Pasaulē
Eiropa

Rinkēvičs: Ministriju līmenī ir atšķirīga gatavība “Brexit”0

Foto: LETA/REUTER

Atšķiras ministriju gatavība brīdim, kad Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības (ES) jeb “Brexit”, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).

Otrdien ministri aiz slēgtām durvīm uzklausīja Ārlietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par gatavību “Brexit” radītajām sekām.

Pēc Rinkēviča teiktā, informatīvajā ziņojumā tika minēta informācija par ministru gatavību “Brexit” sliktākajam scenārijam, proti, ja netiek panākta ES un Lielbritānijas vienošanās vai arī vienošanās netiek ratificēta. “Ministriju līmenī ir atšķirīga gatavība “Brexit”. Šajā jautājumā mēs redzam dažādas izpratnes,” sacīja Rinkēvičs, bet atturējās minēt konkrētas ministrijas.

Tāpat atšķirīga gatavība “Berxit” ir uzņēmēju vidū.

Rinkēvičs norādīja, ka viena daļa uzņēmēju uzskata, ka pēc “Brexit” nekas būtiski nemainīsies un viņi varēs turpināt darbu kā līdz šim – bez tarifiem un muitas nodevām. Tajā pašā laikā esot arī nozares, kuras gatavojas “force majeure” apstākļiem jeb nepārvaramai varai.

“Tā kā līdz 30.martam, kad Lielbritānija pametīs ES, ir atlicis maz laika, es gribu ticēt, ka gan mēs, gan Saeima būs gatava pieņemt attiecīgus lēmumus un darīt to ļoti ātri,” uzsvēra Rinkēvičs.

Ārlietu ministrs informēja, ka ziņojumā valdībai tika sniegta virkne pamata atziņu par “Berxit”. Pirmkārt, brīdī, kad būs zināma vienošanās par “Brexit”, ministrijām būs aktīvāk jāstrādā pie nepieciešamajiem likumu grozījumiem.

Otrkārt, būs jārēķinās ar papildus īslaicīgiem resursiem virknē valsts iestāžu – sākot ar Pārtikas un veterināro dienestu līdz pat muitas un sertificēšanas iestādēm. Kā piemēru Rinkēvičs minēja nepieciešamās izmaiņas sertificēšanā, proti, uzņēmumiem pēc “Brexit” nāksies veikt atkārtotu sertifikāciju, kas attiecīgi valsts iestādēs prasīs papildus resursus.

Tāpat pēc “Brexit” būs jārēķinās ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu pielāgošanu,

kā arī gaidāmajām izmaiņām aviosatiksmē un virknē citu jomu.

Ārlietu ministrs piebilda, ka gadījumā, ja tiks panākta vienošanās par “Brexit”, tad ar to viss nebeigsies, jo sekos visai sarežģīts ratifikācijas process.

Kā ziņots, protestējot pret “drausmīgo kļūdu”, kas pieļauta tuvākajā laikā gaidāmajā “Breksita” līgumā, no amata atkāpies transporta ministrs Džo Džonsons, kurš nācis klajā ar aicinājumu sarīkot atkārtotu referendumu par izstāšanos no ES.

“Man kļuvis skaidrs, ka izstāšanās vienošanās, kas tiek pabeigta, (..) būs drausmīga kļūda,” paziņoja Džo Džonsons,

kurš ir bijušā ārlietu ministra Borisa Džonsona brālis.

Viņš norādīja, ka Lielbritānija “drāžas pretī bezjēdzīgam “Breksitam”, kas mūs atstās ieslodzītus pakļautības attiecībās ar ES”.

Džo Džonsons uzsvēra, ka nepieciešams vēlreiz vērsties pie pilsoņiem, lai noskaidrotu, vai tie joprojām vēlas izstāšanos no ES, un gadījumā, ja vēlas, vai grib to darīt saskaņā ar premjerministres Terēzas Mejas izstrādāto vienošanos vai bez tās.

2016.gada referendumā Džo Džonsons iestājās par palikšanu ES sastāvā, kamēr viņa brālis Boriss bija viens no aktīvākajiem “Breksita” aizstāvjiem.

Gaidāmais “Breksita” līgums noteiks, ka Lielbritānija, izstājoties no ES, samaksās aptuveni 39 miljardus mārciņu (45 miljardus eiro). Vienošanās arī garantēs pilsoņu tiesības un paredzēs 21 mēnesi ilgu pārejas posmu, kurā Londona ievēros ES noteikumus.

Pēc tam Lielbritānijas un ES delegācijas centīsies vienoties par ilgtermiņa nākotnes attiecībām.
Saistītie raksti

Taču Džo Džonsons pauda viedokli, ka “Breksita” līgums atstās Lielbritāniju “ekonomiski novājinātu, bez teikšanas ES noteikumos, kuri tai būs jāievēro”, bet uzņēmumus gaida gadiem ilga nenoteiktība.

Viņš piebilda, ka arī izstāšanās bez vienošanās “radīs neizmērojumus zaudējumus mūsu valstij”.

“Piedāvāt valstij izvēlēties starp diviem izteikti nepievilcīgiem iznākumiem, pakļautību un haosu, ir britu valsts pārvaldīšanas neveiksme apmēros, kādi nav pieredzēti kopš Suecas krīzes,” paziņoja demisionējušais ministrs.

LA.lv