foto – Leta

Apmēram mēnesi pirms dziesmusvētkiem rīkotāji atklājuši noslēguma koncerta repertuāru un uzskata, ka ir atrasts labs balanss starp populārām dziesmām un jauninājumiem.

Lasītākie

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400

TV24

Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88

“Meita raudāja, zvanīja, nesaprotot, kur atrodas!” Šoferis Ogrē vienaldzīgi izsēdina 10 gadus vecu meitenīti nepareizā pieturā 84

Lasīt citas ziņas

“Noslēguma koncerts visos laikos ir bijis ar mākslinieciskiem uzstādījumiem. Un es nedomāju, ka cilvēks sagaida tikai dziesmas, kuras var dungot līdzi. Noteikti nebūtu tas ceļš ejams,” preses konferencē pirmdien sacīja viens no noslēguma koncerta mākslinieciskajiem vadītājiem Ivars Cinkuss (attēlā).

Viņš atzina, ka uz katriem svētkiem bijušas nometnes, kas iestājas vai nu par demokrātiskāku, vai konservatīvu pieeju.

Piektdien uzspīdēs saule un vietām īslaicīgi līs

Valsts prezidents uzdod ģenerālprokuroram izmeklēt apgalvojumus par iespējamiem centieniem iejaukties vēlēšanu norisē

Krimināls

VIDEO. Brīdinām, nepatīkami skati! “Ūdeles tika sistas dūrēm un nūjām, sistas pret būriem..” Atklātas briesmu lietas Van Ansemu kažokzvēru audzētavā Polijā

Noslēguma koncertā diriģēs teju desmit jauno diriģentu. Cinkuss atzina, ka Latvijā pašlaik ir plejāde ar labiem diriģentiem. “Dziesmusvētku virsdiriģentu institūcija nav nekāds noslēgts iekšējais loks, tas ir atvērts jebkuram jaunam profesionālim, kurš ļoti veiksmīgi darbojas savā profesionālajā laukā. (..) Līdz ar to mums nav nepieciešams kaut kādā veidā norobežot viņus no iespējas būt par virsdiriģentiem,” viņš norādīja.

Gadu ziņā viscienījamākais vecums ir diriģentam Robertam Zuikam, kuram jau apritējuši simts gadu.

Svētkos gaidāms arī Uģa Prauliņa darba pirmatskaņojums, kas tapis speciāli dziesmusvētkiem un skanēs beigu daļā. Cinkus paskaidroja, ka šis skaņdarbs apvieno žanriski gan latvju liriku, gan kārtīgu etnoroku, (..) “kas būs tāda svētku iztrakošanās, svētku eksplozija, ka mēs atraisām bizes un labā nozīmē uzspridzinām emocionāli visu mūsu telpu, pēc kura būs lielais klusums, kad Saule ieiet mūsu sirdīs, un tad arī epilogs ar visiem mums nozīmīgām trim dziesmām – “Saule. Pērkons. Daugava”, “Gaismas pils”, “Dvēseles dziesma”,” pastāstīja koncerta mākslinieciskais vadītājs.

Savukārt deju lieluzveduma režisore Māra Ķimele atzina, ka lielākais svētku mīnuss ir ļoti mazais “Daugavas stadions” un ir paradoksāli, ka dejotāju būs vairāk nekā skatītāju.

“Visām dzirdīgajām ausīm – ir vajadzīgs uz Latvijas simtgadi lielāks stadions un lielāks skatītājus skaits. Tagad ir tā, ka skatītāju ir mazāk par izpildītājiem. Tas ir paradokss, skaists, bet tas ir paradokss. Gribu novēlēt, lai tā vienotība, kura ir dejotāju vidū, deju kolektīvu vadītāju, virsvadītāju vidū, lai tāda pati vienotība būtu mums ar mūsu valdību, vadību, lai atnāk tā sapratne, ka tā nav zemē nomesta nauda veidot stadionu, estrādi šiem tautas svētkiem,” uzsvēra Ķimele.

