Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
5. jūnijs, 2015
Drukāt

Rimšēvičs: Valsts budžetā nav naudas jaunu iniciatīvu finansēšanai (5)

Foto - LETAFoto - LETA

Finanšu ministra budžetu portfelis.

Valsts budžetā nav naudas jaunu iniciatīvu un vajadzību finansēšanai, uzskata Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Nozīmīgs jautājums Latvijas attīstības kontekstā ir tas, vai Latvijas valsts spēs saglabāt saprātīgo budžeta politiku, kas ļāva izkļūt no krīzes, un vai valsts spēs neatgriezties pie politikas, kuras dēļ nokļuva krīzē, skaidroja centrālās bankas vadītājs.

Darbs pie nākamā gada budžeta izstrādes ir tikai pašā sākuma stadijā un vēl daudz kas var mainīties un tikt uzlabots, sacīja Rimšēvičs un uzsvēra, ka tieši tāpēc ir svarīgi jau pietiekami savlaicīgi diagnosticēt iespējamos riskus un veikt nepieciešamos soļus, lai izvairītos no riskiem.

Latvijas Bankas prezidenta vērtējumā, pēdējās tendences un publiskie izteikumi rāda, ka situācija ir gana satraucoša. Bažas rada daudzās iniciatīvas, kas prasa papildu budžeta līdzekļus, labi zinot, ka naudas un ienākumu šo solījumu finansēšanai Latvijai nav. “Tā ir rīcība, kas rada bīstamu tendenci un var īsā laika posmā sagraut visus pūliņus, kas līdz šim ieguldīti makroekonomiskās situācijas stabilizēšanā un fiskālās ilgtspējas nodrošināšanā,” brīdināja Rimšēvičs.

Latvijas Bankas ekspertu ieskatā, publiski izskanējusī 2016.gada budžeta konsolidācijas summa ir ļoti konservatīva aplēse par patieso stāvokli budžetā un neņem vērā vairākas lietas. Pašlaik ir pilnīgi skaidrs, ka naudas budžetā jaunu iniciatīvu apmierināšanai nav, piebilda Rimšēvičs.

Jau pašlaik budžeta deficīta pieļaujamais līmenis būtu 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb iztrūkums 260 miljonu eiro apmērā, kaut gan izaugsmes laikā deficīts varētu būt 0%. Minētajam 1% jārēķina klāt likumos un valdības lēmumos jau iestrādātā, paredzētā nauda dažādām vajadzībām 2016.gadā, kas ir 145 miljoni eiro. No šīs summas 68,5 miljonus eiro jeb 0,26% no IKP veido papildu pieprasījums aizsardzības vajadzībām, bet 26 miljonus eiro jeb 0,1% no IKP – fiskālā riska rezerve, kas kopā palielinātu budžeta deficītu līdz 1,4%. Vēl jāpieskaita arī 50,2 miljoni eiro jeb 0,19% no IKP, ko veido martā Ministru kabinetā izskatītās jaunās politikas iniciatīvas. To īstenošana kopā veidotu jau 1,6% budžeta deficītu.

Rimšēvičs vērsa uzmanību, ka naudas šo jauno politikas iniciatīvu apmierināšanai nav un tā sauktā fiskālā telpa jau ir izsmelta. Lai arī jau būtiski tiek pārsniegts budžeta mērķis – budžeta deficīts 1% līmenī -, tomēr iesniegtas vēl daudzas papildu iniciatīvas.

Latvijas Bankas prezidents atzina, ka rudenī gaidāmas diskusijas par sociālās sistēmas sakārtošanu, kur nepieciešami gandrīz 76 miljoni eiro jeb 0,3% no IKP prasību apmierināšanai. Jūnijā iesniegtajās jaunās politikas iniciatīvās pieprasīts ap 550 miljoniem eiro, no kā atskaitot iepriekš jau akceptētās prioritātes aizsardzības jomā, sanāk papildu naudas pieprasījums par 480 miljoniem eiro. Šo pieprasījumu apmierināšanas gadījumā budžeta deficīta līmenis sasniegtu 3,7% no IKP, sarēķinājusi centrālā banka.

