Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Svētdiena, 4. decembris, 2016
11. novembris, 2014
Drukāt

Rīgas ūdens būs vēl garšīgāks

Baltezers2_12

Pašvaldības SIA “Rīgas ūdens” jubilejā pateicas darbiniekiem 
un sāk atdzelžošanas stacijas būvniecību.

SIA “Rīgas ūdens” kolektīvs sava uzņēmuma 110. gadskārtu aizvadītajā nedēļā atzīmēja Rīgas Ūdensapgādes muzejā pie Mazā Balt­ezera. Tieši tur 1904. gada 7. novembrī ar tvaika mašīnu un diviem virzuļsūkņiem uz Rīgu sāka sūknēt pazemes gruntsūdeņus. Balt­ezera Sūkņu stacija tolaik Eiropā bija otrā lielākā ūdens padeves stacija.

Apaļā gadskārta pašvaldības uzņēmumam sakrīt ar jaunu izaugsmes posmu – ūdens atdzelžošanas stacijas būvniecības sākumu. Atdzelžošanas stacijā Baltezera rajonā iegūto ūdeni padarīs mazāk cietu, tā nodrošinot patērētājiem vēl augstāku kvalitāti. SIA “Rīgas ūdens” valdes priekšsēdētāja Dagnija Kalniņa svinīgajā pasākumā būvniekiem nodeva kapsulu ar vēstījumu un ievietoja tajā arī Rīgai kā Eiropas kultūras galvaspilsētai par godu kaltu divu eiro monētu.

Nu jau daudzus gadus “Rīgas ūdens” galvaspilsētā pastāvīgu ūdens padevi nodrošina arī dzīvojamo māju augšējos stāvos. Uzņēmuma Tehniskā departamenta direktors Gatis Krauze teic, ka no pazemes ūdensgūtvēm piegādātais ūdens ir ļoti kvalitatīvs, analīžu rezultāti uzrāda vēl labāku kvalitāti nekā veikalos fasētajam ūdenim. “Cita lieta, ka mēs uzturam ūdensvadus vairāk nekā 1400 kilometru garumā, kur izveidojušies nosēdumi, kas dažkārt mājokļos ūdenim rada uzduļķojumu. Jaunā atdzelžošanas stacija un nākamajos gados iecerētā ūdensvadu tīrīšana situāciju noteikti uzlabos,” sola G. Krauze. Pierīgas pazemes ūdeņu augsto kvalitāti apliecina arī tā veiksmīgā pārdošana mazumtirdzniecībā ar zīmolu “Aqua Riga”. Šo ūdeni iegūst pazemes ūdensgūtvē “Zaķumuiža”.

G. Krauze teic, ka uzņēmuma izaugsme pēc atdzelžošanas stacijas darbības sākšanas nākamajā gadā neapstāsies. Ar ES naudas atbalstu iecerēts būvēt centralizēto ūdensvadu uz Bieriņiem, Mārupi, Bolderāju un Katlakalnu. Uzņēmums izvērtēšot arī ekonomisko pamatojumu maģistrālā ūdensvada ierīkošanai Čiekurkalnā, kur centralizētās ūdensapgādes patlaban nav 2000 mājsaimniecībām. Ekonomiskais izvērtējums pašvaldības uzņēmumam ir ļoti svarīgs tāpēc, ka savulaik ūdensvadu tīkls Rīgā ir būvēts, rēķinoties ar vienu miljonu iedzīvotāju. Patlaban Latvijas galvaspilsētā dzīvo aptuveni 
700 000 cilvēku, viņi patērē mazāk ūdens, samazinājušies arī ir zudumi, sarucis patēriņš arī rūpniecībā, tāpēc ūdensvadu tīkla uzturēšana ir dārgāka nekā agrāk. “Mūsu sapnis ir nodrošināt visu Rīgu tikai ar pazemes ūdensgūtvju ūdeni. Patlaban to vēl neļauj tehniskās iespējas,” tā “Rīgas ūdens” Tehniskā departamenta direktors.

“”Rīgas ūdens” ir ļoti stabils uzņēmums. Apsveicama ir attieksme pret vēsturi, uzturot savu muzeju. Jaunā atdzelžošanas stacija būs solis uzņēmuma tālākā izaugsmē, tā noteikti padarīs ūdeni vēl kvalitatīvāku. Bez tīra ūdens dzīvot nevar, tā ir mūsu prioritāte,” uzrunājot uzņēmuma kolektīvu, teica Rīgas mēra vietnieks A. Ameriks.

Paskaidrošu, ka Rīgas Ūdensapgādes muzejā var apskatīt “Compound” tipa tvaika mašīnas, čuguna sifonvadus un spiedvadus, kas izgatavoti Rīgā Felzera un mašīnbūves rūpnīcā, kā arī tvaika katlus, kas izgatavoti R. Poles mašīnbūves rūpnīcā Rīgā. Tāpat aplūkojami arī koka ūdensvadi, pa tiem agrāk ūdens plūda uz Rīgu. Pie muzeja var redzēt arī arhitektoniski izteiksmīgos Rīgas ūdenstorņus. Ir arī citi interesanti eksponāti. Svarīgi, ka ekskursijas muzejā ir bez maksas.

“Rīgas ūdens” un īpaši Balt­ezera Sūkņu stacijas vērtība ir ne tikai dabas dotais augstas kvalitātes ūdens, bet arī īpašie darbinieki. Sociālās garantijas un stabilais atalgojums ļauj darbiniekiem koncentrēties uz darbu, nevis meklēt izdevīgākus piedāvājumus darba sludinājumos. Svinīgajā pasākumā lepnumu par darbošanos “Rīgas ūdenī” pauda daudzi bijušie un esošie uzņēmuma darbinieki, kas saņēma dāvanas un naudas balvas.

