Rimšēvičs: Ar naudas drukāšanu vien nav iespējams eirozonas valstis izdrukāt ārā no stagnācijas 5
Ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) naudas drukāšanu vien nav iespējams eirozonas valstis izdrukāt ārā no stagnācijas, tāpēc ir jādomā par valstu konkurētspēju un tēriņu pārskatīšanu, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Centrālās bankas vadītājs atzina, ka eirozonas ekonomikas stimulēšanai nav palikušas saldas zāles, tautsaimniecība atdziest un ECB, tikai palielinot naudas apjomu, nespēj stimulēt ekonomiku. Eirozonas ekonomika un tai skaitā arī Latvijas ekonomika atdziest, katru ceturksni ekonomikas attīstības prognozes tiek pārskatītas uz leju un ekonomika neattīstās tik strauji, kā varētu vēlēties. Vakardienas ECB lēmumi bija “ne izmisīgi, bet tomēr” mēģinājumi atdzīvināt eirozonas ekonomiku un novērst deflāciju, atzina Rimšēvičs.
Jau ziņots, ka ECB vakar procentu likmi galvenajām refinansēšanas pozīcijām samazināja no 0,05% uz 0%, kas ir visu laiku zemākais līmenis.
ECB par 0,1 procentpunktu samazināja noguldījumu likmi – līdz mīnus 0,4%.
Savukārt diennakts procentu likme samazināta par 0,5 procentpunktiem un turpmāk veidos 0,25%.
ECB nolēma palielināt tā dēvētās kvantitatīvās stimulēšanas programmas apjomu no 60 miljardiem eiro līdz 80 miljardiem eiro mēnesī.
ECB arī paziņoja par jaunām ilgāka termiņa refinansēšanas operācijām jeb TLTRO, kuras tiks sāktas jūnijā un īstenotas četrās kārtās.
Skaidrojot vakardienas ECB lēmumus, Rimšēvičs pauda viedokli, ka pieņemta virkne pozitīvu lēmumu. Viņš vērsa uzmanību, ka turpmāk ECB ik mēnesi iepirks vairāk vērtspapīru, proti, iepirkšanas apjoms palielināts no 60 līdz 80 miljardiem eiro.
Pateicoties vakardienas ECB lēmumam, nauda kļuvusi vēl lētāka, centrālās bankas aizdos naudu par nulles likmi.
Valdības varēs aizņemties līdzekļus ar vēl zemākām procentu likmēm, līdz ar to valsts parāda apkalpošanas izmaksas kļuvušas vēl zemākas, parādās brīvi līdzekļu tautsaimniecības stimulēšanai, skaidroja Rimšēvičs.
Vienlaikus Latvijas Bankas prezidents atzina, ka līdzšinējie ECB darbi nav spējuši atdzīvināt ekonomiku.
ECB “naudas drukāšanas” programma 60 miljardu eiro apmērā ik mēnesi darbojas jau gadu. Eiropas centrālo banku kontos pašlaik ir 700 miljardi eiro neaizdodas naudas, Latvijā tie aptuveni trīs miljardi. Bankas šo naudu neaizdod, jo ir ļoti neskaidra ārējā ekonomiskā vide, skaidroja Rimšēvičs. Atdziest Ķīnas ekonomika un Krievijas ekonomika, kas ir nozīmīgi tirdzniecības partneri.
Latvijas tautsaimniecībā ir iepludināti 800 miljoni eiro, bet šī nauda netiek aizdota tālāk, secināja Latvijas Bankas prezidents. Viņa ieskatā, ir svarīgi apzināties, ka ir virkne dažādu problēmu, kāpēc bankas baidās aizdod uzņēmējiem naudu. Problēmas ir neskaidrība par nākotni, par nodokļu vidi, par tiesisko vidi un par to, vai aizdoto naudu varēs atgūt. Tāpēc valdībai ar komercbankām nekavējoties jāsēžas pie galda un jāsaprot, kāpēc nauda neieplūst Latvijas tautsaimniecībā.