Rimšēvičs brīdināja, ka šie dati norāda uz plāniem atkal aizņemties un palielināt valsts parāda nastu, tātad maksāt daudzus papildu miljonus eiro no valsts
budžeta parāda procentu maksājumiem.

Fiskālās politikas veidošanas ietvars paredz, ka budžets jāveido atbilstoši pretcikliskajam principam. Tātad – apstākļos, kad valsts tautsaimniecība attīstās mērenāk, nekā prognozēts, ir pieļaujama īslaicīga budžeta deficīta lejupvērsta novirze no iepriekš plānotā mērķa. Savukārt apstākļos, kad ekonomika attīstās straujāk par budžeta veidošanas laikā prognozēto, arī budžeta deficītam ir jābūt mazākam, nekā iepriekš plānots, un nodokļos papildus iekasētā nauda ir jānovirza nākotnes uzkrājumu veidošanai vai valsts parāda samazināšanai. Arī augstāka Latvijas IKP prognoze nenozīmē budžetā papildu pārdalāmu naudu, tāpēc Rimšēvičs aicināja nesacensties pēc iespējas pozitīvāku attīstības scenāriju sacerēšanā, cerot šādi atrisināt pašreizējās budžeta problēmas.

Rimšēvičs vērsa uzmanību uz budžeta strukturālās bilances dinamiku, kas parāda valsts budžeta virzību, neņemot vērā ekonomiskā cikla ietekmi un dažādus vienreizējus faktorus. Šie dati rāda, ka kopš 2012.gada fiskālā disciplīna Latvijā pakāpeniski ir vājinājusies.

Latvijas Bankas eksperti pievienojas Fiskālās disciplīnas padomes un Finanšu ministrijas maijā izteiktajam brīdinājumam un rosinātajai diskusijai par iespējamo fiskālās konsolidācijas nepieciešamību 2016.gada budžetā. Valsts finanses kļūst nelīdzsvarotākas un ievainojamākas, un nepieciešams īstenot pasākumus budžeta ilgtspējas un likumos nostiprinātās fiskālās disciplīnas principu ievērošanai, viedokli pauda centrālās bankas vadītājs.

Viņš uzsvēra, ka pašlaik ir īstais brīdis salīdzinoši nesāpīgi veikt korekcijas budžeta politikā. Tas nenozīmē, ka jāiesaldē visas budžeta programmas vai jāsamazina kādi izdevumi. Papildu nauda sabiedrības vajadzībām ir jāmeklē un jāatrod, taču nevis palielinot budžeta deficītu un valsts parāda slogu, bet ar strukturālo reformu palīdzību. Pašlaik ir labvēlīga situācija strukturālo reformu īstenošanai, vērtēja Rimšēvičs.

Amatpersona atzīmēja, ka eirozonā sāktā valdību vērtspapīru uzpirkšanas programma ir ļāvusi samazināt valsts parāda apkalpošanas izdevumus un radījusi neplānotus ietaupījumus. Šo naudu vajag izmantot strukturālo reformu veikšanai, nevis izmantot to ikdienas papildu tēriņu finansēšanai.

Rimšēvičs atzina, ka paralēli strukturālajām reformām vērts domāt par valsts sektora darbības uzlabošanu un esošo tēriņu pārskatīšanu. Tā jārīkojas, jo trešā iespēja budžeta situācijas uzlabošanai – nodokļu celšana – būtu trieciens uzņēmējdarbībai un grautu uzticību Latvijas valstij, vērtēja Latvijas Bankas vadītājs.

