Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
10. marts, 2012
Drukāt

Rinkēvičs: 16.marta jautājumi tiek nevajadzīgi politizēti

edgars

Valsts prezidenta Andra Bērziņa izteikumi par leģionāriem, kas jau izpelnījušies Krievijas Ārlietu ministrijas nosodījumu, nenozīmē Latvijas pozīcijas maiņu, intervijā aģentūrai BNS norādīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (attēlā).

Visu Latvijas amatpersonu nostāja ir skaidra un vienota, nosodot gan nacistiskās, gan padomju okupācijas laikā pastrādātos noziegumus, bet vienlaikus respektējot Latvijas iedzīvotāju konstitucionālās tiesības uz pulcēšanās brīvību, paskaidroja Rinkēvičs.

Viņš uzsvēra, ka Latvijas valsts pozīcija attiecībā uz 16.marta jautājumiem ir bijusi skaidra un nemainīga jau vairākus gadus, proti, Latvija gan tos cilvēkus, kas cīnījušies Latvijas bruņotajos spēkos par valsts neatkarību, gan tos, kas bijuši svešās armijās un krituši, neatkarīgi no politikām piemin 11.novembrī.

Pēc ministra domām, Valsts prezidenta pozīcija nav pretrunā ar to. “Viņš [prezidents] uzsvēra to aspektu, ka šie cilvēki, kas ir bijuši leģionā, tomēr lielā mērā tur ir bijuši piespiedu kārtā, ka absolūti nekādā veidā lielākā daļa no viņiem nav uzskatāmi par noziedzniekiem,” klāstīja Rinkēvičs. “Tie, kas pastrādājuši noziegumus, ir saņēmuši sodu, tāpēc atbildība par svešiem noziegumiem nevar tikt pārnesta uz tiem, kas noziegumus nav izdarījuši.”

Ministrs ar nožēlu atzina, ka 16.marta jautājumi tiek nevajadzīgi politizēti. “Es nedomāju, ka mums vajadzētu uz šo izteikumu skatīties kontekstā ar starpvalstu attiecībām. Es vairāk gribu uzsvērt, ka nekas ne prezidenta izteikumos, ne tajā, ko ir teicis premjers, Saeimas priekšsēdētāja un ārlietu ministrs, ar Latvijas pozīciju nav pretrunā,” teica Rinkēvičs.

Norādot, ka prezidenta izteikumi tomēr izpelnījās Krievijas Ārlietu ministrijas nosodījumu, ministrs sacīja, ka “Krievijas kolēģi varbūt šajā konkrētajā gadījumā ir saasināti uztvēruši vienu vai otru šķautni”.

“Izvērtās pat polemika, kā traktēt PSRS Augstākās padomes prezidija 1955.gada lēmumu. Ziniet, man gribētos tomēr, lai mēs vēstures jautājumus tiešām pētītu un analizētu vēsturnieku komisijas ietvaros. Es nevēlos pašlaik atsākt diskusiju par to, kā traktēt šo vai kādu citu dokumentu juridisko statusu. Gribu uzsvērt, ka šie ir ļoti, ļoti jutīgi jautājumi, un, komentējot šos jautājumus, mums vienmēr ir jāatceras, ka ļoti daudzām Latvijas ģimenēm, un ne tikai Latvijas ģimenēm, arī cilvēkiem Krievijā un Eiropā, Otrais pasaules karš ir nesis ļoti daudz ciešanu un sāpju,” pavēstīja Rinkēvičs.

Viņš aicināja “mazāk taisīt politiku no visām pusēm” un atstāt šos jautājumus akadēmiķiem.

“Šie jautājumi ir saasināti paaudžu paaudzēs, vienalga, kurā pusē ir karojuši karavīri. Jo mēs mazāk taisīsim politiku no visām pusēm, jo mēs vairāk skatīsimies uz šo situāciju no cilvēkvērtību un akadēmiskās puses, jo vairāk ieguvēju būs,” pastāstīja ministrs.

Vienlaikus viņš atzina, ka pēdējā laika polemika starp Latviju un Krieviju būtu jāskata kontekstā ar nedaudz saasinātu situāciju gan Latvijā, gan Krievijā dažādu iekšpolitisko apstākļu dēļ.

“Es ļoti gribētu cerēt, ka attiecības tiks veidotas uz savstarpēja izdevīguma principiem, tajā pašā laikā skaidri definējot, ka Latvijas valsts nacionālās intereses un pamatprincipi netiek apšaubīti. Tas ir ceļš, kādā mēs varam strādāt. Es gribu cerēt, ka šāda izpratne būs arī no mūsu kolēģiem [Krievijā],” uzsvēra Rinkēvičs.

Jau vēstīts, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš 28.februārī LNT raidījumā “900 sekundes” norādīja, ka 16.marta leģionāru piemiņas pasākumi ir jāizskaidro Latvijas sabiedrībai un pasaulei, bet nav pamata šā datuma atzīmēšanu kritizēt.

Bērziņš atgādināja vēstures faktus, ka jau 1950.gadā ASV Pārvietoto personu komisija secinājusi, ka latviešu leģionāri nav kara noziedznieki, arī PSRS Augstākā padome 1955.gadā pieņēmusi lēmumu par viņu reabilitāciju. “Uzskatīt viņus par noziedzniekiem ‒ tas ir ārpus saprāta robežām,” sacīja prezidents.

Viņš uzsvēra, ka Otrā pasaules kara leģionāru Latvijā ir vairs mazāk nekā 500 un viņu vidējais vecums ir virs 90 gadiem. “Kur tur ir briesmas no viņiem? Tā ir tik negodīga spēle! Tas ir vēl lielāks absurds nekā referendums,” emocionāli teica Bērziņš.

“Kāpēc noliegt to, kur cilvēki ir tik daudz dzīvību zaudējuši, ieguldījuši sevi ar domu par Latvijas nākotni? Neredzu pamatu, kāpēc to noliegt,” piebilda prezidents.

Viņš pauda nožēlu, ka, laikam ejot, atsevišķi cilvēki uz šo notikumu rēķina grib gūt sev politisko kapitālu. “Ne tikai šeit uz vietas. Ir pieteikušies [protestētāji] no daudzām valstīm, pat no tādām, kas atzina, ka šie cilvēki nav noziedznieki. Tāpēc man tas šķiet pilnīgi nepieņemams veids, kā pazemot Latviju un šos cilvēkus, kuru priekšā būtu galva jānoliec,” pastāstīja Bērziņš.

Pēc pāris dienām par Bērziņa izteikumiem sekoja Krievijas Ārlietu ministrijas nosodījums.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+