Latvijā
Politika

Rinkēvičs stāsta, kā aicinās rīkoties “Breksita” lietā0

Foto: Zane Bitere/LETA

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) nākamnedēļ aicinās Ministru kabinetu atbalstīt “Breksita” datuma pagarinājumu.

RInkēvičs aģentūrai LETA norādīja, ka līdz ar izstāšanās perioda pagarināšanu būtu jāaicina Lielbritānija skaidri definēt, kādi ir pagarinājuma mērķi un plānotais rezultāts.

Ministrs sacīja, ka

izstāšanās pagarināšanai var būt divi scenāriji.

Pirmais būs tad, ja britu parlaments 20.martā ratificēs izstāšanās vienošanos tādu, kāda tā ir. Tādā gadījumā varētu būt nepieciešams tehnisks pagarinājums vēlākais līdz jūlija beigām.

Savukārt, ja britu parlaments neratificēs vienošanos, tad pagarinājums varētu būt pat uz vairākiem gadiem, prognozēja Rinkēvičs.

Pēc ministra domām, garā pagarinājuma gadījumā jāsaprot, ko šī perioda laikā iecerēts risināt, jo Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm mēdz būt grūti vienoties par atsevišķiem jautājumiem, tostarp runāt ar Lielbritānijas pusi.

Rinkēvičs atzina, ka situācija nav vienkārša, tomēr Lielbritānija Latvijai ir labs sabiedrotais, tāpēc Latvijai būtu jānāk pretī šai valstij un jāpiekrīt “Breksita” pagarinājumam.

Ministrs neizslēdz, ka britu parlaments varētu arī trešo reizi noraidīt Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas piedāvāto “Breksita” vienošanos.

“Mani kolēģi apliecināja, ka vēl nav izlemts, vai šo vienošanos liks vai neliks uz balsojumu, kas, protams, būs valdības izšķiršanās. Viņi paši skatīsies, kā reaģēt, bet šāda iespēja ir. Nedomāju, ka no tā vajadzētu izdarīt kādu dramatisku secinājumu. Tas drīzāk ir politiskās stratēģijas un taktikas jautājums,” sacīja Rinkēvičs.

Vienlaikus viņš uzskata – gadījumā, ja vienošanās balsojumā tiks noraidīta, būs jārunā par garo izstāšanās perioda pagarinājumu. Tas varētu nozīmēt, ka Lielbritānija piedalīsies Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās.

Rinkēvičs vēl neprognozēja, kādas varētu būt politiskas sekas, ja Lielbritānija piedalīsies EP vēlēšanās. Šāda iespēja iezīmējusies pēdējās dienās, tāpēc neviens vismaz Lielbritānijā par to vēl neesot domājis.

Ministrs pieļāva, ka EP vēlēšanas varētu mobilizēt “abu nometņu cilvēkus”, tāpēc rezultāts varētu būt interesants. Rinkēvičs gan uzskata, ka pagaidām nav jēgas steigties notikumiem pa priekšu un būtu jāsagaida nākamā nedēļa, kas būšot visnotaļ izšķiroša.

Patlaban Rinkēvičs ir Lielbritānijā, un, pēc viņa paustā, gaisotne valstī ir citādāka, nekā iedomājas Rīgā. Rinkēvičs ar Lielbritānijas kolēģiem pārrunājis dažādus jautājumus par “Breksitu”, kā arī informējis par Saeimas lēmumiem, kas palīdzēs nodrošināt tādas pašas britu tiesības Latvijā, kādas tās bijušas līdz šim.

Vienlaikus tikšanās laikā pārrunāti arī citi jautājumi, tostarp sadarbība aizsardzības un drošības jautājumos, transatlantiskās attiecības, kā arī virkne jautājumu saistībā ar sadarbību dezinformācijas apkarošanā.

Kā ziņots, Mejas priekšlikums paredz, ka gadījumā, ja parlamenta divreiz noraidītā “Breksita” vienošanās tomēr galu galā tiek apstiprināta, tad Lielbritānijas izstāšanās no ES, kas paredzēta 29.martā, tiek atlikta līdz 30.jūnijam. Tas nepieciešams, lai parlaments paspētu pieņemt nepieciešamos likumdošanas aktus gludai “Breksita” norisei.

Saistītie raksti

Meja cer, ka viņai līdz nākošai nedēļai izdosies tomēr pārliecināt tos 75 eiroskeptiski noskaņotos deputātus viņas vadītās Konservatīvās partijas rindās, kas otrdien balsoja pret “Breksita” vienošanos, ka labāk to atbalstīt, nekā riskēt ar ilgstošu izstāšanās atlikšanu, kas galu galā var novest pie palikšanas ES sastāvā.

Tomēr jebkādai “Breksita” atlikšanai nepieciešama arī visu pārējo 27 ES dalībvalstu piekrišana, un Brisele jau brīdinājusi, ka tas iespējams vienīgi tad, ja Londona spēj pamatot šādas atlikšanas nepieciešamību.

Paredzams, ka dalībvalstu līderi par to lems 21. un 22.martā Briselē gaidāmajā ES samitā.

LA.lv