Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
12. februāris, 2015
Drukāt

Rinkēvičs: jaunas sankcijas pret Krieviju būs atkarīgas no Minskas vienošanās pildīšanas (2)

Foto - LETAFoto - LETA

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs piedalās preses brīfingā, kurā paziņo par Minskā panākto vienošanos par pamieru Ukrainā.

Jaunu Eiropas Savienības (ES) sankciju piemērošana Krievijai būs atkarīga no Minskas vienošanās pildīšanas, ceturtdien žurnālistiem sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Ministrs norādīja, ka situācija var attīstīties divējādi – ja pamiers un vienošanās, kas ceturtdien tika noslēgta Minskā, tiek pildīta, tad, visticamāk, martā netiks runāts par jaunām sankcijām pret Krieviju. “Ja mēs redzēsim, ka nekas no tā, kas ir noslēgts, netiek pildīts, vai arī nenotiek pilna izpilde – atvilkts karaspēks un izvesti ārvalstu karavīri – Eiropadomē [martā] varētu tikt skatīts jautājums par papildu sankcijām,” teica Rinkēvičs.

Lielā mērā arī no Minskas vienošanās pildīšanas būs atkarīgs arī tas, vai atsevišķas Eiropas Savienības (ES) valstis un ASV izlems apbruņot Ukrainas karaspēku, kas varētu nozīmēt tālāku situācijas pasliktināšanos, atzina ārlietu ministrs. “Līdz ar to es nevaru detalizēti atbildēt, kas varētu notikt pēc aptuveni mēneša. Līdz nākamajai Eiropadomei ir pietiekams laiks, lai redzētu, vai vienošanās tiek pildīta, un reaģētu tādā vai citādā veidā,” norādīja ministrs.

Ārlietu ministrs arī paskaidroja, ka tas, kas tika izlemts ES Ārlietu padomes ārkārtas sēdē janvāra beigās ir saistīts ar pagātnes notikumiem – Mariuopoles apšaudīšanu un netiek atcelts. Ārlietu padomē dalībvalstis vienojās papildināt tā dēvēto ES “melno sarakstu”. “Publikācija ir paredzēta 16.februārī. Lai kaut ko grozītu vai mainītu – ir nepieciešama jauna juridiskā procedūra,” uzsvēra Rinkēvičs.

Saistībā ar Ukrainas konfliktu Minskā panākto vienošanos, kuras rezultātā no 15.februāra plānots noslēgt pamieru, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs vērtē pozitīvi, tomēr vienlaikus arī nelolo lielas ilūzijas par tās pildīšanu.

To žurnālistiem atzina pats ārlietu ministrs. Viņš atgādināja, ka saistībā ar konflikta izbeigšanu Ukrainā iepriekš jau bijušas daudzas vienošanās. “Diemžēl labi domātas idejas netiek īstenotas. Tāpēc es šobrīd neloloju ļoti lielas ilūzijas, bet es uzskatu – ja ir kaut mazākā iespēja un es domāju, ka šī rīta vienošanās šo iespēju dod, panākt mieru Ukrainas austrumos un koncentrēties uz valsts attīstību, tad neapšaubāmi šī iespēja ir jāizmanto,” teica Rinkēvičs.

Latvija mudina visas puses, kas ir parakstījušas vienošanos, īpaši Krieviju un Ukrainu, to pildīt, jo alternatīvas ir daudz sliktākas, uzsvēra ministrs. “Tāpēc, lai arī esmu bez īpašām ilūzijām un es redzu, ka vēl ir ļoti daudz šķēršļu, tomēr uzskatu, ka ir jāizdara viss, lai šīs vienošanās tiktu pildītas,” teica Rinkēvičs.

Panākto vienošanos noteikti varot vērtēt pozitīvi. “Mēs to varam apsveikt arī tādā ziņā, ka šobrīd izskatās – ir panākta politiska vienošanās. Tomēr, pats būtiskākais – kā šīs vienošanās tiks pildītas dabā,” skaidroja ministrs. Līdzšinējā pieredze rādot, ka bieži vien Ukrainas jautājumā ir bijušas labas vienošanās – piemēram, septembrī Minskā panāktā – tomēr ar to izpildi vēlāk bijušas pamatīgas problēmas, norādīja Latvijas ārlietu ministrs.

Viņš akcentēja, ka būtiskākais šobrīd būtu sagaidīt kā tiek īstenoti pirmie soļi, piemēram, deklarētā pamiera sākšanās un to jautājumu loks par kuriem vienošanās panākta Minskā, tostarp, lielāka decentralizācija un demarkācijas joslas izveide. “Līdz ar to mums to, kas ir noticis Minskā vajadzētu vērtēt samērā piesardzīgi. Vienlaikus es domāju, ka tās nav procesa beigas. Ir vēl ļoti daudz detalizētu jautājumu, kas būs jārisina tālāk. Neapšaubāmi mēs vēlētos redzēt progresu reģionā, bet arī to, ka Eiropas Savienība (ES) pievēršas Ukrainas ekonomiskās un sociālās sistēmas stiprināšanā,” teica Rinkēvičs. ES atbalsts Ukrainai varētu būt saistīts gan ar finanšu palīdzību, gan arī ar ekspertu piesaisti.

