Ilmārs Rimšēvičs.
Ilmārs Rimšēvičs.
Foto – Karīna Miezāja

Rimšēvičs atkārtoti lūdzis KNAB atļauju biroju atļaut izbraukt no valsts 4

Aizdomās par kukuļņemšanu turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs atkārtoti lūdzis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) atļaut viņam izbraukt no valsts, lai viņš turpmāk kā Eiropas Centrālā banka (ECB) padomes loceklis varētu piedalīties ECB sanāksmēs, pastāstīja Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

KNAB izmeklētājs patlaban atbildi nav sniedzis, līdz ar pagaidām uz ceturtdien gaidāmo ECB sanāksmi Rimšēvičs braukt nevar. Aizstāvība arī turpmāk lūgs biroju atļaut izbraukt no valsts, jo ECB padomes sanāksmes notiek regulāri.

Lai arī Rimšēvičam ir noteikts drošības līdzeklis aizliegums ieņemt bankas prezidenta amatu, aizstāvība uzskata, ka viņa dalība ECB padomes sanāksmēs šo drošības līdzekli nepārkāptu. “Ja viņš nebalso par Latvijas jautājumiem, tad viņš šādu ierobežojumu nepārkāpj. Mūsu viedoklis ir tāds, ka Rimšēvičs ECB darbojas kā augsti kvalificēta persona, nevis tikai un vienīgi kā LB prezidents. Mēs uzskatām, ka Latvija nevar ierobežot ECB padomes locekļa pilnvaru izpildi, ” norādīja advokāts.

CITI ŠOBRĪD LASA

Advokāts arī atgādināja, ka tiek gatavoti dokumenti, lai vērstos starptautiskajās institūcijās ņemot vērā, ka izmeklēšanas tiesnesis noraidījis lūgumu atcelt Rimšēvičam piemērotos drošības līdzekļus – nodarbošanās aizliegumu un aizliegumu izbraukt no valsts.

Jau ziņots, ka ECB nav paudusi neapmierinātību ar ECB padomes locekļa, Latvijas Bankas prezidenta Rimšēviča funkcionalitātes ierobežošanu, aģentūru LETA iepriekš informēja ECB preses dienestā.

23.februārī LB padomes loceklis Edvards Kušners intervijā “Delfi TV ar Jāni Domburu” paziņoja, ka

Rimšēvičam būtu jānodod savas balsstiesības ECB padomē LB prezidenta vietniecei Zojai Razmusai.

Viņš norādīja, ka patlaban Rimšēviča pilnvaras ECB padomē nekādā veidā nav ierobežotas, taču ir ierobežotas viņa spējas pilnvērtīgi veikt ECB padomes locekļa pienākumus.

Kušners norādīja, ka saskaņā ar ECB reglamentu, ja kāds no ECB padomes locekļiem kādu iemeslu dēļ nevar piedalīties balsošanā ilgāk nekā mēnesi, viņš var iecelt savu aizstājēju, kurš darbojas kā pilntiesīgs ECB padomes loceklis.

“Patlaban Zoja Razmusa ECB padomē var tikai sēdēt pie galda, bet nevar balsot. Domāju, ka pēc trīs nedēļām Rimšēvičam būtu jānodod savas balsstiesības Razmusai,” sacīja Kušners.

Rimšēvičs tiek turēts aizdomās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētā kriminālprocesā par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots uzņēmējs Māris Martinsons.

Reklāma
Reklāma

KNAB paziņojis, ka šī krimināllieta nav saistīta ar kredītiestādēm, kas patlaban darbojas Latvijā, nedz ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par “ABLV Bank” darbību, nedz arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un “Norvik” banku. Netieši noprotams, ka lieta varētu būt saistīta ar “Trasta komercbanku”, ko gan KNAB, gan Rimševiča puse nedz noliedz, nedz apstiprina.

