Rinkēvičs: Jautājums par Ukrainas dalību NATO visupirms jārisina pašiem ukraiņiem 2
NATO ārlietu ministru sanāksmes laikā Briselē otrdien bieži tika locīts jautājums par iespējamo Ukrainas lēmumu nākotnē kļūt par NATO dalībvalsti, tomēr Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) sarunā ar aģentūru LETA norādīja, ka šis jautājums visupirms ir pašu ukraiņu ziņā un NATO dienaskārtībā tā šobrīd nav.
“Mēs visi labi saprotam, ka Ukrainas dalība NATO šobrīd nav dienaskārtībā, tas ir jautājums, kas jārisina pašiem ukraiņiem – vai un kad viņi vēlas to darīt. Šobrīd vairāk jākoncentrējas uz maksimālu atbalstu Ukrainai gan NATO, gan Eiropas Savienības ietvaros, vairāk attiecībā uz reformu īstenošanu visās iespējamajās jomās,” sacīja Rinkēvičs.
Kā jau ziņots, Ukrainas politiķi un jaunā valdības koalīcija paudusi gatavību pārskatīt savu neitralitātes politiku, kas nepieļauj valsts dalību kādā militārā blokā. Tiek apspriesta arī referenduma iespēja par Ukrainas pieteikumu kļūšanai par NATO dalībvalsti.
“Šis jautājums ārlietu ministru apspriedes laikā netika plaši skarts, un uzreiz jānorāda, ka mūsu pozīcija ir vienmēr bijusi konsekventa un nemainīga – attiecībā uz jebkādu NATO paplašināšanos mēs balstāmies uz trim principiem: pašai valstij jābūt spējīgai izpildīt visus kritērijus, kas ir nepieciešami, lai tā būtu pilnvērtīga alianses dalībvalsts gan militārā, gan politiskā ziņā, gan ievērojot informācijas drošības un saglabāšanas standartus. Valstij jāspēj stiprināt kopējās NATO spējas, jādod konkrēts pienesums. Tāpat jāievēro princips, ka tā saucamajām trešajām pusēm nav veto tiesību par jebkādiem lēmumiem,” norādīja Rinkēvičs.
“Ukrainas jautājumā diskusijas pamatā koncentrējās uz to reformu apjomu, kuras šī valsts ir gatava veikt arī aizsardzības un bruņoto spēku jomā, un, protams, NATO atbalstu Ukrainai. Šobrīd NATO fondi ir izveidoti vairākās jomās, mēs konkrēti veiksim maksājumus fondā, kas ir saistīts ar vadības struktūrām. Viss atbalsts, protams, koncentrējas uz apmācībām, padomu sniegšanu, atbalstu medicīnas jautājumos u.tml. Par tāda veida atbalstu kā ieroču piegādes diskusiju nebija,” sacīja ārlietu ministrs. “Protams, tika apspriesta arī situācija Ukrainas austrumos, kā arī jautājums par to, ko NATO kā organizācija vēl varētu darīt, lai atbalstītu Ukrainu paralēli tiem soļiem, kas šobrīd tiek sperti. Pamatā šeit ir runa par politisku atbalstu.”
“Mēs esam vairāk koncentrējušies uz divpusējo sadarbību starp aizsardzības ministrijām, esam arī pieņēmuši lēmumu par vismaz 20 Ukrainas karavīru rehabilitāciju Latvijā. Kopā ar Veselības ministriju domājam par iespējām izvērst atbalstu pašā Ukrainā,” aģentūrai LETA norādīja Rinkēvičs.
Viņš sacīja, ka attiecībā uz Afganistānu ministru sanāksmes gaitā vēl plānots iezīmēt trīs gadu plānu NATO darbībai valstī. Tā vairāk būs apmācību misija, kā arī finansiāls atbalsts Afganistānas drošības spēkiem. “Latvijas valdība ir apstiprinājusi 2015.gadā iemaksas speciālā fondā, kas atbalsta Afganistānas nacionālās drošības spēkus 500 000 dolāru (apmēram 404 000 eiro) apmērā, tas jau ir ieprogrammēts mūsu budžetā un paredzēts 2015.-2017.gadam. Šī informācija vēl var tikt precizēta, bet šobrīd šķiet, ka mūsu dalība būs ar 30 karavīriem-instruktoriem, un tā vairāk būs apmācību misija,” pastāstīja Rinkēvičs.
