Rinkēvičs: Attiecībās ar Krieviju ir parādījies vairāk mākoņu 0
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs uzskata, ka pie Latvijas un Krievijas, Eiropas Savienības un Krievijas, kā arī NATO un Krievijas attiecību debesīm ir vairāk mākoņu, nekā bija.
Rinkēvičs Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” šodien atgādināja, ka Latvijai un Krievijai ir vairākas domstarpības, piemēram, par vēstures faktu interpretāciju, par valodu referendumu.
“Tas, kas mūs pēdējā laikā patiešām satrauc, ir Krievijas bruņoto spēku palielināšana un modernizācija un uzbrūkošu ieroču izvietošana kaimiņos – Kaļiņingradas apgabalā,” pauda ministrs.
Tomēr viņš izteica cerību, ka Krievijā tomēr dominēs viedoklis, ka ir nepieciešama normāla, nevis konfrontējoša sadarbība. Bet to rādīšot laiks, uzskata Rinkēvičs. Patlaban vēl esot arī pāragri runāt par abu valstu attiecībām pēc Vladimira Putina stāšanās Krievijas prezidenta amatā, jo Putins patlaban vēl tikai formulē savas jaunās prezidentūras ārpolitikas kursu.
“Esam iepazinušies ar dokumentiem, kas ir akceptēti kā dekrēts par ārpolitikas pamatvirzieniem. Es domāju, ka mēs pēc kāda laika, balstoties uz šiem dokumentiem un reālo rīcību, varēsim izvērstāk runāt par ārpolitikas vektoru,” teica Rinkēvičs.
Jautāts par iespējamo Krievijas prezidenta vizīti Latvijā, Rinkēvičs uzsvēra, ka jebkura valsts vizīte ir kā zināms simbols un tas liecina par zināmu kvalitāti starpvalstu attiecībās. Taču, lai šāda vizīte notiktu, tai ir jābūt saturam – gan līgumtiesiskam, gan ekonomisku un politisku jautājumu risināšanas saturam. “Tas prasa laiku. Ir jābūt pietiekami labam attiecību fonam. Un tas ir atkarīgs no tā, kāds ir valstu vadītāju kalendārs,” skaidroja ministrs.
Savukārt, pieminot savulaik izskanējušās runas par iepriekšējā Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva iespējamo vizīti Latvijā, Rinkēvičs sacīja: “Es arī dzirdēju tādas baumas.” Viņš gan piebilda, ka vienubrīd šāda teorētiska ideja parādījās, bet oficiāli tas netika pausts, proti diplomātiskajos kanālos šāds pieteikums netika izteikts.
