Mobilā versija
Brīdinājums +16.6°C
Vilis, Vilhelms
Svētdiena, 28. maijs, 2017
19. aprīlis, 2017
Drukāt

Rīgas skolu līmenis: Ko apgalvo dome un kā ir patiesībā (18)

Rīgas domes (RD) priekšsēdētājs Nils Ušakovs (No kreisās), RD Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane un RD priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks piedalās preses brīfingā par izglītības kvalitātes rādītājiem Rīgas mikrorajonu skolās. Foto - LETARīgas domes (RD) priekšsēdētājs Nils Ušakovs (No kreisās), RD Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane un RD priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks piedalās preses brīfingā par izglītības kvalitātes rādītājiem Rīgas mikrorajonu skolās. Foto - LETA

Rīgas domes vadība nav gatava reformēt galvaspilsētas skolas, jo nepiekrīt, ka daļa Rīgas skolu nespēj nodrošināt pietiekami augstu izglītības kvalitāti.

No visām 115 Rīgas skolām nevarot prasīt tādu pat izglītības kvalitāti kādu sasniedz skolēni valsts ģimnāzijās. Tāpēc Rīgas dome gatava pati finansēt un sagaida, lai arī valsts turpina līdzfinansēt vidusskolas klases pat tādās galvaspilsētas skolās, kurās centralizētos eksāmenus kārto vien daži 12. klases absolventi, kā tas ir, piemēram, 29. vidusskolā.

Tā vietā, lai domātu, kā uzlabot izglītības kvalitāti, Rīgas dome ir meklējusi kļūdas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtītajā pētījumā, kurā cita starpā ir izvētīts skolēnu sniegums centralizētajos eksāmenos.

Ko apgalvo Rīgas domes vadība?
IZM pasūtītais pētījums par centralizēto eksāmenu rezultātiem ir melīgs. Piemēram, pētījumā noskaidrots, ka 7 Rīgas skolās absolventu vidējie rezultāti nesasniedz pat 30% no maksimālā rezultāta, bet Valsts izglītības satura centra (VISC) publiskotie rezultāti par eksāmenu rezultātiem pērnā mācību gada beigās apliecina, ka Rīgā ir tikai divas tādas skolas. Turklāt IZM pasūtītajā pētījumā centralizēto eksāmenu (CE) indekss noteikts 2015./2016. gada eksāmenu rezultātiem, dalot ar skolēnu skaitu attiecīgās skolas 12. klasē šajā mācību gadā.

Kā ir patiesībā?
IZM pasūtītā pētījumā un IZM pakļautībā esošā VISC dati par skolēnu sasniegumiem eksāmenos patiešām atšķiras. Tas tāpēc, ka VISC absolventu sniegumu rēķina, ņemot vērā, cik skolēnu kārtoja konkrēto eksāmenu. Savukārt CE indeksā IZM vidējo eksāmenā sasniegto rezultātu attiecīgajā skolā dalīja ar skolēnu skaitu 12. klasē, taču tagad izrādās, ka ļoti daudzi tiek atbrīvoti no CE vai dažādu iemeslu dēļ tos nolemj nekārtot. Latvijā ir pat 30 skolu, kur pat puse bērnu nekārto CE. Vispopulārākais iemesls ir nesekmība un skolu kavēšana. IZM gan pagaidām šo skolu sarakstu nepublisko. Pētījuma autors Jānis Turlajs uzsver: veidojot indeksu, tika ņemts vērā kopējais 12. klases skolēnu skaits tāpēc, ka visu šo skolēnu apmācībā ir izmantoti valsts resursi. Katram skolēnam seko valsts nauda un, jo vairāk skolēnu nekārto CE, jo nelietderīgāk tā tikusi izmantota.

J. Turlajs arī norāda, ka pētījumā izmantots skolēnu skaits iepriekšējā mācību gadā. IZM izplatītajos materiālos gan bija minēts 2016. gada 1. septembris, bet tā esot bijusi tehniska kļūda.

Ko apgalvo Rīgas domes vadība?
Rīgā ir augsta izglītības kvalitāte, jo starptautiskais PISA skolu salīdzinājums atklāja, ka Rīgas skolēnu prasmes risināt dažādus uzdevumus ir augstākas nekā viņu vienaudžiem citviet Latvijā.

Kā ir patiesībā?
PISA salīdzinājuma vadītājs Latvijā Andris Kangro atzīst, ka arī Rīgā ir ļoti liela izkliede starp skolēnu sasniegumiem. Valsts ģimnāziju audzēkņi ir krietni priekšā zemākas kvalitātes skolu skolēniem. Viņš uzsver: nevar teikt, ka Rīgā ir pietiekama izglītības kvalitāte visās skolās.

Ko apgalvo Rīgas domes vadība?
Nav korekti skolas vērtēt tikai pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem. Tādējādi netiek ņemta vērā skolēnu panākumi dažādās mācību olimpiādēs, citas iegūtās balvas, sociālā situācija attiecīgajā apkaimē un vai tā ir vienīgā skola apkaimē.