Rīkotāji pirmdien publiskoja noslēguma koncerta repertuāru, kuru veido vairāki desmiti skaņdarbu:

Pēteris Barisons, Arvīds Skalbe “Dziesmai šodien liela diena”;

Baumaņu Kārlis “Dievs svētī, Latviju”;

Zigmars Liepiņš, Kaspars Dimiters “Svētī debesīs šo zemi”;

Pēteris Plakidis, Jānis Peters “Ar dziesmu dzīvībā”;

Pēteris Barisons, Jānis Akuraters “Latvijā”;

Jāzeps Vītols, Krišjānis Barons “Upe un cilvēka dzīve”;

Emīls Dārziņš, Rainis “Senatne”;

Jāzeps Vītols, Leons Paegle “Ziemeļblāzma”;

Imants Kalniņš, Knuts Skujenieks “Lūgšana”;

Jānis Mediņš, Vilis Plūdons “Tev mūžam dzīvot, Latvija”;

Raimonds Pauls, Jānis Peters “Dzīvības mūžīgais vārds”;

Ēriks Ešenvalds, Andrejs Eglītis “Brīvība”;

Jāzeps Vītols, Kārlis Skalbe “Kalējs”;

Emīls Dārziņš, Kārlis Skalbe “Mūžam zili”;

Latviešu t.dz. Emiļa Melngaiļa apd. “Bij’ man vienas rozes dēļ”;

Valters Kaminskis, Imants Ziedonis “Mūžu mūžos būs dziesma”;

Latviešu t.dz. Oļģerta Grāvīša apd. “Rozēm kaisu istabiņu”;

Latviešu t.dz. Jura Vaivoda apd. “Caur sidraba birzi gāju”;

Jēkabs Graubiņš, latviešu t.dz. vārdi “Es meitiņa kā smildziņa…”;

Latgaliešu t.dz. Ilonas Rupaines apd. “Moseņ, zeileit viesti nesa”;

Kārlis Lācis, latviešu t.dz. vārdi “Es bij meita”;

Latviešu t.dz. Andra Sējāna apd. “Saule auda audekliņu”;

Latviešu t.dz. Emiļa Melngaiļa apd. “Lokatiesi mežu gali”‘;

Latviešu t.dz. Jura Vaivoda apd. “Vai tādēļ nedziedāju”;

Raimonds Tiguls “Dod Dieviņi”;

Latviešu t.dz. Imanta Ramiņa apd. “Pūt, vējiņi”;

Latgaliešu t.dz. Ilonas Rupaines apd. “Gaismeņa ausa”;

Latviešu t.dz. Ārija Šķepasta apd. “Līgo”;

Selga Mence, latviešu t.dz. vārdi “Neba maize pate nāca”;

Latviešu t.dz. Jevgeņija Ustinskova apd. “Kālabadi galdiņami”;

Latviešu t.dz. Ilonas Rupaines apd. “Saule brida rudzu lauku”:

Uģis Prauliņš, latviešu t.dz. vārdi “Kas dziedāja Jāņu nakti”;

Emilis Melngailis, latviešu t.dz. vārdi “Jāņuvakars”;

Valts Pūce, Aivars Neibarts “Augu nakti”;

Latviešu t.dz. Riharda Skultes apd. “Līgo saule vakarāi”;

Arturs Maskats, latviešu t.dz. vārdi “Jāņu dziesma”;

Uģis Prauliņš “Svinēšanas dziesma”;

Mārtiņš Brauns, Rainis “Saule, Pērkons, Daugava”;

Jāzeps Vītols, Auseklis “Gaismas pils”;

Ēriks Ešenvalds, Anita Kārkliņa “Dvēseles dziesma”.

Jau vēstīts, ka ne visiem izdevās iegūt biļetes uz noslēguma koncertu, tāpēc Rīgā divās vietās tiks izvietoti lielie ekrāni – Esplanādē un Doma laukumā. Lielie ekrāni ar tiešraidēm no dziesmu svētkiem būs ne tikai Rīgā, bet arī citās pilsētās, lai svētkus varētu izbaudīt kopā ar citiem.

XXV Vispārējie latviešu dziesmu un XV deju svētki notiks no 30. jūnija līdz 7. jūlijam, un svētkiem gatavojas 40 tūkstoši dalībnieku no Latvijas, kulmināciju sasniedzot noslēguma koncertā Mežaparka estrādē.