Kā ziņots, ministrijas un valsts iestādes ir apkopojušas un iesniegušas Finanšu ministrijai savas jaunās politikas iniciatīvas nākamā gada budžetam kopumā par 546,864 miljoniem eiro. Savukārt 2017.gada budžetam iesniegti pieprasījumi par 781,684 miljoniem eiro, bet 2018.gada budžetam – par 1,154 miljardiem eiro. Pieprasījumu saraksts gan vēl nav pilnīgs, jo savus pieprasījumus vēl plāno iesniegt Ekonomikas ministrija un prokuratūra.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Bet ārvalstu privātbankas no Latvijas joprojām pumpē laukā katru gadu simtiem miljonus, pie kam tās ir gandrīz pilnīgi pārtraukušas Latvijas ekonomikas finansēšanu. Tai pašā laikā mums visiem praktiski visi maksājumi ir jāveic caur šīm pašām privātbankām, jo tā prasa likums. Nu, vai te nav stulbuma superpiemērs?

  2. Gluži kā Griekijā Atbildēt

    Te Latvijā viena no visiecienītākām nodarbībām ir nodokłu nemaksāšana visos līmeńos. Tas ir izveidojies gandrīz par tādu kā nacionālu sportu… Un tad nabaga łautińi raud, ka nav šis nav tas nav viskautkas. Kāda tur līdzjūtība var būt? Katru gadu simtiem miljoni aiziet zudumā. Bet tas ari prasa drosmi in stāju sākt ar vislielākiem nemaksātajiem kā par priekšzīmi pārejiem.

  3. “…vai Latvijas valsts spēs saglabāt saprātīgo budžeta politiku, kas ļāva izkļūt no krīzes, …”
    Latvijā dzīvojošie Rimševici varbūt arī ir izkļuvuši no krīzes, bet tūkstošiem latviešu šī “saprātīgā budžeta politika” ir iedzinusi un dzen arvien dziļāk krīzē. Uz tūkstošu rēķina daži izkļūst no krīzes.
    ” Papildu nauda sabiedrības vajadzībām ir jāmeklē un jāatrod, taču nevis palielinot budžeta deficītu un valsts parāda slogu, bet ar strukturālo reformu palīdzību.”
    Kāds ir līdzšinējais Latvijā realizēto “strukturālo reformu” rezultāts? Vienmēr un nemainīgi strukturālo reformu rezultātā sabiedrībai tiek vai nu atņemti, vai samazināti vai sadārdzināti kaut kādi pakalpojumi. Pārtulkojot šo Rimševica kunga “dižo” apgalvojumu saprotamā valodā, tas skanētu šādi: “Papildus nauda sabiedrības vajadzībām ir jāmeklē un jāatrod atņemot šo naudu tai pašai sabiedrībai, kuras vajadzībām it kā tā nauda tiek meklēta.”
    Tā vietā, lai domātu kā attīstīt valstī ražošanu, kā taupīgi un racionāli izmantot esošos valsts budžeta līdzekļus, mēs tiekam “strukturāli reformēti” nu jau gandrīz ceturtdaļgadsimtu. Bet nodokļu maksātāju naudiņa aiziet visādos tūtiņdreijerprojektos, otkatos, stulbu galvojumu atmaksā, privātbanku un privātuzņēmumu “glābšanā” un soda sankcijās par valsts vieglprātīgi uzņemtajām un nepildītajām saistībām u.tml. Neviens no rimševiciem tur “augšā ” ne par ko neatbild. Viņu vietā atbild un sodu izcieš mazie cilvēki – ar “strukturālo reformu” rezultātā zaudētām (slēgtām) skolām, slimnīcām, palielinātiem nodokļiem, sadārdzinātiem pakalpojumiem. Ne jau velti vairāk kā 300 000 cilvēku šo “strukturālo reformu” rezultātā jau ir bijuši spiesti bēgt no šīs valsts, lai izdzīvotu.

  4. Latvijas budžetā nekad nav naudas. Ta nafig tāds budžets vispār vajadzīgs. Klapē ciet un nodzēs gaismu.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepesSIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+