Runājot par to, ka pamiera iestāšanās Ukrainā plānota tikai 15.februārī, ministrs pieļāva, ka ir nepieciešams zināms laiks, lai “ieroči apklustu”. “Man protams gribētos, lai šis pamiers stātos spēkā nekavējoši. Taču es domāju, ka ir bijuši kādi apsvērumi, lai pamiers stājas spēkā 15.februārī. Es gribētu cerēt, ka apšaudes beigsies ātrāk nekā tikai formāli noteiktajā laika posmā,” uzsvēra ministrs.

Rinkēvičs arī pauda, ka piektdien Rīgā vizītē ieradīsies Vācijas ārlietu ministrijas valsts sekretārs, lai detalizētāk informētu par Minskā noslēgto vienošanos un sarunu gaitu, kā arī, lai pārrunātu arī tālākos soļus, kas skar kopējo Eiropas Savienības (ES) rīcību.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka sarunās Minskā, kas turpinājās no trešdienas vakara līdz ceturtdienas rītam, un kurās piedalījās Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Porošenko, Merkele un Olands, tika panākta vienošanās par pamieru starp Ukrainas valdības spēkiem un prokrieviskajiem separātistiem no 15.februāra, kā arī par smagā bruņojuma atvilkšanu no frontes līnijas.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. To, ka šodien, 2015. gada 12. februārī Minskā noslēgtais pamiers ir viltus liecība, šķiet, nevienam nav šaubas. Prieku par to izrāda tikai slīpētākie viltnieki vai naivie un muļķīši. To arī katrs no mums ir spējīgs ar neapbruņotu aci saskatīt. Tik ilgi, kamēr pamiernieki, visi tie, kuri it kā vēlas noslēgt pamieru, nevēlēsies to darīt nopietni, atbildīgi un bez meliem, tik ilgi nekāda pamiera dokumenta nebūs. Pamiers tādā situācijā var iestāties tikai tādā gadījumā, ja kādai no konflikta pusēm izsīkst resursi. Un tad, tik ilgi, līdz tā atjauno savus resursus vai iegūst jaunus. Un varbūt arī tādēļ, lai Ukraina atjaunotu savus resursus, tiek arī slēgts šis viltus pamiers, gluži tāpat, kā septembrī?
    Kāds gan var būt pamiers, ja trīs puses, Vācija, Francija un Ukraina, turpina vīt savas melu kaskādes, ja ceturtais dalībnieks, kā Krievija, nodod piektā dalībnieka intereses, kurš pat netiek pielaists pie pamiera slēgšanas galda, kaut gan ir viens no konflikta galvenajiem protagonistiem. Bet pats galvenais konflikta inscenētājs, noraugās savā dēstījumā no drošas distances, otrpus okeānam?
    Kam gan vajadzīgs šis pamiera slēgšanas teātris? Kāda vella pēc šie vairāki simti ļautiņi, ieskaitot kārīgos un naivos žurnālistus, pavadīja 16 negulētas nakts stundas? Tikšanās augstākajā līmenī! Smieklīgi!
    Šķiet, izdevīgs šis teātris bija visiem dalībniekiem un tiem aiz kadra, izņemot Novorosijas tautai. Visi varēs gadiem, ja ne gadu desmitiem pa pasauli stāstīt, ka darījuši visu iespējamo, lai novērstu konfliktu Eiropas centrā, Ukrainā. Lēmuši veselas rekorda 16 stundas augstākajā līmenī. Cepuri nost, nudien! Patiesi vareni! Darījuši visu iespējamo! Izsmēluši visas diplomātiskās iespējas.
    Vācijas un Francijas lielmeistariem, protams, palika mazliet bailēs silti no tā ugunskura, kuru paši kopā ar ASV 2013. gada nogalē Maidanā sakūra. Tādēļ ņemas arī mazliet dzēst, vai vismaz liesmas un dūmus virzīt Krievijas virzienā. Bet to ugunsdzēšamie instrumenti ir tikpat efektīvi, ka tie meli, kurus tie nu jau gadu savām tautām cenšas pārdot par patiesību. Ar tādiem viltus instrumentiem reālu ugunskuru nenodzēsīsi. Kaut gan, šķiet, tie saēdušies savu melu virumu, tā īsti nemaz neapjauš, ka visu nakti dejo uguns dzēšanas deju, patieso uguns cēloni nemaz nemeklējot.