Bijušais Baltezera Sūkņu stacijas vadītājs Andrejs Červinskis uzsvēra savu darbinieku nesavtību, nerēķināšanos ar brīvo laiku un gatavību darboties, nerēķinoties ar darba samaksu.

Māris Tralmaks, cits bijušais Baltezera Sūkņu stacijas vadītājs, teica, ka šī bijusi vislabākā darba vieta, izceļot labo kolektīvu un dārznieci Annu Kusiņu. Par īpaši labo gaisotni kolektīvā liecinot no sēklām sētās palmas, kas arī zied. Un tas telpās augošajām palmām ir liels retums. Savukārt A. Kusiņa Baltezera Sūkņu stacijā darbojas vairāk nekā 50 gadus un arī patlaban, būdama pensijā, bez atlīdzības kopj uzņēmuma apstādījumus. Viņa pati jebkādus savus nopelnus noliedz, sakot – darbs patlaban saistīts ar ūdens patērēšanu, nevis ražošanu.

Savukārt SIA “Rīgas ūdens” arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Koklače Baltezera Sūkņu stacijas kolektīvu salīdzināja ar “laimīgu ģimeni” un “vienotu republiku”. “Lai jūsu kolektīvs stiprinās nākamos simts gadus!” viņa vēlēja.

Jebkura uzņēmuma stabilitāte nav iespējama bez zinošiem ekspertiem. Ūdens apgādes un kanalizācijas speciālistus Latvijā gatavo Rīgas Tehniskajā universitātē, daudzi no viņiem darba vietu ir atraduši Latvijā vislielākajā ūdens apgādes un kanalizācijas uzņēmumā. Tiesa gan, izcilniekus pašvaldības uzņēmumā noturēt neizdosies arī “Rīgas ūdenim”, atzina G. Krauze.

Ivars Gaters Baltezera Sūkņu staciju vada vien neilgu laiku. Viņš teica, ka vēl nezinot, vai ar kolektīvu kalnus gāzīšot, tomēr profesionālie darbinieki labu ūdeni galvaspilsētai noteikti varot piegādāt.

“Pirms 110 gadiem sūkņu stacijas būvniecība radīja nosacījumus rūpniecības izaugsmei Rīgā. Gribu cerēt, ka ar jauno atdzelžošanas staciju arī mēs dosim jaunas uzņēmējdarbības iespējas un piegādāsim Eiropas Savienības prasībām atbilstošu ūdeni. Atdzelžošanas stacija gan ir tikai pirmais posms, tai sekos ūdensvadu tīrīšana un skalošana. Darbu veikšanai esam iecerējuši trīs gadus. Tiksim galā,” solīja D. Kalniņa.

Patlaban viņas vadītajā uzņēmumā darbojas gandrīz 900 darbinieku.

SIA “Rīgas ūdens” teic, ka dzeramā ūdens patēriņa dinamika ir spogulis faktiskajai sociālās un ekonomiskās izaugsmes situācijai valstī. Tā aizvadītā gadsimta sākumā paaugstinājās rīdzinieku prasības pēc kvalitatīva dzeramā ūdens. Visstraujākais patēriņa kāpums vērojams pēc Otrā pasaules kara, kad Rīgā attīstījās rūpniecība un pieauga iedzīvotāju skaits. Baltezera iecirknī 1940. gadā ik diennakti uz Rīgu sūknēja 40 700 m3 ūdens, bet 1950. gadā – 63 600 m3, 1961. gadā – 91 400, bet 1977. gadā – 134 300 m3 ūdens ik diennakti. Savukārt 1991. gadā piegādātā ūdens daudzums samazinājās līdz 113 300 m3 diennaktī, 2002. gadā – līdz 38 400 m3, bet 2012. gadā – līdz 30 800 tonnām. Līdzīga tendence vērojama arī Zaķumuižas iecirknī.

Svarīgi, ka SIA “Rīgas ūdens” regulāri pārbauda dzeramā ūdens kvalitāti tā iegūšanas vietās. To dara Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā akreditētā uzņēmuma Apvienotā ūdens kvalitātes kontroles laboratorija. Unikālajās Pierīgas pazemes ūdensgūtvēs ūdens daudzums nesamazinās, tāpēc rūpju par galvaspilsētas apgādi ar augstas kvalitātes ūdeni nav.

Uzziņa

Rīgas centralizētā ūdens apgāde

* Rīgas centralizētās ūdensapgādes pirmsākumi meklējami 17. gs. vidū, kad izbūvēja zirgu vilkmes sūknētavu un koka cauruļvadu sistēmu, pa kuru pilsētnieki ūdeni saņēma tieši no Daugavas,

* patlaban galvaspilsētai ūdeni piegādā no piecām pazemes un vienas virszemes ūdensgūtves,

* kopējais ūdensvadu garums ir gandrīz 1400 kilometru,

* kopējā ūdens padeve Rīgā 2012. gadā bija 43 544 740 m3, tostarp 53% no virszemes ūdens stacijas “Daugava”, 21% lielu īpatsvaru veidoja mākslīgi papildinātie gruntsūdeņi no ūdensgūtvēm “Balt­ezers” un “Baltezers 2”, 14% veido dabiskie gruntsūdeņi, ko iegūst ūdensgūtvēs “Baltezers 1”, “Zaķumuiža” un “Remberģi”.

Pievienot komentāru

Medību laikā sievietei iešauj kājā Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+