Rīgas, Ventspils un Liepājas ostām būs jāiemaksā arī valsts budžetā 0
Valdība otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto likumprojektu, kas paredz trīs Latvijas lielajām ostām – Rīgas, Ventspils un Liepājas – veikt obligātus maksājumus valsts budžetā, aģentūra BNS uzzināja Ministru kabineta sēdē.
Grozījumi likumā paredz minētajām trīs ostām noteikt maksājumu valsts budžetā par stratēģiskas publiskas infrastruktūras lietošanas tiesībām. Noteikts, ka maksājums ir vienāds ar šo ostu ieskaitījumiem pašvaldības speciālajā budžetā.
EM skaidro, ka Ventspils, Rīgas un Liepājas ostu īpatsvars kopējā kravu apgrozījumā 2012.gadā bija 98,19%. Šīm ostām lietošanā ir nodota stratēģiska publiska infrastruktūra, par kuras izmantošanu ostas iekasē samaksu no ostas klientiem, bet par ieņēmumiem, kas gūti no šīs infrastruktūras izmantošanas un citām ostu pārvaldes darbībām, neveic ieskaitījumus vai cita veida norēķinus valsts budžetā.
“Ostas savā darbības modelī pēc būtības ir pielīdzināmas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kuru mērķis ir efektīva aktīvu pārvaldība un atdeves pieaugums (piemēram, dividenžu veidā), līdz ar to arī ostu pārvaldēm ir nepieciešams sniegt atdevi jau 2014. gada valsts budžetā,” norāda ministrija.
Paredzēts, ka valsts budžeta ieņēmumi no ostu maksājumiem tiks izmantoti valsts autoceļu infrastruktūras attīstībai.
Vienlaikus likumprojekts paredz noteikt kravu maksas kā apliekamo objektu, no kura pašvaldībai tiek ieskaitīti maksājumi speciālajā budžetā.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts valdības sēdē atzina, ka likumprojekts nav perfekts un pauda cerību, ka Saeimā izdosies atrast labāku risinājumu. “Šis ir solis uz priekšu, bet varam to [likumprojektu] līdz otrajam lasījumam [Saeimā] uzlabot,” viņš teica.
Viņš pauda viedokli, ka šāds maksājums būs mazs solis uz priekšu ostu efektivitātes uzlabošanā.
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss teica, ka neatbalsta EM sagatavotajām likuma izmaiņām, jo tādejādi samazināsies ostu konkurētspēja – ostas izmaksas pārliks uz komersantiem, sadārdzinot cenas. Tādēļ viņš lūdza pievienot protokollēmumam ministrijas atsevišķo viedokli. Ministram arī nebija skaidrs, kā iecerēts īstenot to, ka no ostām iekasētie līdzekļi tiks novirzīti ceļa infrastruktūras uzlabošanai.
Latvijas Ostu asociācijas vadītājs Kārlis Leiškalns atzina, ka šis likumprojekts ir daudzkārt saprātīgāks par EM iepriekš piedāvātajiem. Tomēr viņš aicināja uz ostu reformām paraudzīties kompleksi un risināt problēmas kompleksi.
Lai izmaiņas likumā par ostām stātos spēkā, tās vēl jāatbalsta Saeimai.