    Būtu trijniekam izdevies piespiest Putinu pie sienas, Merķele un Olands varētu lielīties par savām ārkārtējām diplomātiskajām spējām, panākt mieru pasaulē. Bet Porošenko varētu ar jaunu sparu gatavot Krimas “atbrīvošanas” kara gājienu. Īsti neizdevās. Tādēļ diezgan sapīkuši pēc pārrunu maratona bija gan Merķele, gan Porošenko. Porpšenko tūlīt paziņoja, ka nepildīs parakstītos punktus. Īpaša vara viņam Ukrainā arī nav. Viņš nezina un nekontrolē, ko tur dara oligarhu privātās armijas un nacistu grupējumi. Merķele atzina, tikšanos varētu nodēvēt tikai par panākumu blāzmu. Atvieglots izskatījās Olands. Vai nu viņš neizprot situāciju, vai arī vienkārši priecājās par to, ka pārrunas beigušās un varēs atpūsties. Īstu prieku izrādīja Putins. Pamats viņam ir! Nepieļāva taču sevis piespiešanu pie sienas! Krievija no pārrunām iznāca tikpat balta, kā tajās bija iegājusi. Izdevās! Urā!
    Zaudētāji, nepārprotami, ir Novorosijas aizstāvji. Kuri nu jau 10 mēnešus cīnās par savu zemi, savām mājām un tiesībām Novorosijā dzīvot ne pēc Kijevas, ES vai ASV diktāta. Visas viņu cerības šis līgums pārsvītro… Diemžēl. Līgumu jau arī parakstīja Zaharčenko un Plotņickis, kurus atbalsta Krievijas Federācija. Patiesie Tautas republiku līderi, gubernatori, no ceļa tika novākti jau pirms iepriekšējās Minskas tikšanās 19. septembrī. Bet pieredze rāda, ka gan Zaharčenko, gan arī Plotņickis, ir spiesti paklausīt arī Novorosijā valdošajam tautas gara spēkam.
    Bet pats zīmīgākais! Konflikta galvenais kurinātājs, ASV, nemaz nevēlas, lai uguns slāptu. Kamēr Merķele un Olands 500 žurnālistu klātbūtne izrāda kara guns dzēšanu, Obama apsola Porošenko miljardu dolāru kara vajadzībām un zaldātu apmācību Ukrainas teritorijā. ASV turpina īstenot savu mērķi, pat ja Eiropai paliek arvien karstāk. Gan jau pārdzīvos. Pārdzīvoja taču arī Pirmo un Otro pasaules karu. Tad jau pārdzīvos arī trešo. Cer, ka Berlīne nesaņems risinošo atomāro triecienu. Un ja pat? Kas par to! Japānas pieredze rāda, ka tik traki nemaz nav. Tās abas pilsētas, Hirosima un Nagasaki, taču tā nekas dzīvo, cilvēki atkopušies, neprotestē, nesūdzas un progresīvi patērē. Atkopsies arī Berlīne, Kijeva un Londona.
    Gan jau mērķi sasniegs! Ir taču vienu reizi jāiznīcina tā nekaunīgā Krievija, kā tas noteikts Dallesa un citos plānos. Karš ir brīnišķīga iespēja. Pirmkārt, laba peļņa kara industrijai, jo īpaši ASV. Pašiem karot īpaši nevajadzēs. Arī pašu teritorija netiks iznīcināta. Tiks iznīcināta pirmkārt Ukraina un Austrumeiropa, tai skaitā neapšaubāmi arī Latvija, kā viens no skaļākajiem NATO rejēsuņiem. Arī Krievijas teritorija tiks bombardēta. Bet pats labākais! Tiks iznīcinātas lielā mērā tādas nevajadzīgas tautas, kā ukraiņu, krievu, latviešu, lietuviešu, poļu un vel citas. Hitlers jau toreiz to vēlējās, diemžēl neizdevās. Gan jau šoreiz izdosies. Ieroči ir vairākkārtēji ietekmīgāki! Krātuves pilnas. Un valstu valdnieki šodien ir par pakāpi stulbāki, nekā pirms 75 gadiem. Demokrātija, kā nekā!
    Uz šī visa fona, Putins izskatās (vai tēlo) patiesi naivs. Vai tiešām viņš domā, ka ASV rimsies? Tas būtu pārāk vientiesīgi. Agri vai vēlu, viņi izraisīs karu ap Krieviju. Vilcināšanās atbildes reakcijā var būt nāvējoša. Vai tiešām ir vērts šodien upurēt Novorosiju viltus pamieram? Kādēļ šis tautas eksperiments? Kas notiks ar mūsu vērtībām? Vai tas ir gudrais un talantīgais Lavrovs, kurš liek puļķus krievu tautas gara riteņos? Kad notiks izšķirošā cīņa? Cik vēl ilgi dzīvosim melu pasaulē?
    Ņemot vērā iepriekš minētos iemeslus, es uzskatu, ka šis pamiers, kuram it kā jāiestājas no 15.02.2015., tā arī neiestāsies.
    Interesanti, vai kaut viens no tikšanās dalībniekiem un Donbasa pārstāvji, īstenībā apjauš patiesos režisora mērķus? Melos nav iespējams noslēgt nevienu godīgu līgumu, kura mērķis ir panākt īstu mieru. Bez tikuma miera līgumiem nav ilguma.

  2. Jaunas, stingrākas sankcijas vajadzēja jau sen ieviest.

Draugiem Facebook Twitter Google+