Rimšēvičs: valdībai budžeta plānošanā jābūt piesardzīgai; jādomā par ekonomikas sildīšanu 1
Latvijas valdībai budžeta plānošanā ir jābūt piesardzīgai un ir jādomā par visaptverošu ekonomikas sildīšanas plānu, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma” teica Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Viņaprāt, šobrīd ir visai grūti novērtēt tautsaimniecības stāvokli un nākotnes attīstības potenciālu. “Ir diezgan grūti orientēties, uz ielām ir sastrēgumi, cilvēki veikalos aktīvi iepērkas un ir sajūta, ka viss ir labi. Mēs, savukārt redzam, ka šīs lietas, lēnām, bet tomēr bremzējas, ekonomikas izaugsme divos ceturkšņos ir bijusi lēnāka, notikumi Austrumos liecina, ka Krievijas krīzes rezultātā arī Latvijas ekonomika augs lēnāk, ir arī eiro zonas izaugsme lēnāka nekā prognozēts, ekonomiskā aktivitāte krītas un ir deflācija.. Mēs šobrīd nekādā gadījumā nemēģinām piesaukt kādu krīzi, bet gribam aicināt Latvijas valdību un tās vadītāju būt piesardzīgākiem, īpaši raugoties uz šā gada vasaru, kad cilvēkiem ir velme atvērt budžetu un palielināt tēriņus, kā arī gatavoties nākamā gada budžetam ar lielāku piesardzību,” teica centrālās bankas vadītājs.
Savukārt uz jautājumu, vai valdība budžeta plānošanā ir pārāk optimistiska, Rimšēvičs nespēja atbildēt. “Valdība šobrīd neko nedara, tāpēc nevaram redzēt, vai valdība ir optimistiska vai piesardzīga. Viss, ko mēs varam, ir aicināt domāt par ekonomikas sildīšanu un attīstības plāna izstrādi, tādā gadījumā, ja ekonomika turpinās attīstīties lēnāk, nekā tas bija prognozēts,” teica Rimšēvičs.
Viņš uzsvēra, ka ekonomikas sildīšanas plānam ir jābūt vairāku pasākumu kopumam. “Es tajā saredzu astoņus deviņus pasākumus. Pirmkārt, sākt ar kreditēšanas attīstību – kreditēšana salīdzinot ar treknajiem gadiem, kad komercbankas izsniedza 400 miljonus eiro mēnesī, šobrīd Latvijas ekonomikā tikai gada laikā šāda nauda tiek iepludināta. Faktiski desmit divpadsmit reizes mazāk, tā nav normāla situācija. Te jāsēžas kopā un jāsaprot, kādi ir šķērsļi,” teica Rimšēvičs, norādot, ka pieņemtie grozījumi Maksātnespējas likumā ir solis pareizajā virzienā.
Tāpat valdībai jārūpējas par investīciju vidi. “Investori, kas Latvija investē, nejūtas pilnīgi droši un neredz, ka šeit likumdošana ir pilnībā sakārtota. Trešā lieta ir struktūrfondu apgūšana, kas ir galvenais instruments ar ko Latvijas tautsaimniecība ir tikusi sildīta iepriekšējos gados. Redzam, ka fondu apgūšana ir sabremzējusies, daudzi projekti netiek apgūti. Ir jāizveido ļoti elastīgs mehānisms, kas operatīvi naudu var pārorientēt uz citām nozarēm. Arī termiņuzturēšanas atļaujas. Šie visi pasākumi būtu jāskata kā viens plāns, kā sildīt tautsaimniecību nākotnē,” uzsvēra Rimšēvičs.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Latvijas IKP 2014.gada ceturtajā ceturksnī, pēc sezonāli neizlīdzinātiem ātrā novērtējuma datiem, pieaudzis par 1,9%, salīdzinot ar 2013.gada attiecīgo laika periodu. Savukārt pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, IKP, pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, ir audzis par 0,4%.
Precizēti un izvērsti 2014.gada ceturtā ceturkšņa IKP dati tiks publicēti piektdien, 27.februārī.