Latvijas Bankas amatpersonai ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi – 100 000 eiro drošības nauda, noteiktas nodarbošanās aizliegums, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts.
, lai turpmāk varētu piedalīties ECB sanāksmēs

Rīga, 7.marts, LETA. Aizdomās par kukuļņemšanu turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs atkārtoti lūdzis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) atļaut viņam izbraukt no valsts, lai viņš turpmāk kā Eiropas Centrālā banka (ECB) padomes loceklis varētu piedalīties ECB sanāksmēs, aģentūrai LETA pastāstīja Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš.

KNAB izmeklētājs patlaban atbildi nav sniedzis, līdz ar to uz šodienas sanāksmi Rimšēvičs braukt nevarēja, taču aizstāvība arī turpmāk lūgs biroju atļaut izbraukt no valsts, jo ECB padomes sanāksmes notiek regulāri.

Lai arī Rimšēvičam ir noteikts drošības līdzeklis aizliegums ieņemt bankas prezidenta amatu, aizstāvība uzskata, ka viņa dalība ECB padomes sanāksmēs šo drošības līdzekli nepārkāptu. “Ja viņš nebalso par Latvijas jautājumiem, tad viņš šādu ierobežojumu nepārkāpj. Mūsu viedoklis ir tāds, ka Rimšēvičs ECB darbojas kā augsti kvalificēta persona, nevis tikai un vienīgi kā LB prezidents. Mēs uzskatām, ka Latvija nevar ierobežot ECB padomes locekļa pilnvaru izpildi, ” norādīja advokāts.

Advokāts arī atgādināja, ka tiek gatavoti dokumenti, lai vērstos starptautiskajās institūcijās ņemot vērā, ka izmeklēšanas tiesnesis noraidījis lūgumu atcelt Rimšēvičam piemērotos drošības līdzekļus – nodarbošanās aizliegumu un aizliegumu izbraukt no valsts.

Jau ziņots, ka ECB nav paudusi neapmierinātību ar ECB padomes locekļa, Latvijas Bankas prezidenta Rimšēviča funkcionalitātes ierobežošanu, aģentūru LETA iepriekš informēja ECB preses dienestā.

23.februārī LB padomes loceklis Edvards Kušners intervijā “Delfi TV ar Jāni Domburu” paziņoja, ka

Rimšēvičam būtu jānodod savas balsstiesības ECB padomē LB prezidenta vietniecei Zojai Razmusai.

Viņš norādīja, ka patlaban Rimšēviča pilnvaras ECB padomē nekādā veidā nav ierobežotas, taču ir ierobežotas viņa spējas pilnvērtīgi veikt ECB padomes locekļa pienākumus.

Kušners norādīja, ka saskaņā ar ECB reglamentu, ja kāds no ECB padomes locekļiem kādu iemeslu dēļ nevar piedalīties balsošanā ilgāk nekā mēnesi, viņš var iecelt savu aizstājēju, kurš darbojas kā pilntiesīgs ECB padomes loceklis.

“Patlaban Zoja Razmusa ECB padomē var tikai sēdēt pie galda, bet nevar balsot. Domāju, ka pēc trīs nedēļām Rimšēvičam būtu jānodod savas balsstiesības Razmusai,” sacīja Kušners.

Rimšēvičs tiek turēts aizdomās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētā kriminālprocesā par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots uzņēmējs Māris Martinsons.

KNAB paziņojis, ka šī krimināllieta nav saistīta ar kredītiestādēm, kas patlaban darbojas Latvijā, nedz ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par “ABLV Bank” darbību, nedz arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un “Norvik” banku. Netieši noprotams, ka lieta varētu būt saistīta ar “Trasta komercbanku”, ko gan KNAB, gan Rimševiča puse nedz noliedz, nedz apstiprina.

Latvijas Bankas amatpersonai ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi – 100 000 eiro drošības nauda, noteiktas nodarbošanās aizliegums, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts.