Latvijā
Rīga

“Rīgas satiksmes” apetīte pieaugusi līdz 108 miljoniem 16

Iespēju uzdot jautājumus “Rīgas satiksmes” vadītājam Leonam Bemhenam (no kreisās) Rīgas domes opozīcija sauc par neiespējamo misiju. Viņu no neērtiem jautājumiem sargā arī Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs. Foto – LETA

“Rīgas satiksmes” apetīte pieaugusi līdz 108 miljoniem, un Rīgas domes valdošā koalīcija atrod formālas atrunas nevērtēt “Rīgas satiksmes” finanšu situāciju.

Rīgas domes (RD) “Vienotības” frakcijas vadītājs Vilnis Ķirsis gatavojas vērsties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā ar sūdzību par pašvaldības valdošās koalīcijas liktajiem šķēršļiem iepazīties ar patieso situāciju uzņēmumā “Rīgas satiksme”.

Piektdien pēc V. Ķirša pieprasījuma tika sasaukta RD Satiksmes un transporta lietu komitejas ārkārtas sēde ar mērķi izvērtēt pašvaldības kapitālsabiedrības “Rīgas Satiksme” finanšu rādītājus un to, cik pamatota ir uzņēmuma prasītā 108 miljonu eiro dotācija pilsētas nākamā gada budžetā. Šo pieprasījumu par komitejas ārkārtas sēdi bija atbalstījuši visu opozīcijas frakciju pārstāvji, tādēļ Satiksmes komitejas vadītājs Vadims Baraņņiks (“Saskaņa”) bija spiests to sasaukt sēdi, taču līdz “Rīgas satiksmes” finanšu situācijas izvērtēšanai deputāti nemaz netika. Sēdes sākumā Baraņņiks apšaubīja, vai dienas kārtībā esošais jautājums ir komitejas kompetencē.

Rīgas domes Juridiskās pārvaldes vadītājs Jānis Liepiņš apgalvoja, ka Satiksmes komitejā šāds jautājums nebūtu jāskata: “Satiksmes lietu komiteja var lemt par satiksmes un sabiedriskā transporta infrastruktūras jautājumiem, piemēram, maršrutiem, transportlīdzekļu iegādi un tamlīdzīgi, taču visi ar naudas līdzekļiem saistītie jautājumi ir jāskata domes Finanšu komitejā.”

Šāds jurista skaidrojums sacēla sašutuma vētru opozīcijas rindās. Latvijas Reģionu apvienības/“Latvijas attīstībai” (LRA/”LA”) frakcijas vadītājs Juris Pūce lūdza Liepiņu precizēt, kura pašvaldības nolikuma norma liedz komitejai skatīt šādu jautājumu, uz ko jurists īsti nespēja atbildēt. Savukārt Ķirsis atgādināja, ka RD jau saņēmusi aizrādījumu no VARAM, kad līdzīgā veidā izvairījās no lemšanas par 8,7 miljonus eiro izmaksājušo aplikāciju. Diskusijas pārauga skarbā vārdu apmaiņā, opozīcija apšaubīja gan Liepiņa juridisko kvalifikāciju, gan Baraņņika veselo saprātu, bet valdošās partijas gluži vienkārši nobalsoja par to, ka “RD” finanšu rādītāji komitejā nav jāvērtē un sēde tika slēgta.

“Argumentācija, ka šo jautājumu nevaram skatīt Satiksmes komitejā, jo tas saistīts ar budžetu un finansēm, ir pilnīgi absurda. Visi jautājumi, arī mājokļu lietas un izglītība, ir saistīti ar finansēm. Sekojot šādai loģikai, mēs varētu visas pašvaldības komitejas likvidēt, atstājot vienīgi budžeta komiteju. Par nožēlu arī domes jurists Liepiņš ir tik dziļi integrēts “Saskaņas” politikā, ka vairs nevadās pēc tiesību aktiem, bet gan pēc politiskām interesēm. Un šī diemžēl nav pirmā reize, kad to redzam,” komentēja Ķirsis. Par to, vai sasaukt Finanšu komitejas ārkārtas sēdi opozīcija vēl domāšot, bet visticamāk tam nepietiks laika, jo Rīgas budžeta apstiprināšana gaidāma jau trešdien, 13. decembrī.