Kā ir patiesībā?
IZM paudusi, ka centralizēto eksāmenu indekss būs tikai viens no kritērijiem, ko izmantos, iesakot pašvaldībām reorganizēt konkrētas skolas. Līmenis, kādā skolu absolventi spēj nokārtot eksāmenus, tomēr ir viens no retajiem objektīvajiem izglītības kvalitātes rādītājiem.

Plašāk par Rīgas domes un IZM amatpersonu argumentiem lasiet rītdienas “Latvijas Avīzē” vai meklējiet e- izdevumā!

Pievienot komentāru

Komentāri (18)

  1. Jau skatoties uz šiem viepļiem nelabi paliek. Nesaprotu, kā tādi cilvēki var strādāt mūsu galvaspilsētas – Rīgas domē.

  2. Interfrontes trīnīši!

  3. Visa mūsu izglītības sistēma balstās uz slaveno Ļeņinatēzi,kakatra ķēkša var vadīt valsti, bet labāk jau, ka tomēr uz rokas ir kāds papīrs.Tāpēc atcēla pārcelšanas eksāmenus pēc kuriem jau ātri varēja pateikt vai tas ir lietaskoks vai vienkārši mazvērtīga malka. Un tagad pat CE nestāsta patiesību, bet cenšas manipulēt ar apšaubāmiem līmeņiem. Sevišķi jau tas notiek krievvalodīgo skolās. PAr to lai bērnu ieinteresētu mācīties neviens nedomā, labāk jau spēlēties, tukšus salmus kult un izlikties par pirmrindniekiem izglītības sistēmā līdz 9. klasei. Bet videnē- nu tad jau redzēs.

  4. Ja skolniek,s iestājoties augstskolā, nesaprot latviski, tad par kādu izglītību ir runa? Absurda situācija! Tiek gatavoti “idioti” ar papīriem.

  5. amerik ej labak pakaries citadi bus sapigak

  6. Valstī pēdējo gadu laikā notikušas jau vismaz trīs skolu reformas, kuru gaitā katru reizi slēdz un likvidē aizvien vairāk latviešu skolas, jo, lūk, to uzturēšanai nepietiekot finansējuma. Tai pat laikā nav dzirdēts, ka būtu slēgta kaut viena t.s. mazākumtautību skola, nemaz nerunājot par krievu skolām. Tām vispār neuzdrošinās ķerties klāt, jo baidās dabūt kaklā ždanoku, lindermani un benesu aijo. Tātad šīm skolām finansējums pietiek, bet latviešu bērniem dēļ tā arh katru gadu vairāk jāpacieš izglītības ministrijas eksperimenti , kam līdzīgus vēsturē atļāvās darīt tikai doktors Mengele, un arī ne jau ar savas tautas bērniem.
    Rezultātā veidojusies pat situācija, ka liela daļa tā saukto mazākumtautību skolu palēnām pārvēršas par krievvalodīgo skolām, un neviens to nekontrolē!!
    Tā, piemēram, Purvciemā, Nīcgales ielā skaitās poļu skola, bet pēdējo divu gadu laikā tās pagalmā un gaiteņos arvien vairāk dzirdama tikai un vienīgi krievu valoda, lamas un kliegšana, kas dod pamatu secināt, ka šī vieta paklusām pārvērtusies par vēl vienu uz slēgto latviešu skolu rēķina valsts finansētu “mazākumtautību” skolu visām “purčikā” un “markovkas” rajonā dzīvojošajām Nila elektorāta atvasēm.
    Vai tomēr beidzot nebūtu pienācis laiks no budžeta finansēt tikai valsts valodas skolas

  7. ak tu kungs, šitā .. aldermane. Kā zeme nes šitos latviešu nodevējus.

  8. Ja Latvijā ieviestu mācības tikai latviešu valodā, ausainis laikam sausā zarā pakārsies.Viņš dara visu lai saglabātu krievisku vidi Rīgas nomalēs.

  9. Jevgēnija, ej tak beidzot pensijā!

  10. un kā ir patiesibā? Atbildēt

    kur tā patiesiba ir? ministrijas teiktajā? ministrija pedejā gada laikā nav praktiski nevienu teikumu pateikusi nesamelojot. tad kam ticet? šadurskim tik tāpec ka viš latvietis skaitās? ļoti nepārliecina šāds arguments

  11. Trīs aktieri, kas par grimasēm!!:)))) Žuļiki, domā, ka var kādu vēl apmuļķot…

  12. Šie cilvēki spēj tikai degradēt vidi, nesaprotu vien vienu – kādēļ viņi to dara…

  13. niluška ir niluška, bet tā alderrmane un amerikss izraisa ne mazāku riebumu !

  14. Cirks! Visu laiku pa TV sarunās tika Latvijai borēts , ka Rīgā skolotāji saņem milzu algas , salīdzinājumā ar Latvijas laukiem. Par ko viņi tā pierijās?

  15. Ko,tik nesola lai tiktu pie karuma.HA,HA.

Draugiem Facebook Twitter Google+