Rīgas saraksts: būs cīņa, karsta kā peklē 0
Cīņa, kas iedegas par Rīgas atslēgām, vienmēr kvēlo karsta kā peklē un ir upuriem kā nosēta. Pilsētas tēvi, kuri pirms vēlēšanām tur varu, iedzīvotāju komūnas priekšā ekspluatē “paradīzes” tēmu – raugiet, mīļie ļaudis, pasts opapam rokas stiepiena attālumā ko aizspriņģot pa trotuāru, sievām skaistumprecēm rotātie veikali, ģimenes galvam šņabene vārtrūmē apakšstāvā (čībās var nokāpt), bērniem košļeņu un driģeņu pīpējamās zālītes kioski, vecaimammai veloceliņš!
Rīdzinieki, šo daili pilsētā esam uzcēluši tieši mēs, tieši iepretī jūsu dzīvokļa durvīm! Bez mums viss sabruks, svaru kausos ir sirmās Rīgas liktenis! Citi, kas nāks mūsu vietā, no pilsētas neatstās ne akmeni uz akmeņa, un tad jau labāk būtu, ja jūs atdotu balsi par plēsonīgo Bēringu-Breivīku nekā par mūsu izsalkušajiem pēc varas un nepieēdināmajiem konkurentiem!
Saprotams, opozīcija, kura cerējas kļūt par “saimniekiem savā pilsētā”, arī nav ar pliku roku ņemama. Kā augstdzimušai dāmai ir dziļi naktsskapīti noslēpts albumiņš ar visādu frantu bildītēm – “mana jaunībsdienu kļūdu kolekcija”, tā šiem censoņiem ir ar militāru precizitāti uzskaitīts garumgarš “melnais saraksts” ar varas fušieriem. Pat priekš miermīlīgākā iedzīvotāja šim bruņotajam dokumentam jānolasās tā, lai viņš lēktu kājās, trauktos pilsētas galvu ieslodzīt Peitavas tornī.
Šāda instruktāža un laimes formulu piedāvājums gaidāms vēlāk, kad pa īstam vajadzēs kā plastilīnu mīcīt un iekvēlināt vēlēšanu “gaļu”, galvaspilsētas elektorātu.
Balsošana par pašvaldībām notiks pēc gada, tāpēc pagaidām rāmu garu var stāstīt, cik zema vertikāle ir izraudzīties varu Rīgā, ka tās partijas, kas pieplakušas startā uz vēlēšanām, ir vien tādas komunāles partijas, kuru starpā sprakšķ viedokļu atšķirības tikai par to, kur uzstādāms un kā griezīsies panorāmas rats.
Taču ir jau jūtams, ka iestājies politiskās pārošanās periods, saošņāšanās laiks. Lai gan skeptiķi apgalvo, ka Ušakovs vienalga kuru pretinieku pārsolīšot ar “viss par velti”, tieši uz šīm domes vēlēšanām būs paaugstinātas politiskās likmes – pāri ekonomiskajiem ieguvumiem. Nacionālo spēku kasē ir noguldīts solīds konts – vairāk nekā 60% Rīgā balsoja pret otru valsts valodu – un tas ir fonds, kuru prasmīgi izmantojot, var saraust ienesīgus procentus. Jau kombinē par “Apvienoto sarakstu”, ko metīs “pret Ušakovu”, tas nedrīkst būt šķībs, greizs, nepareizs. Man nav nekas iebilstams Zaļajai partijai vai Zatlera kareivjiem, taču bloķēšanās ar viņiem slēpj grūti paredzamus zemūdens akmeņus, iekrišanu āpšu alā, kas beigsies ar gaušanos – kāpēc ņēmām šos Ahilleja papēžus listē! Drošāks ceļš uz 60% pilsētnieku sirdīm ir “Vienotības” un “Visu Latvijai” pāris ar spēcīgu pie varas pārcēlāju Kristapu priekšgalā. Vai tas nekļūtu par dueli, ko atcerētos pēc 100 gadiem: kaķcilvēks Nils Ušakovs pret izaicinātāju Raivi Dzintaru? Nav zemē metamas šikās “Vienotības” uzlecošās zvaigznes Ilzes Viņķeles izredzes ieņemt Rīgas mēra krēslu, tāpat kā saimnieciska kandidāta – kā Guntara Krasta nostāšanās listes priekšgalā. Bet varbūt saskaņiešu varasvīriem vēl briesmīgāk klāsies, ja tos ielenks no visām pusēm – nāks cildenums pastalās nacionāļu reģimente, soļos svētums skrandās “Vienotība”, sadosies rokās ar paipuisēniem reformistiem – dimdēs Rīga!
