Viduslaiku monētas un rotaslietas, kas atrastas Rīgenas salā Baltijas jūrā Vācijas ziemeļos.
Viduslaiku monētas un rotaslietas, kas atrastas Rīgenas salā Baltijas jūrā Vācijas ziemeļos.
Foto – Scanpix/AFP/LETA

Baltijas jūrā atrod 10. gadsimta dārgumus 2

Rīgenas salā Baltijas jūrā Vācijas ziemeļos arheologi atraduši sudraba monētas, gredzenus un aproces, saistot atradumu ar 10. gadsimtā valdījušā Dānijas karaļa Haralda Gormsona laikmetu. Sudrablietu krājumā ir viduslaiku Saksijas, Osmaņu impērijas, Dānijas karalistes un Bizantijas monētas, kas liecina par tirdzniecības saitēm plašā reģionā no Baltijas jūras līdz Vidusjūrai.

Reklāma
Reklāma

Amatieri sadarbojas ar profesionāļiem

Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Pirmo sudraba monētu pļavā pie Šaprodes ciema Rīgenas salā šā gada janvārī atrada divi arheologi amatieri, no kuriem viens bija 13 gadus vecs zēns Luka. Ar metāla detektoru uzieto metāla gabaliņu viņi sākotnēji uzskatīja par alumīnija atlūzu, taču pēc notīrīšanas saprata, ka tas ir kas vērtīgāks. Meklenburgas-Rietumpomerānijas federālās zemes arheoloģijas pārvalde ieteica abiem senlietas atradējiem neizpaust šo ziņu, lai dotu laiku profesionāļiem izplānot rakšanas darbus, iesaistot tajos arī abus atradējus. Arheologi atrada vairāk nekā simt sudraba monētu un rotaslietu, kas ekspertu vērtējumā ir lielākais tā laika monētu krājums, kāds atrasts Baltijas reģiona dienvidaustrumos. “Tas bija lielākais atradums manā dzīvē,” intervijā Vācijas ziņu aģentūrai DPA atzina arheologs amatieris Renē Šēns.

“Zilzobis” mūsdienu tehnoloģijās

Arheologi saista atrasto monētu krājumu ar 10. gadsimtā dzīvojušā Dānijas karaļa Haralda Gormsona valdīšanas laiku. Gormsons, pazīstams arī kā Haralds Zilzobis, ieviesa kristietību Dānijā un bija viens no pēdējiem vikingu karaļiem, kas valdīja plašā teritorijā mūsdienu Dānijā, Vācijas ziemeļos, Zviedrijas dienvidos un daļā Norvēģijas. Viņa pavārds esot bijis saistīts ar bojātu zobu, kas kļuvis zilgans. Mūsdienās ir labi zināma bezvadu “Bluetooth” tehnoloģija, ko ieviesa Zviedrijas telekomunikāciju firma “Ericsson”. Savulaik Haralds Zilzobis spēja apvienot seno Skandināviju, bet viņa pēcteči izveidoja tehnoloģiju, kas ļauj bez vadiem savienot datorus ar citām saziņas ierīcēm. Tehnoloģijas firmas zīmē ir rūniskie burti, apzīmējot karaļa iniciāļus “RB”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vecākā monēta, kas atrasta krājumā Rīgenas salā, ir 714. gada Damaskas dirhems, bet jaunākā ir 983. gada penijs. Atrastās monētas liecina, ka tās varētu būt noglabātas 980. gadu beigās, kad Zilzobim pēc viņa dēla Svena Gabelbarta vadītā apvērsuma nācās bēgt no Dānijas uz Pomerāniju, kur viņš nomira 987. gadā. “Šis atradums var tikt uzskatīts par apstiprinājumu vēsturiskajām liecībām par Zilzobja gaitām mūža nogalē,” intervijā aģentūrai DPA teica arheologs Detlefs Jancens.