Mobilā versija
-4.3°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Otrdiena, 6. decembris, 2016
21. oktobris, 2016
Drukāt

Rīgas zoodārza jaunā lauvene Tori gozējas pirmajā fotosesijā

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Rīgas un Rīgas zoodārza simbolikā īpaša nozīme ir “zvēru karalim” lauvam. Tā veidols rotā gan pilsētas ģerboni, gan 100 gadus senus zoodārza dokumentus. Tāpēc īpašs prieks, ka šogad, pateicoties Rīgas domes atbalstam, sarūpēta brīnišķīga dāvana Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza 104. dzimšanas dienā – atjaunota Lauvu mītne un sagaidīts jauns iemītnieks. Āzijas lauvu mātīte Tori no Tallinas zoodārza ieradās jau 7.oktobrī, lai iepazītos un aprastu ar iekštelpu apartamentiem.

Vēsturiska atkāpe par lauvu mītni:
– “Lauvu bedre” bija viena no pirmajām dzīvnieku mītnēm 1912. gadā dibinātajā Rīgas zoodārzā un atzīmēta pirmajos ceļvežos un kartēs.
– 1912. gads – 1914. gads – tapa lauvu bedre un pastaigu laukums. Atbalstu sniedza Rīgas pilsētas valde.
– Pēc Pirmā pasaules kara dzīvniekus izveda uz Vāciju. Dārza teritoriju izmantoja sarīkojumiem, atpūtai un vasaras nometnēm bērniem. Lauvu grotu reizēm izmantoja par skatuvi.
– 1934. gads – 1939. gads: no idejas līdz jaunai lauvu mītnei. Tolaik lauvu pasaules zoodārzos netrūka, sarežģītāka bija lielo plēsēju nodrošināšana ar piemērotām mītnēm. Rūpes par to uzņēmās Rīgas pilsēta, piešķirot līdzekļus lauvu mītnes celtniecībai un dzīvnieku iegādei.
– 1960./70. gados – lauvu arēnu sadalīja un blakus lauvām dzīvoja leopardi, jaguāri, pumas, koijoti un citi dzīvnieki.
– 1998. gadā par Rīgas domes piešķirtajiem līdzekļiem Lauvu māju rekonstruēja tās sākotnējā izskatā.

2016. gadā Lauvu mītnes āra aploka rekonstrukcijas darbi veikti pateicoties Rīgas domes, Baltic Zinc Technics un apmeklētāju atbalstam. Vēsturiski veidotā “Lauvu bedre” 104 gadu ritējumā piedzīvojusi ceturtās nopietnās pārmaiņas, pārtopot mūsdienīgā un lauvu labturības vajadzībām atbilstošākā veidolā.

Rekonstrukcijas laikā īstenoti vairāki tehniski uzlabojumi, kas atvieglos ikdienas soli zooloģiskā dārza darbiniekiem, ļaus omulīgāk justies dzīvniekam izvēloties sev tīkamāko aploka nostūri atpūtai vai iekārtojoties pakalnā situācijas novērošanai no augšas. Trīs skatu laukumi veidoti ievērojot universālā dizaina principus, kas ļaus ikkatram apmeklētājam ielūkoties aplokā un ļauties mierīgiem vērojumiem esot vienā skatu līmenī ar dzīvniekiem.

Lauvu nākotnes plāni Rīgas Zoodārzā
Atjaunotais un uzlabotais aploks dod cerības īstenot nākotnes plānus: piedalīties Āfrikas lauvu aizsardzībā un ģenētiskās daudzveidības saglabāšanā. Rīgas Zooloģiskais dārzs šobrīd iesaistījies projektā par Etošas lauvu aizsardzību. Jau vairāk nekā sešus gadus Eiropas zoodārzu speciālistu grupa veic pētījumus par retajām Etošas lauvām, lai izveidotu Eiropas zoodārzu un akvāriju asociācijas (EAZA) ciltsgrāmatu. Šajā projektā piedalās vairāk nekā desmit zooloģiskie dārzi, kuri pakāpeniski no 2017. gada plāno uzņemt dzīvniekus no Dienvidāfrikas. Rīgas Zooloģiskais dārzs iekļauts viens no pirmajiem saņemt trīs Ešotas lauvas – vienu tēviņu un divas mātītes.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+