Dabā
Zaļā dzīvošana

Rinkēvičs: Baltijas jūras valstu padomei jāmeklē risinājums piesārņojuma mazināšanai 16


Baltijas jūra,
Baltijas jūra,
Foto – LETA/Agnese Gulbe

Visām Baltijas jūras valstu padomes dalībvalstīm ir jāvienojas par praktiskiem soļiem un jāmeklē efektīvs risinājums, lai mazinātu katastrofālo piesārņojumu Baltijas jūrā, tiekoties ar Zviedrijas Karalistes ārlietu ministri Margotu Valstrēmu, sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).

Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), Rinkēvičs Stokholmā ar Zviedrijas ārlietu ministri tikās Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) laikā, lai pārrunātu Latvijas un Zviedrijas divpusējo sadarbību un Latvijas prezidentūru Baltijas jūras valstu padomē, ko Latvija pārņem no Zviedrijas šī gada 1.jūlijā.

Latvijas ārlietu ministrs pauda gandarījumu, ka Latvijas un Zviedrijas divpusējām attiecībām ir raksturīgs intensīvs politiskais dialogs. Tam par apliecinājumu ir arī Zviedrijas kroņprinceses Viktorijas un Zviedrijas prinča Daniela vizīte Rīgā šī gada 27.aprīlī. “Latvijas un Zviedrijas ekonomiskās attiecības ir ciešas un aktīvas. Pēdējās Latvijas Ministru prezidenta un ekonomikas ministra vizītes ir bijušas vērtīgas pieredzes apmaiņai un kontaktu veidošanai ekonomikas jomā,” pauda Rinkēvičs.

Ministri apmainījās viedokļiem, kas skar ekoloģijas jautājumu un piesārņojuma problemātiku Baltijas jūras baseinā. “Pēdējā desmitgadē plastmasas atkritumi ir kļuvuši par vienu no lielākajiem draudiem Baltijas jūras baseina ekosistēmai, kas prasa tūlītēju risinājumu tā mazināšanai,” sacīja Latvijas ārlietu ministrs.

Rinkēvičs vērsa uzmanību, ka Latvija konsekventi paudusi bažas par projektu “Nord Stream 2”, kas draud palielināt atkarību no viena dominējošā piegādātāja un piegādes ceļa, kā arī apdraud plānotās un jau veiktās investīcijas gāzes piegāžu ceļu dažādošanā un konkurences veicināšanā, kam nākotnē varētu būt arī būtiskas politiskas sekas.

Viņš pauda izpratni par Zviedrijas pausto nostāju par to, ka “Nord Stream 2” projekts neatbilst Eiropas Savienības (ES) Enerģētikas Savienības principiem, un negatīvi ietekmēs Ukrainas gāzes tranzīta iespējas. “Uzskatām, ka šis jautājums būtu jārisina ES līmenī, pieņemot Gāzes direktīvas grozījumus,” uzsvēra Rinkēvičs.

Runājot par Latvijas prezidentūru Baltijas jūras valstu padomē, ko Latvija pārņem no Zviedrijas šī gada 1.jūlija, Rinkēvičs apliecināja, ka Latvija turpinās balstīties uz BJVP ilgtermiņa prioritātēm, kā arī nezaudēs kontinuitāti ar Zviedrijas prezidentūras laikā iesākto.

Saistītie raksti

“Veidojot Latvijas prezidentūras virzienu un ietvaru, balstīsimies uz Stokholmas sanāksmes diskusijām par Baltijas jūras valstu padomes turpmāko lomu un uzdevumiem reģionālās sadarbības veicināšanā. Latvijas prezidentūras galvenās prioritātes būs, pirmkārt, sabiedrības drošība un integritāte; otrkārt, reģiona ilgtspēja, teritoriālā attīstība, klimata pārmaiņas un, treškārt, kultūras mantojuma saglabāšana un digitalizācija,” uzsvēra Rinkēvičs.

Puses pārrunāja stratēģiskās komunikācijas jautājumus, tostarp juridisko ietvaru un līdzšinējo sadarbību starp Zviedrijas un Latvijas elektronisko plašsaziņas līdzekļu regulatoriem, lai nepieļautu pretlikumīgu aģitāciju un ierobežotu naida runu Krievijas televīziju kanālos, ko retranslē Baltijas valstīs.

LA.lv