Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
4. janvāris, 2013
Drukāt

Rinkēvičs: Latvijai sarunās par ES budžetu būs jācīnās par katru eiro

Foto - LETAFoto - LETA

Latvijai februāra sākumā gaidāmajās sarunās par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu būs jācīnās par katru eiro, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam “Baltic Business Service” atzina ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Viņš informēja, ka nākamā Eiropadomes sēde ir paredzēta 7. un 8.februārī un, visticamāk, ES dalībvalstis panāks vienošanos par budžeta kopējo apmēru. “Līdz šim galvenais klupšanas akmens ir bijis budžeta kopapmērs. Tomēr par šo kopapmēru, manuprāt, vienošanās ir tuvu, un to var panākt. Es domāju, ka šeit kompromiss ir sasniedzams. Valstu vadītāji novembra beigās tiešām šo jautājumu risināja samērā konstruktīvi, bet uzreiz vienoties, tādā radošās darbnīcas līmenī ap galdu sēžot, kur tad mēs 30 miljonus eiro samazināsim, – tas nebūtu bijis prātīgi. Tas arī būtu bijis bezatbildīgi, jo ir jābūt nopietnai analīzei arī ekonomiskajā un finansiālajā līmenī, kā budžeta apmēru samazināt, lai tas pēc iespējas mazāk ietekmētu lielos mērķus, kas ir ES konkurētspēja, darbavietu radīšana, izaugsme. Citādi var iznākt, ka visi aizbrauc mājās un vairs nevar saprast, ko īsti ir samazinājuši,” klāstīja Rinkēvičs.

Viņš sacīja, ka ES dalībvalstu vidū visbiežāk skan aicinājumi samazināt administrāciju ES. “Ja mēs paklausāmies diskusijas, tad vispopulārākā tēma, protams, ir samazināt administrāciju. Ja ļautu vaļu, Eiropa paliktu gan bez parlamenta, gan komisijas, jo visi ir gatavi samazināt administratīvos izdevumus un maksimāli saglabāt citus izdevumus,” norādīja ārlietu ministrs.

Rinkēvičs uzsvēra – ja ES dalībvalstis panāks kompromisu par kopējā apmēra samazināšanu, Latvijai būs jācīnās par katru eiro budžetā. “Kad tiks pieņemts kompromiss, diezin vai mēs varēsim objektīvi sagaidīt labāku piedāvājumu, nekā tas, kas būs uz galda. Tādēļ būs jācīnās par katru punktu, komatu, latu vai eiro vienalga, vai tie būtu tiešmaksājumi vai citas lietas,” teica Rinkēvičs.

Viņš arī piekrita, ka pēdējais ES prezidenta piedāvājums Latvijai ir tālu no pilnības, taču labāks nekā iepriekšējais. “Es zinu viedokli, ka tas piedāvājums, kas parādījās par tiešmaksājumiem, nav pieņemams. Es piekrītu, ka tāds, kāds tas parādījās, tas ir tālu no pilnības. Tomēr, salīdzinot ar to piedāvājumu, kāds nāca no Kipras un Dānijas prezidentūrām, tas ir liels solis uz priekšu. Būsim objektīvi. Mūs nepamierina tas, ka izlīdzinājums apmēram 80% būtu 2020.gadā. Te ir jāskatās, kā tas izskatās pretī lauku attīstības finansējumam, lai mēs nepaliekam pēdējie arī ar šo izlīdzinājumu. Pie šiem jautājumiem vēl būs jāstrādā,” atzina ministrs.

“Ar Kohēzijas fondu situācija ir tāda, ka piedāvājums bija objektīvi labāks, nekā komisija sākotnēji to piedāvāja. Tomēr mēs joprojām redzam 507 miljonu eiro iztrūkumu, salīdzinot ar to, kas mums ir tagad. Līdz ar to arī šeit ir jādiskutē. Kā mums veiksies, ir nākamā mēneša jautājums,” pastāstīja Rinkēvičs.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka ES prezidenta Hermana van Rompeja pašreizējais piedāvājums Latvijai ir tiešmaksājumu apmērs 196 eiro (138 lati) par hektāru 2020.gadā un kohēzijas palīdzības griesti 2,59% līmenī no IKP. Lai arī šis piedāvājums ir labāks, nekā sākotnēji piedāvātais, tas joprojām Latviju neapmierina. Sarunas par ES daudzgadu budžetu 2014.–2020.gadam turpināsies februāra sākumā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+