Rīgas reģionā uzdarbojas 80 kabatzagļi 1
Rīgas reģionā uzdarbojas aptuveni 80 kabatzagļi, un visbiežāk no to darbības cieš tūristi, aģentūrai LETA pastāstīja Valsts policijā (VP).
VP skaidroja, ka kopš deviņdesmito gadu sākuma, attīstoties maksāšanas līdzekļiem, sevišķi parādoties bankas norēķinu kartēm, liela daļa cilvēki vairs neizvēlas norēķināties skaidrā naudā, vai arī nēsā līdzi mazas naudas summas. Policija norāda, ka pateicoties šādām tendencēm, Rīgas reģionā darbojošos kabatzagļu skaits, ir samazinājies un policijai zināms, ka to skaits nepārsniedz 80.
Krimināllikumā nav kvalifikācijas “kabatzādzība”, bet minētais noziedzīgais nodarījums ir kvalificēts kā zādzība nelielā apmērā. Ja nozagto mantu vērtība nepārsniedz minimālās mēnešalgas 370 eiro apmēru, tad par šādu noziegumu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz vienam gadam, piespiedu darbu, vai naudas sodu. Ja iepriekšminētā vērtība tiek pārsniegta, tad par šādu noziegumu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem, piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Piemēram no 2015.gadā Rīgas reģionā reģistrētajām 74 kabatzādzībām, tikai septiņos gadījumos nozagto mantu vērtība ir pārsniegusi 380 eiro.
Ja zādzību izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, tad par šādu noziegumu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz četriem gadiem, piespiedu darbu, vai naudas sodu.
Rīgas reģionā no visām kabatzādzībām aptuveni 15% tiek izdarītas grupās. Piemēram, no 2015.gadā izdarītajām 74 kabatzādzībām 15 izdarītas grupā, taču pierādīt to, ka kabatzādzība tikusi izdarīta grupā, ir izdevies divas reizes. Tik mazs pierādīto grupā veikto kabatzādzību skaits ir izskaidrojams ar to, ka kabatzagļi nenodod viens otru un neatzīst savu vainu līdzdalībā.
Padomju laikos kabatzagļi izmantoja vairākas zagšanas metodes, sākot ar vienkāršu naudas maka izvilkšanu no neuzmanīga cilvēka kabatas, līdz pat somu griešanai ar žileti un rokas pulksteņu zādzībām. Mūsdienu kabatzagļi pārsvarā izmanto visvienkāršāko metodi – naudas maka vai telefona izvilkšanu no neuzmanīga cilvēka kabatas vai somas. Retāk tiek sagrieztas somas.
Kabatzādzības visbiežāk notiek jebkurā metropolē un vietās, kur novērojama liela cilvēku plūsma vai drūzmēšanās. Tādas vietas varētu būt, piemēram, ar pasažieriem pārpildīts sabiedriskais transportlīdzeklis, tirgus laukumi, pazemes tuneļi vai virszemes gājēju pārejas.
Visbiežāk grupas veic kabatzādzības pazemes gājēju pārejās. Katram grupas loceklim ir sava loma un uzdevumi, viens grupas dalībnieks zog, daļa grupas dalībnieku novērš potenciālā upura uzmanību, daļa grupas dalībnieku piesedz zādzību, lai tā nav redzama apkārtējiem un daļa grupas dalībnieku vēro apkārtni un brīdina pārējos grupas locekļus, ja tiek pamanīti policijas darbinieki.
Lielākā grupas daļa ir sievietes, viņas arī izdara pašu zādzību. Gandrīz visas ir daudzbērnu mātes vai aizturēšanas brīdī atrodas grūtniecībā, līdz ar to, šādām sievietēm pēc aizturēšanas tiesa nepiemēro sodu, kas saistīts ar brīvības atņemšanu, kā rezultātā pēc aizturēšanām viņas turpina nodarboties ar kabatzādzībām.
Citi policijas novērojumi liecina, ka visbiežāk par upuriem tiek izvēlēti ārzemju tūristi, visaktīvāk zog brīvdienās un svētku dienās. Tāpat visbiežāk zog skaidru naudu nevis mobilos telefonus, jo tos realizējot zagtu mantu uzpircējiem pastāv risks tikt notvertiem.
Kabatzagļa psiholoģiskais portrets liecina, ka 60% šādu noziedznieku ir vīrieši, bet 40% sievietes. Vidējais kabatzagļa vecums ir aptuveni 30 gadi un šie noziedznieki ir vietējie iedzīvotāji, kuri iepriekš vairākkārtīgi sodīti. Tāpat policija novērojusi, ka kabatzagļi lieto narkotiskās vielas, dzīvo ar vecākiem, sociālajos dzīvokļos vai patversmēs, kā arī nestrādā oficiālu darbu.
