Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Sestdiena, 3. decembris, 2016
6. septembris, 2013
Drukāt

“Rīgas ūdens” aicina likumdevēju ieklausīties 


Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas ūdens” šonedēļ Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas izbraukuma sēdē Baltezerā, Rīgas Ūdensapgādes muzejā iepazīstināja ar savu darbību, tostarp ar situāciju norēķinos par ūdeni un kanalizācijas pakalpojumiem, kā arī izteica priekšlikumus likumu labojumiem.


Patlaban Saeimā divos lasījumos apstiprināti Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma labojumi. Tie cita starpā paredz arī tiešo norēķinu ieviešanu katrai mājsaimniecībai. Proti, iespējama situācija, kad rēķinus par sniegtajiem pakalpojumiem daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem vai īrniekiem un privāto māju saimniekiem atsevišķi izraksta katrs pakalpojumu sniedzējs – SIA “Rīgas ūdens”, AS “Rīgas siltums”, AS “Latvenergo” un citi. Tas, visticamāk, radītu papildu izmaksas pakalpojumu sniedzējiem un arī saņēmējiem, kam par katru rēķinu būtu jāmaksā maksājums bankai.

SIA “Rīgas ūdens” valdes priekšsēdētāja Dagnija Kalniņa savā prezentācijā Saeimas deputātiem un citiem sēdes dalībniekiem atgādināja – uzņēmums veic ne tikai ūdens piegādi 21 000 klientu (ēkām vai to apsaimniekotājam), bet gada laikā savāc 38,9 miljonus kubikmetru notekūdeņu un uztur bioloģiskās attīrīšanas staciju “Daugavgrīva”.

D. Kalniņa uzsvēra – pagājušā gada beigās šaubīgie un bezcerīgie parādi par ūdeni uzņēmumam veidoja 1,76 miljonus latu jeb 30% no kopējās parādu summas. Savukārt daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku parāds no kopējā 3,7 miljonu latu parāda šā gada augusta beigās veidoja 1,4 miljonus latu.

Atšķirībā no siltuma ražošanas uzņēmuma “Rīgas siltums”, kas nesāk apkures sezonu, pirms nav samaksāti parādi, “Rīgas ūdens” rīcībā šāda instrumenta nav. Cīņa ar parādniekiem uzņēmumam prasa ievērojamus naudas līdzekļus, ko varētu novirzīt ūdens kvalitātes uzlabošanai un citiem mērķiem. Patlaban “Rīgas ūdens” ik mēnesi izraksta 21 238 rēķinus, bet, piemērojot obligāto tiešo norēķinu kārtību, kad rēķins būs jānosūta katrai mājsaimniecībai, to daudzums kāps līdz 398 000. “Mums kā pakalpojumu sniedzējiem vissvarīgākais, ka tiešo norēķinu kārtība nemazinās debitoru parāda lielumu un parādnieku daudzumu. Uzņēmumam pieaugs darba daudzums, tostarp datubāzes veidošanā un administrēšanas izdevumi, kurus saskaņā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas metodiku nedrīkst iekļaut tarifā. Efektīvas metodes, kā no daudzdzīvokļu namu apsaimniekotājiem piedzīt parādus, aizvien nav. Būtu vajadzīgs mehānisms, lai klienta maksātnespējas iestāšanās gadījumā nesamaksātā parāda atmaksu varētu saņemt no jaunā apsaimniekotāja,” skaidro D. Kalniņa. Saeimas deputāti gan viņas teikto nekomentēja.

Saeimas deputāts no Reformu partijas Viktors Valainis sēdes laikā vērsa uzmanību, ka tiešo maksājumu ieviešana varētu būt nopietns mudinājums cilvēkiem daudzdzīvokļu mājās veidot apsaimniekotāju biedrības. Deputāts no Nacionālās apvienības Einārs Cilinskis
gan aicināja vērtēt, vai pašvaldības varētu būt aktīvākas namu apsaimniekošanas biedrību veidošanā.

“Rīgas ūdens” vadītāja diskusijā ar deputātiem norādīja, ka jau izveidotās biedrības nekavē maksājumus ilgāk par vienu mēnesi, tās ir visapzinīgākie maksātāji par ūdeni. “”Rīgas ūdenim” ar biedrību veidošanu nav jānodarbojas, mūsu uzdevums ir pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem,” piebilda D. Kalniņa.

Starptautiskās auditorkompānijas SIA “Deloitte Latvia Ltd.” pētījums apstiprina “Rīgas ūdens” un citu galvaspilsētas komunālo pakalpojumu sniedzēju secinājumus par to, ka tiešo norēķinu kārtības ieviešana nerosina parādnieku samezglojumu pēc būtības, tā vien rada papildu izdevumus gan pakalpojumu sniedzējiem, gan arī to saņēmējiem.

SIA “Rīgas ūdens”, AS “Rīgas siltums” un Latvijas vislielākais namu apsaimniekotājs SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” kopīgie ieteikumi Saeimai paredz licencēt namu pārvaldnieku darbību, noteikt par obligātu pārvaldnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, kā arī citus ieteikumus.

 

SIA “Rīgas ūdens” daudzdzīvokļu mājām 
izrakstīto rēķinu daudzums

 

 

 

 

 

 

 

 


Objektu skaits 31.08.
2013. Rēķinu skaits 
31.08.
2013. Paredzamais rēķinu skaits tiešo norēķinu gadījumā*
Pašvaldību dzīvojamo māju apsaimniekotāji 3945 33 177 525
tostarp “Rīgas namu pārvaldnieks” 3901 15
“Rīgas pilsētbūvnieks” 44
18

Dzīvokļu īpašnieku biedrības 915 577 41 175
Daudzdzīvokļu namu pārvaldnieki 3723 2766 167 535
Ģimenes mājas 8934 8934 8934
Nedzīvojamais fonds 3721 3721 3721
KOPĀ 21 238 16 031 398 890

*aprēķins veikts, pieņemot, ka vienā dzīvojamā mājā ir 45 dzīvokļi

 

 

Publikācija tapusi sadarbībā ar SIA “Rīgas ūdens”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+