Rinkēvičs noliedz, ka Baltijas valstis sarunās pa ES budžetu nebūtu bijušas vienotas 0
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) noliedz, ka Baltijas valstis sarunās par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu nebūtu bijušas vienotas.
Ministrs uzsvēra, ka diskusijās par kohēziju un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (CEF) Baltijas valstu pozīcija bija vienota. Turklāt ministrs norādīja, ka vēl 7.februārī notikusi pēdējā koordinācija par ES daudzgadu budžetu Baltijas valstu premjerministru un prezidentu līmenī.
Rinkēvičs norādīja, ka šajā jautājumā nebūtu jāņem vērā atsevišķu Eiropas Parlamenta (EP) deputātu teiktais, nezinot patiesos lietas apstākļus. Vienlaikus ministrs atgādināja, ka jau daudzkārt iepriekš norādījis – pēdējās sarunu stundās katra valsts tomēr paliek katra par sevi.
Ministrs uzskata, ka Latvija ES budžetā 2014.-2020.gadā ieguvusi, panākot izņēmumu kohēzijas finansējuma griestiem. Tāpat ārpus kohēzijas aploksnes Latvijai būs pieejami CEF līdzekļi, kas dos iespēju strādāt pie dzelzceļa infrastruktūras attīstības. Tāpat būs iespēja kopā ar Lietuvu saņemt papildus līdzekļus, lai veidotu gāzes starpsavienojumu ar Poliju. Iespējas sniegs arī programma “Horizonts 2020” un finanses cīņai ar jauniešu bezdarbu.
Ārlietu ministrs atzina, ka viņa “lielākā sāpe” saistībā ar nākamo plānošanas periodu ir tiešmaksājumi, kuru ātrāku izlīdzināšanu nav izdevies panākt.
Ministrs prognozēja, ka tagad EP gaidāmas nopietnas diskusijas par ES septiņu gadu budžetu. “Es nedomāju, ka šie lēmumi EP nāksies viegli,” bilda ministrs.
LETA jau ziņoja, ka piektdien, 8.februārī, ES līderi vienojās par bloka 2014.-2020.gada budžetu. Latvija nākamajā plānošanas periodā lauku attīstībai saņems papildu 67 miljonus eiro (47 miljonus latu), kurus būs iespējams izmaksāt arī kā tiešmaksājumus.
Kohēzijas maksājumu griesti Latvijai noteikti 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta jeb 4,2 miljardi eiro (2,95 miljardi latu), bet Latvijas lauksaimniekiem 2019.gadā tiks izmaksāti 196 eiro (138 latus) lieli platību maksājumi par hektāru.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) iepriekš uzsvēra, ka, ņemot vērā ES budžeta kopējo samazinājumu, Latvijai ir izdevies savas pozīcijas uzlabot. Turklāt, ja rēķina atbalsta intensitāti uz vienu iedzīvotāju, Latvijai ir trešā labākā pozīcija starp visām valstīm.
