×
Mobilā versija
Brīdinājums +23°C
Jautrīte, Kamila, Digna, Sāra
Ceturtdiena, 19. jūlijs, 2018
15. janvāris, 2018
Drukāt

Rīkos jaunu Āgenskalna tirgus nomas tiesību izsoli uz 30 gadiem (1)

Anda KrauzeAnda Krauze

Rīgas domes Īpašumu departaments pārtrauks nomas līgumu ar AS “Rīgas Centrāltirgu” (RCT) par Āgenskalna tirgus apsaimniekošanu un rīkos jaunu nomas tiesību izsoli uz 30 gadiem, šodien lēma Rīgas domes Pilsētas īpašumu komiteja.

Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejā šodien skatīja iespējamos Āgenskalna tirgus atjaunošanas scenārijus RCT un Rīgas domes Īpašumu departamenta izpratnē. “Rīgas Centrāltirgus” plaši prezentētā vīzija netika atbalstīta, tomēr tas neliedz uzņēmumam piedalīties jaunajā izsolē.

Deputāti vienojās, ka Īpašumu departaments lauzīs nomas tiesību līgumu ar RCT un tiks rīkota jauna nomas izsole. Komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs rosināja izsoles noteikumiem pievienot punktu, ka pretendentiem būs jāiesniedz kredītiestādes apliecinājums, ka tās ir gatavas nodrošināt naudas līdzekļus vismaz piecu miljonu eiro apmērā.

Tāpat tiks veidota izsoles komisija, kurā tiks pārstāvētas visas domes frakcijas un, ja izsole noslēgsies neveiksmīgi – komiteja šo jautājumu skatīs atkārtot. Atbalstīts tika arī deputāta Viestura Zepa (LRA/LA) priekšlikums nodrošināt metu konkursa organizēšanu visai Āgenskalna tirgus teritorijas attīstībai.

Burovs rosināja uzdot departamentam izvērtēt iespēju tirgus darbību organizēt pēc publiskās un privātās partnerības principa, kas daļēji atbilda vienam no deputātes Brokas rosinājumiem.

Dokumentācija jaunajai izsolei varētu tikt sagatabota divu mēnešu laikā.
Jautājumu par nomas tiesību izbeigšanu ar RCT vēl skatīs Rīgas dome.

<blockquote class=”twitter-tweet” data-lang=”en”><p lang=”lv” dir=”ltr”>❗️Rīgas domes Pilsētas Īpašuma komiteja nolemj pārtraukt Āgenskalna tirgus nomas līgumu ar AS “Rīgas Centrāltirgus” un uzdod <a href=”https://twitter.com/RigasIpasumaDep?ref_src=twsrc%5Etfw”>@RigasIpasumaDep</a> rīkot nomas tiesību izsoli uz 30 gadiem ar nosacījumu, ka jāsaglabā tirgus funkcija un jāatjauno vēsturiskā ēka. <a href=”https://twitter.com/hashtag/%C4%80genskalns?src=hash&amp;ref_src=twsrc%5Etfw”>#Āgenskalns</a> <a href=”https://twitter.com/hashtag/tirgus?src=hash&amp;ref_src=twsrc%5Etfw”>#tirgus</a> <a href=”https://t.co/lPlbznsTnz”>pic.twitter.com/lPlbznsTnz</a></p>&mdash; Īpašuma Departaments (@RigasIpasumaDep) <a href=”https://twitter.com/RigasIpasumaDep/status/952869826346848256?ref_src=twsrc%5Etfw”>January 15, 2018</a></blockquote>
<script async src=”https://platform.twitter.com/widgets.js” charset=”utf-8″></script>

RCT nāk klajā ar plašu teritorijas pārbūves vīziju

RCT valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks klātesošajiem skaidroja, ka, lai maksimāli ātri dotu tirgotājiem iespēju atgriezties savās darba vietās un atjaunotu tirgus darbību, ēkas restaurācijas projekts sadalīts divās kārtās. Pirmajā kārtā plānots izbūvēt autostāvvietu, aiz kuras paredzēta atklātā āra tirdzniecība, kā arī atjaunot galveno tirgus ēku.

