Mobilā versija
+6.8°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
25. maijs, 2012
Drukāt

Rimšēvičs: Rūpīgi jāseko notikumiem eirozonā

rimsevics12

Latvijas Bankas viedoklis par eiro ieviešanu no vienkāršota uzskata, ka obligāti jāiestājas eirozonā, ir nedaudz mainījies līdz viedoklim, ka rūpīgi ir jāseko notikumiem eirozonā, šodien preses konferencē atzina Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Viņš uzsvēra, ka pagaidām nav informācijas vai apstākļu, kas liecinātu, ka Latvijai nevajadzētu iestāties eirozonā. Tomēr ir jāsaprot, kādas būs situācijas eirozonā pasliktināšanās sekas uz Latvijas tautsaimniecību.

Plusu iestājai eirozonā ir vairāk nekā mīnusu. Eirozona kopumā ir vesela, tikai dažas valstis netiek galā ar savām problēmām un atstaro to visu uz veselo daļu, sacīja centrālās bankas vadītājs.

Rimšēvičs atzina, ka nav pietiekami skaidrots, kādi būs plusi un mīnusi, kāpēc Latvijai vajadzētu vai nevajadzētu iestāties Eiropas monetārajā savienībā.

Latvija nekad nav bijusi tik tuvu šim mērķim – eiro ieviešanai, rezumēja Latvijas Bankas prezidents.

Pēc viņa teiktā, ir pienācis laiks, lai Latvijā rīkotu pēc iespējas vairāk konferenču, diskusiju, kur tiktu spriests par pievienošanos vienotajai Eiropas valūtai un kas ļautu saprast, kā iestāšanās eirozonā dos stabilitāti nākotnē.

Rimšēvičs atzīmēja, ka “pilnīgi mierīgi” ir jādod argumenti pret argumentiem, lai cilvēki neapjuktu un nedomātu, ka pēc Latvijas iestāšanās eirozonā Latvijai būs jāmaksā milzīgas summas Grieķijas glābšanai vai ka Latvijā augs cenas.

Tomēr Latvijas Bankas prezidents teica, ka ir jābūt modriem un jāseko līdzi situācijai eirozonā.

Pēc viņa teiktā, patlaban jauni riski nav redzami, Grieķijas situācija ir zināma jau divus vai trīs gadus. Scenāriji par Grieķiju eirozonā vai Grieķiju ārpus eirozonas ir jau aprobēti un nekādā gadījumā nebūs pārsteigums, teica Rimšēvičs un piebilda, ka lielās Eiropas valstis cenšas atbalstīt Grieķiju, kas liecina, ka Eiropa ir vienota šajā jautājumā.

Rimšēvičs atzina, ka viņam ir grūti atbildēt, kādi varētu būt mīnusi no Latvijas iestāšanās eirozonā. Viņaprāt, mīnuss ir vairāk emocionāls, proti, Latvijai būs jāatvadās no viena no saviem simboliem – lata, bet pārējie būtu tikai plusi, jo, paliekot ārpus eirozonas, Latvijai nebūs iespēja piedalīties mūs skarošu lēmumu pieņemšanā un būs dārgāk jāmaksā par kredītu apkalpošanu.

Taujāts par to, kādā gadījumā Latvija apsvērtu nepievienošanos vienotajai Eiropas valūtai, Rimšēvičs sacīja: “Ja situācija pret šodienas situāciju izskatītos vēl mākoņaināka, ja jau zināmajām valstīm, kuras ir zem palielināmā stikla, klāt nāktu vēl kāda valsts.” Nepievienošanos varētu apsvērt, ja Eiropā būtu vēl kāds “pārsteigums”, ja krīzē tiktu ieraudas vēl kādas bankas.

“Pašreizējā situācija ir sarežģīta, bet kontrolējama un saprotama,” notiekošo eirozonā vērtēja Rimšēvičs.

Viņš atzīmēja, ka Latvijai ir vēl vismaz gads līdz pievienošanās eiro brīdim un mūsu valstij šī gada laikā ir iespēja sekot līdzi, kas notiek Dienvideiropas valstīs, vai krīzes situācijā esošo valstu valdības ir gatavas iet taupības ceļu vai turpinās apgalvot, ka tas ir grūti, lai gan Baltijas valstu piemērs rāda, ka tas bija iespējams. “Ja tās turpinās audzēt deficītus, tad būs jādomā,” vērtēja Rimšēvičs.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+