Latvijā
Politika

Rimšēvičs: Šobrīd ir labi laiki un mums nav tiesību notērēt visu uz urrā 16

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs preses konferencē sniedz vērtējumu ekonomiskajai situācijai eirozonā un Latvijā, publisko nacionālās bankas jaunākās tautsaimniecības izaugsmes prognozes, komentē aktuālās norises un problēmas darbaspēka tirgū un to iespējamos risinājumus. Foto – LETA

Labvēlīgā situācija ekonomikā ir jāizmanto valsts budžeta disciplīnas ievērošanai, žurnālistiem piektdien uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Viņš norādīja, ka Latvija no iepriekšējās krīzes nav iemācījusies, ka straujas izaugsmes laikā nedīkst palielināt budžeta deficītu, bet ir jāveido, ja ne budžets ar pārpalikumu, tad vismaz sabalansēts budžets jeb budžets bez deficīta. Tad, pienākot krīzei, nenāktos atkal griezt izdevumus, kurus Latvijas valsts vairs nespēj finansēt, kā arī nenāktos atkal aizņemties līdzekļus un palielināt valsts ārējo parādu.

Rimēvičs atzīmēja, ka arī šogad bija iespēja gadu noslēgt ar sabalansētu budžetu, bet novembrī un decembrī ministrijas tērē ļoti daudz naudas paātrinātā tempā tikai tāpēc, lai to notērētu. “Tāpēc mēs vēršam uzmanību uz to, ka tik tiešām ir pienācis laiks pie tik straujiem ekonomikas izaugsmes tempiem dzīvot saskaņā ar esošajiem līdzekļiem,” sacīja Latvijas Bankas prezidents.

Viņš arī uzsvēra, ka ekonomikā labie laiki neturpināsies mūžīgi. “Gudrība ir, nedzīvot vienai dienai, bet veidot uzkrājumu nebaltai dienai. Mēs redzam, ka valstis, kuras ir veidojušas uzkrājumus, un kuras dzīvo saskaņā ar saviem līdzekļiem, arī 2008., 2009. un 2010.gada krīzes pārvarēja daudz vieglāk,” piebilda Rimšēvičs.

Tāpat viņš norādīja, ka Latvija līdz šim nav mācījusies no citu valstu labajiem piemēriem. “Šobrīd ir labi laiki un mums nav tiesību notērēt visu uz urrā. Mums ir jādomā arī par rītdienu. (…) Mēs nemācāmies no labajiem piemēriem, mēs neskatāmies uz valstīm, kuras šajos labajos laikos samazina savus ārējos parādus. Tāpēc es aicinu izmantot šos labos laikus, budžeta deficīta disciplīnas ievērošanai un ārējā parāda samazināšanai,” teica Latvijas Bankas prezidents.

Viņš minēja, ka tostarp arī Latvijas pašvaldības, kas lai arī dzīvo samērā disciplinēti, līdzekļus varētu tērēt atbildīgāk. “Latvijas pašvaldības dzīvo samērā disciplinēti – tām ir deficīta rāmis, kas ir jāievēro, saskaņojot ar Finanšu ministriju, bet mēs varētu vēlēties, lai arī pašvaldības šajos labajos laikos, to lielo naudu, kas viņiem nāk no Latvijas valsts budžeta, no iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdalīšanas, iztērētu atbildīgi un apzinātos, ka, salīdzinot ar citām valstīm, pašvaldībām ir pieejami ļoti lieli līdzekļi un salīdzinoši nelielas funkcijas,” pauda Rimšēvičs.

Savukārt uz jautājumu, kā vērtē to, ka Eiropas Komisija arī nākamā gada Latvijas budžetam ir apstiprinājusi atkāpes, Rimšēvičs norādīja, ka Eiropas Komisija jau gadiem ilgi netiek galā ar saviem uzdevumiem, veidojot un apstiprinot valstīm atkāpes no budžeta rāmjiem un nesaucot valstis pie disciplīnas. “Patlaban budžetā ienākošo lielo naudu būtu jātērē atbildīgi. Drošības spilvenam nav jābūt lielam, ar 1% pietiktu, lai pēc pirmajām problēmām valstij nebūtu uzreiz jāmeklē nauda kaut kur ārpusē,” piebilda Rimšēvičs.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Saeima 23.novembrī pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā ieņēmumi plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 8,95 miljardu eiro apmērā. Nākamgad pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts būs 1% no iekšzemes kopprodukta.

LA.lv