Galvenajā ēkā RCT paredz izvietot īres telpas, kurās plānots pieaicināt darboties, piemēram, Latvijas pasta filiāli, ēkas austrumu daļā izbūvēt telpas, kurās izvietot restorānu, kā arī izbūvēt tirgošanās vietas.

Druvinieks norādīja, ka ēku paredzēts atjaunot izmantojot visus trīs tajā esošos stāvus, tai skaitā pagrabstāvu. Valdes priekšsēdis klātesošajiem demonstrēja tirgus iespējamo vizuālo veidolu, demonstrējot, ka iekštelpās tiks izveidoti gājēju tilti, eskalatori, restorāns, kultūras pasākumu norises vietas un citas telpas, tādā veidā “tirgu padarot mūsdienīgu, bet nezaudējot tā vēsturisko veidolu.”

Pirmās kārtas īstenošanai būtu nepieciešams finansējums aptuveni 4,5 miljonu eiro apmērā.

Savukārt tirgus atjaunošanas projekta otrajā kārtā RCT paredz veikt papildus ēkas izbūvi, kuru RCT nodēvējis par “gaileni”. Vasaras sezonā būvi plānots izmantot kā āra tirdzniecības vietu, bet ziemas sezona, pievienojot tai pārsegumu – kā iekštelpu. Šajā piebūvē varētu notikt arī plānotie kultūras pasākumi.

Otrās kārtas būvniecības laikā plānota pazemes autostāvvietas izbūve, “gailenes” izbūve un papildus perimetrālā apjoma izbūve, kur varētu tikt izvietotas “street food” nojumes, darbnīcas un citas aktivitātes. Arī otrās kārtas izmaksas lēšanmas 4,5 miljonu eiro apmērā.

Savā prezentācija Druvinieks paziņoja, ka tirgus atjaunošanu varētu īstenot divās kārtās, taču, ja deputāti redzēs nepieciešamību – RCT ir gatavs īstenot arī trešo projekta kārtu.

Trešā kārta paredzētu izbūvēt biroju un dzīvokļu ēku, kuras izbūve gan prasītu daļu tirgus āra tirdzniecības teritorijas zaudēšanas. Trešās kārtas izmaksas varētu būt 2,7 miljonu eiro apmērā.

Tāpat Druvinieks neslēpa, ka, lai izstrādātu Āgenskalna tirgus nākotnes vīziju, smeltos pieredzi un piemērus, viņš ir apmeklējis arī citu valstu tirgus un nākotnē Āgenskalna tirgus teritorijā redz nevien kā tirdzniecības, bet arī kultūras centra, izklaides pasākumu, amatniecības darbnīcu un citu pasākumu vietu.

Rīgas domes Īpašumu departamenta direktore Aija Rimicāne norādīja, ka tirgus attīstības projekta izstrāde un īstenošana ir RCT pienākumus, taču vērtējot izveidojušos situāciju, departamentu uztrauc finansējuma iegūšana plāna īstenošanai.

Viņa skaidroja, ka, lai saņemtu kredītaizdevumu, RCT būtu jāieķīlā pats centrāltirgus un vēl citi tam piederošie īpašumi, bet tas “neesot prātīgi” un ieķīlāt pašvaldības kapitālsabiedrību ir pārlieku riskanti.

Līdz ar to, departaments piedāvā nodot tirgu nomā uz 30 gadiem citiem nomniekiem, nosakot par pienākumu jaunajiem apsaimniekotājiem atjaunot Āgenskalna tirgu atbilstoši Būvniecības valsts konroles biroja un Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas prasībām.