Lūgts komentēt šo situāciju, VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglītis man telefonsarunā paskaidroja, ka jautājumus par finanšu piešķiršanu skata konkrētās pašvaldības budžeta komisija, bet neviens normatīvais aktus neliedz arī citām komitejām ar tiem iepazīties un sniegt savas rekomendācijas. “Taču ne VARAM, ne valdība, ne Saeima nevar noteikt pašvaldību komitejām kādus jautājumus skatīt vai neskatīt,” atzina ierēdnis. Viņš pagaidām neņēmās vērtēt, vai RD valdošā koalīcija šajā gadījumā kaut ko pārkāpusi – vispirms esot jāsagaida iesniegums no opozīcijas un skaidrojums no pašvaldības vadības. Kopš šovasar notikušajām pašvaldību vēlēšanām ministrija saņēmusi jau vairāk kā desmit sūdzības no RD opozīcijas, kas ir salīdzinoši liels skaits. Tomēr ne visas esot pamatotas, bet pārējās lielākoties ir runa par labas pārvaldības pārkāpumiem.

Kaislības RD pirms pašvaldības budžeta apstiprināšanu radījis “Rīgas satiksmes” lūgums piešķirt tai 108,69 miljonu eiro dotāciju. Rīgas mērs Nils Ušakovs (“Saskaņa”) uzskata, ka uzņēmums strādā veiksmīgi un efektīvi un pašvaldības palīdzība nepieciešama vien tādēļ, ka tas pilda arī sociālo funkciju, piemēram, bez maksas sabiedriskajā transportā pārvadā skolēnus un pensionārus. Turpretim opozīcija pauž bažas, ka “Rīgas satiksme” tiek nemākulīgi un bezatbildīgi vadīta. “Cik var spriest no mūsu rīcībā esošas informācijas, uzņēmuma ienākumi visās pozīcijās samazinās, bet izdevumi pieaug. Tas vairs nav stāsts par sociālo funkciju. Šeit jārunā par vāju plānošanu un bezatbildību no vadības puses,” uzskata J. Pūce. Viņš atgādina uz vairākiem apšaubāmiem “Rīgas satiksmes” lēmumiem – piemēram, izvēli ieguldīt ūdeņraža trolejbusos, kas esot “aizejoša tehnoloģija”. “Pieaug kopējais uzņēmuma parādu portfelis, turklāt dažkārt kredīti ņemti par nesamērīgi augstām procentu likmēm. Biļešu ienākumi veido aptuveni 47 miljonus eiro, bet no tā vairāk kā puse tiek iztērēta pašai biļešu tirdzniecības sistēmai – 22 miljoni pārdošanai un izplatīšanai, vēl vismaz četri miljoni kontroles algām. Ironiski, ka viņi lūdz nodokļu maksātāju naudu, bet vienlaikus izsludina konkursu par nesamērīgi dārgu luksus mikroautobusu iegādi,” uzskaitīja Pūce. Viņš “Rīgas satiksmi” salīdzina ar cauru mucu, kurā RD lej iekšā rīdzinieku nodokļu naudu, bet tā aizplūst pa caurumiem, kuri kļūst tikai lielāki.

Šogad “Rīgas satiksmei” subsīdijās tika piešķirti 96 miljoni eiro, bet nākamgad jau tiek prasīti vairāk kā 108 miljoni eiro. Lai saņemtu pašvaldības subsīdiju, uzņēmumam jāiesniedz Ministru kabineta noteikumos paredzētas atskaišu formas, ko opozīcija domē neesot redzējusi. Iespēju uzdot jautājumus “Rīgas satiksmes” vadītājam Leonam Bemhenam vai valdes locekļiem deputāts V. Ķirsis nosauca par “neiespējamo misiju”, jo uzņēmuma vadība ignorējot vēstulēs uzdotos jautājumus un aicinājumus uz tikšanos.

LA.lv