūzika ir hibrīdkara sastāvdaļa un drošības apdraudējums… Te kāds ar loģiku nav draugos.

Noslēpums. Sieviete sarkanā

Krievijā lielu intrigu radījusi kāda noslēpumaina sieviete sarkanā apģērbā, kas kopā ar prezidentu Vladimiru Putinu ierodas kādā pasākumā. Īsā videofragmentā redzams, ka Putins pats viņai atver auto durvis, taču, saņēmis asu noraidošu žestu, tūlīt paklausīgi tās aiztaisa. Sievietes seju skatītāji tā arī neierauga.

Putina privātā dzīve Krievijā tiek rūpīgi slēpta, tāpēc tā bieži ir iemesls dažādām baumām. Pēc tam kad Krievijas prezidents izšķīrās no sievas, tika apspriestas viņa attiecības ar bijušo vingrotāju Alīnu Kabajevu un vēl citām slavenībām. Pēdējā laikā Putins kļuvis iecietīgāks pret privātiem jautājumiem un, piemēram, intervijā amerikāņu režisoram Oliveram Stounam vairāk pastāstīja par savām meitām un mazbērniem. Politikas vērotāji to saista ar nākamgad gaidāmajām Krievijas prezidenta vēlēšanām, pirms kurām Putins vēloties iegūt “cilvēcīgāku seju”.

Joks. Jūrascūciņa ar diplomātisko pasi

“Vai sižets LTV par jūrascūkas nelabo galu būtu arī tad, ja tā nebūtu vēstnieka jūrascūka?” sociālajā tīklā “Twitter” jautā Rinalds Gulbis, un Jānis Baltiņš viņam atbild: “Domāju, ka nebūtu vis. Kuru gan interesē jūrascūka bez diplomātiskās pases?”

Šī ironija un citi joki tika veltīti LTV “Panorāmas” gandrīz sešu minūšu garajam ziņu sižetam, kurā vēstīja par seska nokosto jūrascūciņu “Air Baltic” lidojuma laikā no Romas uz Rīgu. Dzīvnieku lidmašīnas bagāžas nodalījumā veda Latvijas vēstnieka Itālijā ģimene, kura devās uz Latviju brīvdienās. Tāpat ironijas bultas trāpīja lidkompānijai, kura paziņoja, ka “Air Baltic” nolēmusi turpmāk seskus pasažieru reisos vairs nepārvadāt. “Jaunais “Air Baltic” sauklis būs: “Lai sesks paēdis un jūrascūka dzīva”,” noslēdzošu punktu šai epopejai tviterī pielika Juris Garjāns.

LA.lv
JL
Juris Lorencs
Latvijā
Juris Lorencs: Latvijas neatkarības garants esam tikai mēs paši 2
7 stundas
LA
LA.lv
Latvijā
Izgaismo Talsu pilskalnu un pieminekli “Koklētājs”
8 stundas
LE
LETA
Latvijā
Pie Latvijas jūras robežas manīta Krievijas bruņoto spēku lidmašīna
8 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA/LA.lv
Latvijā
Ulme ticis pie kārotās 8247 eiro kompensācijas pēc divu mēnešu darba Saeimā 2
5 stundas
LE
LETA/LA.lv
Latvijā
FOTO, VIDEO. Iemirdzas tradicionālais gaismas festivāls “Staro Rīga”!
5 stundas
JL
Juris Lorencs
Latvijā
Juris Lorencs: Latvijas neatkarības garants esam tikai mēs paši 2
7 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO. Inčukalnā pieķer šoferi bez tiesībām: braukā riņķī ar cita auto numurzīmēm
3 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Par Stambulas lidostas teroraktu sešiem apsūdzētajiem piespriež mūža ieslodzījumu
3 stundas