Mobilā versija
Brīdinājums -2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
16. augusts, 2012
Drukāt

Rindā pēc dzīvības. Par orgānu transplantāciju

small_peble-1920x12003

Daudzu sapni par mūžīgu jaunību, veselību, aktivitāti un veiksmi pīšļos satriec ziņa, ka slimība vairs nepakļaujas ārstēšanai, un vienīgā iespēja ir orgānu transplantācija…

 

Glābšanas operācijas

Kopš 1973. gada Latvijā veiktas apmēram 1 600 nieru transplantācijas. Pēc tām vēl vismaz 10 gadus nodzīvo pat vairāk nekā puse pacientu, turklāt katra operācija izmaksā krietni lētāk nekā hemodialīzes procedūras, kas būtu jāveic trīs reizes nedēļā.

Pirmā sirds transplantācija Latvijā notika 2002. gada 10. aprīlī, un kopš tā laika veiktas 11 šādas operācijas, bet 23 pacienti savu jauno sirdi tā arī nesagaidīja… Toties sešu cilvēku krūtīs pārstādītā sirds pukst joprojām. Pašlaik savu kārtu uz transplantāciju gaida teju 10 pacienti, kaut gan būtu vajadzīgas pat 15 sirds pārstādīšanas. Diemžēl šogad vēl neviena nav veikta, un ne vienmēr problēmu atrisina arī mākslīgā sirds.

 

Pagājušajā gadā veiktas trīs sirds transplantācijas, taču varēja veikt septiņas, aknas pārstādītas vienam cilvēkam, kaut gan vajadzēja vēl četriem, un donoru orgāni bija pieejami pat 20 šādām operācijām. Bija pieejamas arī piecas plaušas un četri aizkuņģa dziedzeri…

 

Pirmā aknu pārstādīšana Latvijā notika pirms pusotra gada, pašlaik rindā ir ap 30 pacientu, tostarp neārstējami, kam pamazām izsīkst aknu funkcijas. Ik gadu būtu nepieciešamas 10 – 15 šādas operācijas.

Donoru trūkums ierobežo radzenes pārstādīšanas iespējas. Toties Latvijā ir attīstīta cilmes šūnu transplantācija dažādu hematoloģisku slimību (leikozes, limfomas u.c.) ārstēšanā. Šīs metodes izmantošana kardioloģijā un traumatoloģijā pagaidām ir eksperimentāli klīniskās pētniecības stadijā.

Mūsu valstī pagaidām vēl nenotiek plaušu transplantācija.

 

Sirdis izmet?

Pasaulē galvenā transplantācijas operāciju problēma ir donoru orgānu trūkums. Latvijā izveidojusies absurda situācija, jo ir pacienti, bet nav naudas, lai veiktu šīs operācijas. Tādēļ netiek izmantoti daudzu donoru orgāni, bet sirds ir jāpārstāda četru stundu, niere – 24 stundu laikā! Donoru orgānu pārpalikums ir, kaut arī Latvijā sabiedrība ir slima, jo šī iemesla dēļ pēdējos gados četri no pieciem potenciālajiem donoriem nav izmantojami.

 

Latvijas Transplantācijas centra vadītājs profesors Rafails Rozentāls savos izteikumos ir ļoti skaudrs – pērn vien izmesti 32 izmantojami donoru orgāni (sirdis, aknas, plaušas, aizkuņģa dziedzeri)! Protams, tos apglabā kopā ar mirušo cilvēku, jo audi un orgāni transplantācijai paredzēti tad, ja ir konstatēta iespējamā donora smadzeņu vai bioloģiskā nāve.

 

No dzīva donora var ņemt tikai audus, kas spēj atjaunoties. Izņēmuma gadījumos transplantācijas nolūkā pieļaujama vienas nieres izņemšana, ja vien abas ir pilnīgi veselas, lai ar atlikušo var pilnvērtīgi dzīvot. Dzīvam orgānu donoram ir tiesības līdz mūža beigām saņemt valsts garantēto medicīnisko palīdzību bez maksas – viņš ir atbrīvots no pacienta iemaksas.

Latvijā no valsts budžeta līdzekļiem sedz tikai nieru transplantācijas izdevumus un pacienta sagatavošanu sirds pārstādīšanas operācijai. Aknu transplantāciju akūtas nepieciešamības gadījumā apmaksā tikai bērniem. Diemžēl sirds vai aknu transplantācijas pacientiem nauda ar radu, draugu vai labdarības organizāciju piesaistīšanu jāatrod pašiem – sirds pārstādīšanas operācija izmaksā apmēram 22,5 tūkstošus latu, aknu – gandrīz 34 tūkstošus.

 

Šādu izmaksu dēļ ik gadu Latvijā nenotiek 30 – 40 orgānu pārstādīšanas operācijas, ko vajadzētu un pat būtu iespējams veikt pacientu dzīvības glābšanai. Daļa cilvēku, kuri gaida savu kārtu sirds aizvietošanas operācijai, nav sasnieguši pat 30 gadu vecumu!

 

Pēc kardiologu apkopotajiem datiem ar sirds un asinsvadu slimībām sirgst apmēram 19 % iedzīvotāju, tostarp arī ar hronisku sirds mazspēju īpaši smagā formā, kad vienīgā ārstēšanas iespēja ir transplantācija. Latvijas Sirds ķirurģijas centra vadītājs profesors Romans Lācis secina, ka ne vien pacienti, bet arī ārsti ir maz informēti par gadījumiem, kad orgānu pārstādīšanas operācija ir gan nepieciešama, gan iespējama. Profesors pārliecināts, ka mazākais, ko vajadzētu izdarīt, ir valsts akceptētas un finansētas sirds mazspējas ķirurģiskās programmas izveide.

