Foto: Shutterstock

Rīgu par mājvietu labprātāk izvēlas jaunieši, vienatnē dzīvojošie un nelatvieši 1

Ja būtu iespēja izvēlēties, vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā vēlētos dzīvot lielākajās pilsētās, no tiem 31% Rīgā un 24% – citās lielajās Latvijas pilsētās, secināts nekustamo īpašumu uzņēmuma “Ektornet” un pētījumu kompānijas TNS aptaujā.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 107
Lasīt citas ziņas

Būtiski atšķirīgi uzskati par vēlamo dzīvesvietu ir starp iedzīvotājiem, kuri ģimenē runā latviešu vai kādā citā valodā. Puse citā valodā runājošo Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā par savu mājvietu izvēlētos galvaspilsētu (50%).

Latviešu valodā runājošie salīdzinoši biežāk izvēlētos mājvietu lauku teritorijās (40%), savukārt Rīgu par savu vēlamo dzīvesvietu izvēlētos vien retāk nekā katrs piektais (18%) no latviešu valodā runājošajiem respondentiem. Tāpat citā valodā runājošie Latvijas iedzīvotāji salīdzinoši biežāk par savu dzīvesvietu izvēlētos Latgali (19%), kamēr ģimenēs latviešu valodā runājošie salīdzinoši biežāk izvēlētos dzīvot Kurzemē (19%) un Vidzemē (17%).

CITI ŠOBRĪD LASA

“Pētījuma rezultāti rāda, ka iedzīvotāji nav tendēti uz lielām pārmaiņām un pat, ja būtu iespēja brīvi izvēlēties, pārliecinoši lielākā daļa izvēlētos dzīvot tur, kur jau šobrīd dzīvo – īpaši tas attiecas uz tiem, kuri šobrīd dzīvo Rīgā vai lauku teritorijās,” uzsver pētījumu kompānijas TNS klientu vadītājs Intars Āboms.

Interesanti, ka Rīgu salīdzinoši biežāk nekā citas vietas Latvijā kā vēlamo dzīvesvietu min iedzīvotāji, kuri dzīvo vieni paši, savukārt lauku teritorijas salīdzinoši biežāk izvēlas respondenti, kuru ģimenēs ir četri vai vairāk cilvēku.

Aptaujā novērotas arī atšķirības arī dažādās iedzīvotāju vecuma grupās. Tā jaunieši (18 līdz 24 gadi) salīdzinoši retāk izvēlētos dzīvot lauku teritorijās, kamēr iedzīvotāji vecumā no 45 līdz 59 gadiem, tieši pretēji, biežāk izvēlētos lauku teritorijas par savām vēlamajām dzīvesvietām.

“Ektornet” valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks uzskata, ka pētījuma rezultāti atspoguļo arī situāciju nozarē, tā kā nekustamo īpašumu tirgus attīstība galvaspilsētā un Pierīgā ir daudz dinamiskāka, kamēr citur Latvijā – lēnāka. “Tomēr arī reģionos pamazām pieaug aktivitāte nekustamo īpašumu tirgū, un šobrīd tie jau veido gandrīz 30% no Ektornet darījumu apjoma,” skaidro Kovaļčuks.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.