Jaunajā nomas līgumā departaments paredzētu iekļaut vairākus nosacījumus. Pirmkārt, trīs mēnešu laikā tirgus projektēšanas darbi nomniekam būtu jāsaskaņo ar departamentu, gada un sešu mēnešu laikā būtu jāizstrādā un jāakceptē tirgus būvprojekts, kas paredzētu izveidot telpas arī dažādu kultūras aktivitāšu īstenošanai, un 3,6 gadu laikā būvniecības darbi būtu jāpabeidz un tirgus būtu jānodod ekspluatācijā. Tāpat departaments paredzētu nomniekam noteikt par pienākumu saglabāt Āgenskalna tirgus kā tirgus statusu.

Rimicāne norādīja, ka līgumā arī būtu noteikts, ka vienas tirdzniecības vietas platība nevar pārsniegt 100 kvadrātmetrus, tādā veidā nodrošinot, “ka tirgū neienāks “Maxima” vai citi lielie tirgotāji.”

Pārdaugavas radošā centra pārstāve Ieva Niedre, kas ir iedzīvotāju pārstāve, norādīja, ka arī iedzīvotāju ieskatā Āgenskalna tirgum nemainīgi jāturpina veikt tirgus funkcija. Viņa gan norādīja, ka atjaunošanas iecerē būtu nepieciešams vairāk iesaistīt iedzīvotājus un aicināja rīkot sabiedriskās apspriedes, tikšanās ar deputātiem vai organizēt cita veida sadarbību, jo gan RCT, gan departamenta vīzijā ir vairāki kā uzteicami, tā neizprotami punkti.

Uz domes deputāta Jura Juraša (JKP) jautājumu, kāpēc deputātiem un sabiedrībai būtu jātic RCT solījumiem, ka plānotais projekts tiešām izdosies, Druvinieks aizbildinājās ar vairāku veiksmīgu RCT darbību īstenošanu. “Esam savā pārziņā pārņēmuši zivju paviljonu, cīnāmies ar negodīgiem nomniekiem, turpinām izskaust negodprātīgus cigarešu tirgoņus tirgus teritorijā un pēdējo divu gadu laikā esam veikuši citus nozīmīgus darbības uzlabojumus,” sacīja Druvinieks.

Savukārt komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) pauda viedokli, ka kopējās RCT aplēses par nepieciešamo finansējumu ir pārāk pieticīgas un naudas tomēr varētu nepietikt. RCT vadība savukārt nenoliedza, ka, iespējams, viņu ieceres ir pārāk optimistiskas, taču atgādināja, ka būvdarbu izmaksas šobrīd ir tikai provizoriskas.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR) RCT pārstāvim taujāja par scenāriju – kā RCT rīkosies, ja gadījumā nespēs atdod kredītā paņemto naudu. Druvinieks norādīja, ka pēc viņu aplēsēm, naudu tomēr atdot izdotos un sliktākajā gadījumā tas varētu būs īstenojams astoņu gadu laikā.

Savukārt deputāte Baiba Broka (VL/TB-LNNK) rosināja atlikt Īpašumu departamenta lēmumu par nomas tiesību pārtraukšanu, lai apkopotu saņemto informāciju un izveidotu skaidrāku redzējumu par labajiem tirgus darbības piemēriem pasaulē, kas palīdzētu izprast – kā labāk veidot turpmākās nomas attiecības un tirgus darbību kopumā.

Uz deputātes aicinājumu Burovs norādīja, ka, ja lēmumu tiks atliks, tas tikai paildzinās jautājuma skatīšanas termiņu un nekas uz priekšu nekustēsies. “Pašvaldības neieguldīs līdzekļus vietā, kur notiek komercdarbība,” sacīja komitejas vadītājs.

Brokas rosinājumu diskusiju laikā atbalstīja arī citi komitejas pārstāvji, taču kopējā deputātu balsojumā šis rosinājums atbalstīts netika.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Bet deputāte no Vienotības Inese Andersone pat neuzskatīja par vajadzīgu apmeklēt šo sēdi.

Draugiem Facebook Twitter Google+