 

Gaidīšana dzīvības vērtībā

Lai gan kopš 1992. gada Latvijā orgānu eksplantāciju transplantācijai reglamentē normatīvie akti, “Eirobarometra” sabiedriskās domas aptaujā 2009. gadā bija konstatēts, ka tikai sestā daļa iedzīvotāju par to bija informēti un tikai ceturtdaļa būtu ar mieru ziedot savus orgānus pēc nāves. Nedaudz vairāk aptaujā bija pauduši gatavību nepieciešamības gadījumā tos ziedot tuviem ģimenes locekļiem. Pēc donoru skaita Latvija starp pārējām Eiropas Savienības valstīm ir vidējā pozīcijā.

Iedzīvotāju reģistrā līdz šā gada 16. jūlijam bija reģistrēti 635 aizliegumi un 336 atļaujas ķermeņa audu un orgānu izmantošanai pēc smadzeņu vai bioloģiskās nāves.

 

Lai šīs ziņas iekļautu reģistrā, cilvēkam personīgi jāierodas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) teritoriālajā nodaļā un, izrādot personu apliecinošu dokumentu, jāuzraksta noteiktas formas iesniegums, kurā norāda vārdu, uzvārdu, personas kodu un aizliegumu vai atļauju izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves.

 

Iesniegumu var nosūtīt arī pa pastu vai iesniegt ar pilnvarotās personas starpniecību.

Cita iespēja ir speciālas tiešsaistes formas aizpildīšana portālā www.latvija.lv, izmantojot PMLP e-pakalpojumu “Iesniegums par aizliegumu vai atļauju izmantot personas ķermeni, audus un orgānus pēc nāves”. Šī pakalpojuma izmantošanai nepieciešams elektroniskais paraksts.

Par šo PMLP pakalpojumu valsts nodeva nav jāmaksā.

Iedzīvotāju reģistrā neuzkrāj informāciju par mērķi, kādam cilvēka ķermeņa audus un orgānus pēc nāves drīkst izmantot, piemēram, tikai tuvākās pakāpes radiniekiem. Toties nav noteikts ierobežojums mainīt viedokli – atsaukt atļauju vai aizliegumu ir iespējams, cik vien bieži to vēlas.

 

Nenovērtējamā dāvana

Pēc smagas sirds mazspējas, mirdzaritmijas un citām veselības problēmām Andrejs Līcis jaunu sirdi saņēma pagājušajā gadā, un nu no visas savas jaunās sirds apgalvo, ka šī operācija bija tā vērta, jo tagad viņš atkal ir atgriezies darba tirgū. Kopš viņa dzīve vairs nav atkarīga no slimnīcas un ārstiem, pats sācis domāt par lietām, ar ko agrāk grēkojis: kustībām, uzturēšanos svaigā gaisā, veselīgu uzturu. Smēķēšanu nācies atmest jau krietni pirms operācijas.

 

Lai gan likums neaizliedz pārstādīšanai izmantot nepieciešamo miruša cilvēka orgānu, ja Iedzīvotāju reģistrā nav reģistrēts aizliegums, ārsti tik un tā vispirms sazinās ar nelaiķa tuviniekiem, lai noskaidrotu, kāda ir bijusi viņa nostāja pret orgānu transplantāciju, un lai neizraisītu nevajadzīgu sabiedrības sašutumu un pārmetumus par cinismu un vienaldzību pret citu nelaimi.

 

Ja piederīgie aizliedz sava tuvinieka orgānu izmantošanu, iemesls bieži vien ir neuzticība medicīnai, neticība godprātīgai ārstēšanai vai smadzeņu nāves diagnozei. Transplantologs Sergejs Truškovs novērojis, ka pirmā reakcija mēdz būt agresīva un noraidoša. Pozitīvu atbildi dažkārt iespējams saņemt tikai nākamajā dienā.

Bet, lai kādam būtu izredzes dzīvot, ir jārunā ar tiem, kuriem šādu cerību vairs nav. Donoru orgānu izmantošana ir nenovērtējama dzīvības dāvana, un pat gandrīz visas pasaules reliģijas to atbalsta kā kalpošanu citam cilvēkam.

 

 

Svarīgi

• Nieru, sirds, aknu, radzenes transplantāciju Latvijā veic P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā, kaulu smadzeņu pārstādīšanu – Hematoloģijas centrā, kaulu pārstādīšanu – Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā.

• Informācija par orgānu ziedošanu, transplantāciju, ārstiem, operācijas norisi un atveseļošanos pieejama Latvijas Transplantācijas centra mājaslapā www.transplantacija.lv.

• Kārtību par aizliegumu vai atļauju izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves nosaka likums “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”, savukārt šo ziņu pieprasīšanu un saņemšanu ārstniecības, izglītības un zinātnes iestādei – 2011. gada 15. februāra MK noteikumi Nr. 131 “Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanas kārtība”. Nelikumīgas darbības izslēdz 2007. gada 27. marta MK noteikumi Nr. 208 “Cilvēka audu un orgānu uzkrāšanas, uzglabāšanas un izmantošanas kārtība”.

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+