Londona, 14.03.2019.
Londona, 14.03.2019.
Foto: SCANPIX/REUTERS/LETA

Rinkēvičs: ES nevar atkāpties no daudzpusējiem tirdzniecības noteikumiem 0

Eiropas Savienība (ES) nevar atkāpties no daudzpusējiem tirdzniecības noteikumiem, piedaloties ES Vispārējo lietu padomes sanāksmē Briselē, sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Lasīt citas ziņas

Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), sanāksmes laikā dalībvalstu pārstāvji diskutēja par progresu sarunās par ES daudzgadu budžetu 2021.-2027.gadam un notika gatavošanās 21.-22.marta Eiropadomes sanāksmei. Papildus Vispārējo lietu padomes 50.panta formāta sanāksmē notika diskusija par “Breksita” aktualitātēm.

Diskusijā par gaidāmo 21.marta un 22.marta Eiropadomes sanāksmi Latvijas ārlietu ministrs pauda atbalstu visaptverošai diskusijai Eiropadomē par Vienoto tirgu, tostarp sasaistē ar citām politikām. Ministrs aicināja turpināt darbu visu šķēršļu novēršanai Vienotajā tirgū, īpaši pārrobežu pakalpojumu jomā.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Vienotais tirgus ir ES ekonomikas stūrakmens. ES nevar atkāpties no daudzpusējiem tirdzniecības noteikumiem, un mēs nevaram aizstāvēt protekcionismu, jo gūstam labumu no brīvās tirdzniecības. Mums ir jāaicina valstis pievienoties Pasaules Tirdzniecības organizācijas nolīgumam par valdības iepirkumu līgumiem, nevis abpusēji aizvērt iepirkumu tirgu,” uzsvēra Rinkēvičs.

Runājot par ES daudzgadu budžetu 2021.-2027.gadam, Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvijas prioritātes ES daudzgadu budžeta sarunās nav mainījušās, taču diskusija par ES daudzgadu budžetu jāskata sasaistē ar citām politikām, piemēram, klimata pārmaiņu jautājumiem.

“Modernizējot kopējo lauksaimniecības politiku atbilstoši klimata pārmaiņu mērķiem, jāņem vērā arī dalībvalstu saņemtie tiešmaksājumi no kopējās lauksaimniecības politikas. Latvijas gadījumā tiešmaksājumi sasniedz tikai 77% no ES vidējā tiešmaksājumu līmeņa, tādējādi ambiciozu klimata mērķu īstenošanas izmaksas Latvijas gadījumā būtu neproporcionāli augstas,” uzsvēra ministrs.

Viņš vērsa uzmanību, ka dezinformācijas jautājums ir īpaši aktuāls pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Vienlaikus aicināja apzināties problēmas ilgtermiņa raksturu un nepieciešamību Eiropadomēs atgriezties pie šī jautājuma atkārtoti. Šobrīd ir īpaši svarīgi turpināt ieviest Rīcības plānu cīņai pret dezinformāciju, kas noteic atbildību dažādām sociālo mediju platformām.

Vispārējo lietu padomes sanāksmes notiek reizi mēnesī, un 2019.gada pirmajā pusgadā tās vada ES Padomes prezidējošā valsts Rumānija.

Vispārējo lietu padomes sanāksmēs ES-27 dalībvalstu sastāvā (50. panta formātā) tiek izskatīti jautājumi, kas saistīti ar Lielbritānijas izstāšanās no ES sarunu procesu.