Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Foto – LETA

Rinkēvičs izcelts ziņojumā par “tvitera diplomātiju” 3

Starptautiskā ziņojumā par amatpersonu praktizēto “tvitera diplomātiju” kā viens no nedaudzajiem pasaules politiķiem, kurš tvīto pats, nevis uztic šo darbu sabiedrisko attiecību speciālistam, izcelts Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi”
Kokteilis
Magnētiskās vētras 2024. gada aprīļa beigām – visbīstamākās dienas
Lasīt citas ziņas

Sabiedrisko attiecīgu kompānijas “Burson-Marsteller” ikgadējā ziņojumā “Tviplomātija” analizēti 669 valstu un valdību vadītāju, ārlietu ministru un viņu vadīto iestāžu tvitera paradumi. Kopumā ziņojumā apskatītas 166 pasaules valstis.

“Aizvadīto gadu laikā tviteris ir kļuvis par digitālās diplomātija kanālu starp pasaules līderiem, valdībām, ārlietu ministriem un diplomātiem,” teikts ziņojumā.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Sociālie mediji un īpaši tviteris vairs nav tikai refleksiju atspoguļošanas medijs, bet svarīgs komunikācijas līdzeklis valdībām, lai reaģētu un pārraidītu 140 zīmju vēstījumus un sešu sekunžu runas ierakstus,” teikts ziņojumā.

“Īpaši Eiropas valstu ārlietu ministrijas turpina veidot savstarpējus tvitera savienojumus ar kolēģiem, radot sistēmu, ko vislabāk varētu raksturot kā “virtuālu diplomātisko tīklu”. Viņi var un arī sūta viens otram tiešus privātus vēstījumus šajā platformā, kas bieži ir ātrāka un daudz efektīvāka nekā tradicionālie diplomātiskie ziņojumi,” teikts ziņojumā.

Latvijas ārlietu ministrs ziņojumā izcelts līdzās Igaunijas prezidentam Tomasam Hendrikam Ilvesam, Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam un Norvēģijas premjerministrei Ernai Sūlbergai, kas atzīti par “vērā ņemamiem izņēmumiem” starp tvītojošajām amatpersonām, jo savus tvitera kontus nav nodevuši sabiedrisko attiecību personāla atbildībā.

No pasaules līderiem vislielākais sekotāju skaits ir ASV prezidentam Barakam Obamam, kura tvitera kontam seko 57 miljoni cilvēku. Otrajā vietā ierindojas pāvests Francisks – 20 miljoni sekotāju, bet trešajā vietā Indijas premjerministrs Narendra Modi – 11 miljoni sekotāju.

Ironiskā kārtā ceturtajā vietā ar 6,1 miljonu tvitera sekotāju iekļuvis Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans, kurš daudzkārt veltījis asus vārdus sociālo komunikāciju vietnei, kas Turcijā ik pa laikam tikusi aizliegta.

Visbiežāk retvītoti tiek pāvesta vēstījumi – vidēji 9929 reizes katrs tvīts, bet visaktīvākais tvītotājs ir Meksikas prezidents Enrike Penja Njeto, kas dienā laiž klajā vidēji 68 vēstījumus.

Reklāma
Reklāma

Ar saviem sekotājiem visbiežāk komunicē Ruandas prezidents Pols Kagame, kam 86% tvītu ir atbildes uz sekotāju jautājumiem vai komentāriem.

Savukārt ASV prezidents Baraks Obama no saviem tvitera lasītāju miljoniem seko līdzi tikai trīs pasaules amatpersonām – Krievijas premjerministram Dmitrijam Medvedevam, Norvēģijas premjerministrei Ernai Sūlbergai un Igaunijas ārlietu ministrei Keitai Pentusai-Rosimannusai.

“Šis pētījums parāda, ka valdības kļūst aizvien prasmīgākas un profesionālākas sociālo mediju lietošanā,” norāda “Burson-Marsteller” izpilddirektors Džeremijs Galbraits.

“Interesanti vērot, kā ārlietu ministrijas attīstījušas savas sociālo mediju stratēģijas un izveidojušas vērā ņemamas komandas, kas pārvalda viņu interneta kanālus. Mēs esam pārliecināti, ka korporācijas varētu daudz ko mācīties no valdībām un līderiem par tviteri,” uzsver Galbraits.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.